Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Kabalas zinātne un dabiskās attīstības likums un pat aklais liktenis iet kopsolī, saķērušies rokās brīnišķīgā vienotībā.

Lai gan manās acīs dzīvē valda akls liktenis, patiesībā viss tiek nosacīts ar dabiskās attīstības gaitu un likumu. Man šķiet, ka mans liktenis ir atkarīgs no vairums nejaušībām, taču īstenībā visi manas dzīves notikumi ir iepriekš nosacīti radīšanas sākumā.

No manis ir atkarīgs tikai viens – kā es tos pieņemu. Pie pareizas sagatavotības es varu tos uztvert un sajust pretējā veidā salīdzinājumā ar to, ko sajūtu šodien. Man ir īpašs „uztvērējs”, sensorais aparāts, kas spēj mainīt uztveri no malas līdz malai, no mīnus 100% līdz plus 100%. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc mēs nevaram izlabot „akmens sirdi” (lev a-even)?

Atbilde: „Akmens sirdi” nav iespējams izlabot, tāpēc ka tas ir pārrāvums starp „esošo no esošā” un „kaut kas no nekā”.  Es varu tikai pielīdzināties Radītājam. Pielīdzināties – nozīmē izveidot virs sevis visas Radītāja formas, kuras redzu. Un tad vēlme baudīt pieņem visas iespējamās atdeves formas. Proti, pielīdzināties Viņam kā aktieris – es varu, taču kļūt Viņam līdzīgs visā savā iekšējā būtībā, es neesmu spējīgs.

Tikai tad, kad saplūst kopā visas tās gaismas, kuras es piesaistu visos savos labojumos, tās iedarbina sistēmu, un tā iedarbojas uz mani ar gaismu, kas izlabo „akmens sirdi”. Es izsaucu šo gaismu, taču pastarpinātā ceļā.

No nodarbības: no Zoar Grāmatas, Priekšvārds, 04.08.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kas mainās cilvēkā un pasaulē atklājot Radītāju?

Atbilde: Atbilstoši tam, kādā pakāpē tuvinās Radītāja atklāsme, sākas izpratne par to, ka viss notiekošais ir viņa uzvedums un tāpēc pat visnepatīkamākie notikumi un iepriekš vērtējamie kā briesmīgi, zaudē savu iepriekšējo negatīvo nozīmi un tiek pārvērtēti kā nepieciešamie, lai uzkrātu vēlmi atklāt Radītāju.

Un tu saproti, ka apkārt tev pasaulē nekam nav jāmainās, bet tikai tas, ka tu atklāj vadību, izveidos no šīs zemākās pasaules – augstāko pasauli. Tikai Radītāja vadības pievienošana šai pasaulei ir augstākās pasaules atklāšana. Proti, augstākā pasaule ir augstākās vadības pievienošana mūsu pasaulei. Tā arī sacīts: „Šī pasaule neatšķiras no augstākās, kā tikai ar valdīšanas mainīšanu” (Ein bein olam le aba ele šiabud malhuet).

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Savā attīstībā mums jānoiet tāds stāvoklis, kad atstājam visu savu iepriekšējo formu. Gluži kā kvieša grauds, kuru iesēja zemē un tas pilnībā sapuva. Palika tikai informācijas gēns, rešimo, bet pats materiāls pārvēršas pīšļos – kļūst par barību jaunai formai, kas izveidojas pēc trūdēšanas.

Proti, notiek nolaišanās no iepriekšējā stāvokļa un pēc tam pacelšanās uz jaunu stāvokli. Turpretī viszemākajā lūzuma punktā no iepriekšējā stāvokļa paliek tikai rešimo, kas apgriežas otrādi un pārvēršas jaunā rešimo, jauna stāvokļa gēnā. Tāda ir gan auga, gan dzīvnieka, gan cilvēka dzimšanas pareizā forma mūsu pasaulē, tāpat arī garīgajā.

Pretējā gadījumā mēs nespētu pāriet no stāvokļa stāvoklī. Šeit nepieciešams apvērsums – 10 jaunas sefirot. No vecā 10 sefirot parcufa uz jauno 10 sefirot parcufu pāriet tikai informācijas dati, rešimo. Tā notiek mūsu pasaulē, par cik garīgā sakne izpaužas materiālajā zarā, tāpat arī mūsu iekšējā attīstībā. Visur darbojas viens un tas pats likums. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Visu savu apzināto vēsturi cilvēks mēģina salikt puzli un redz, ka to salikt nespēj. Nekas nesavienojas, viss tikai nāk viņam par ļaunu un viņš dzīvo, nodarot ļaunumu citiem un jūt attiecībā pret sevi tādu pašu arī viņu attieksmi. Tūkstošu gadu garumā viņš pūlas savienot Universa antagonistiskās daļas, taču tās, protams, nesavienojas.

Jābūt savstarpējai ietekmei, savstarpējai iekļautībai kā puzlī, kad viena daļa ieiet otrā – brīvprātīgi, ar mīlestību, kā vīrietis sievietē. Tas arī tiek dēvēts par zivug (kopošanās). Taču tas var notikt tikai tad, ja viens otram ir kā papildinājums, katrs no mums attiecībā pret citu. Tādā veidā esam iekārtoti – miljardiem fizisko un garīgo iedobumu un izciļņu. Pie tam, n – dimensiju telpā, plaknē, neierobežotā plakņu daudzumā, kurā mums savstarpēji jāsavienojas vienā lodē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kopīgā dvēsele „Ādams”, ZOAR - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Radīšanas akta noslēpums”: Iziešanu no Ēģiptes dēvē par piedzimšanu, taču šis zīdainis piedzima miris. Tad, kad pēc tādas grūtniecības, kā kausējamā katlā un Ēģiptes verdzībā, viņi iznāca gaismā, tad nebija vēl gatavi ieelpot svaigu gaisu gaišajā pasaulē, kas viņiem tika apsolīta.

Tāpēc sākās karš ar Amaleku un pārbaudījums ar ūdeni un rezultātā viņi nonāk Sinaja tuksnesī, kas nozīmē naidu (sina), tas ir, mocības, kā tas notiek katras slimības laikā.

Jāsaprot, ka viss nosacīts ar galapunktu – radījuma mērķi. Kā sacīts: „Darbības beigas – sākotnējā nodomā”. Šis galapunkts nosaka problēmas ikvienā posmā, tām ir jāizpaužas, lai sasniegtu galamērķi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Israēla tautas attīstība notika ātrāk salīdzinājumā ar citām tautām un tāpēc tai tika uzlikts pienākums pastāvīgi iet uz priekšu un ar visu precizitāti pildīt kabalas zinātnes norādījumus.

Taču tā neizdarīja to, bet vēlējās iesakņot savu šauro egoismu. Tautas spēki sašķēlās: daži sekoja aiz egoistiskajiem valdniekiem un augstmaņiem, bet daži – aiz praviešiem. Šāda sašķelšanās turpinājās līdz Pirmā Tempļa nopostīšanai…

Tempļu periodā Israēla tauta piedzīvoja garīgo uzplaukumu, izzinot visu Universa realitāti. Taču sašķelšanās nelika sevi gaidīt: ja viena tautas daļa vēlējās precīzi iet taisnu ceļu Augstākā spēka sasniegšanā, tad cita vēlējās izzināšanas augstumu vismaz nedaudz izmantot materiālās dzīves vajadzībām. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Vienīgais mūsu atrašanās cēlonis šajā pasaulē ir pienākums savas dzīves laikā šeit atklāt Radītāju. Tādā veidā tiek definēta kabalas zinātne – Radītāja atklāšanas metodika radījumiem šajā pasaulē. Līdz brīdim, iekams visi radījumi atklās Radītāju, pastāvēs šī pasaule. Katrs no mums sajūt šādu realitāti, līdz atklās Radītāju visās savās vēlmēs. Tieši šim nolūkam eksistē pasaule.

Tāpēc rezultātā mēs nonākam pie darba, ko mums paredzējis Radītājs, proti, pie Viņa atklāšanas. Radītāja atklāšana ir mīlestības un atdeves īpašības atklāšana, kas pretējas mūsu būtībai, proti, tam, ko mēs redzam sev apkārt un atklājam sevī.

Radītāja būtības atklāšana ir iespējama tikai pēc personīgā pieprasījuma, nepieciešamības, vēlmes. Tāpēc nodarbojoties ar kabalu, cilvēks sāk just, ka viņam trūkst Radītāja atklāsmes, atdeves un mīlestības spēka. Vai var gadīties, ka man piepeši gribēsies mīlēt tuvāko, viņam atdot? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Ticība viedajiem nozīmē, ka es eju uz visu, ko man organizē no augšienes un iepazīstu Radītāju jebkurā sejā, kuru redzu acu priekšā, jebkurā stāvoklī.

Es redzu veselu pasauli un man ir jāsaprot, ka tie visi ir silueti, kurus man uzzīmējis Radītājs. Man nekad nav zināms, ko patiesībā es redzu. Taču, ja es pieņemu visu pasauli kā Radītāja attēlu manī, tad eju pareizā virzienā, pareizi mērot īstenību un melus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Visas pretrunas starp saņemšanu un atdevi tuvākajam ir tikai psiholoģiska rakstura. Tikai tad, ja vektors mainīsies no saņemšanas savā labā uz atdevi, cilvēks baudīs visu savu darbu bez daudzajām ciešanām.

Šodien, kad mēs ražojam daudz vairāk, nekā patiesībā katram ir nepieciešams, mūsu  dzīvei, pēc idejas, būtu jābūt dāsnai, pārpilnai un mierīgai. Ar tādiem resursiem mēs varētu atbrīvoties no visām nelaimēm un problēmām, saprotot, ka mūsu ķermenim nepieciešama tikai bāzes, dienišķi nepieciešamā deva, turpretī visas pārējās pūles mums jāiegulda līdzsvarā ar Dabu, ar Radītāju, Viņam pielīdzinoties. Lai ko Viņš mums atklātu, mums jātiecas sasniegt īpašību līdzība, saplūsme – lai arī egoistiska. Tāpēc, ka tādā veidā mēs iegūstam veselību, mieru, labas attiecības ģimenē utt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→