Category Archives: Garīgais darbs

Iekšējie norādījumi

Jautājums: Visās reliģijās pieņemts uzskatīt, ka jārīkojas saskaņā ar Radītāja norādījumiem.

Atbilde: Kabalā nav paredzēti jebkādi norādījumi, bet tiek ņemtas vērā tikai cilvēka iespējas atbilstoši viņa attīstības līmenim. Visa vēlme, nolūks, viss radīšanas plāns ir virzīts tikai uz to, lai cilvēks attīstītos, lai sevī atklātu un radītu to tēlu, kuru varēs dēvēt par Radītāju.

Katrreiz viņš to rada, paceļoties aizvien augstāk un viņa veidojamais Radītājs viņam kļūst arvien dižāks.

Taču tā ir sarežģīta lieta, kuru es neieteiktu apspriest ar vienkāršu cilvēku, jo šī koncepcija cilvēkā veidojas tikai tad, kad viņam atklājas jauni, garīgie pamati, jūtas, nosacījumi un sajūtas. (vairāk…)

Par nolūka šķīstību

Ja viņš pienes dedzināmo upuri no liellopiem, tad ir jāupurē vērsis, kas bez vainas. (Tora, „Iziešana”, „Vayikra”, 1:3)

„Vērsis, kas bez vainas” – absolūta atdeves īpašība. Par cik šai īpašībai ir jābūt patiesai, tad visos pielikto pūliņu līmeņos ir nepieciešams pārbaudīt, vai mūsu nolūks patiešām ir virzīts uz atdevi, vai tas nenovirzās uz saņemšanas pusi.

Ja mēs sāksim saņemt atdeves īpašībā, mēs acumirklī atklāsim, ka atrodamies netikumā, nevaram pretoties milzīgajai baudai, kas pie mums nonāk un neesam spējīgi to atdot. (vairāk…)

Kur glabājas mana garīgā bagātība?

Jautājums: Materiālajā pasaulē bagātam cilvēkam ir liela mantība. Taču, ko es iegūstu garīgajā, ko saņemu no biedriem?

Atbilde: Tavu garīgo bagātību nosaka tas, cik lielā mērā tu spēji sniegt piepildījumu biedriem. Tas nozīmē, ka tu esi „saņēmis” no viņiem.

Tāds ieguvums paliek ārpus tevis. Taču arī tu izej ārpus sevis. Tava vēlme atdot viņiem tiek dēvēta par garīgo tilpni. Turklāt tas, ko tu pievelc caur šo tilpni, sniedzot piepildījumu biedriem, tiek dēvēts par gaismu. Tu visu sevi pārvieto uz ārpusi. Lūk, tas ir tavs garīgais ieguvums.

Garīgā tilpne neatrodas tevī!

No nodarbības: no priekšvārda grāmatai „Panim Meirot”, 25.03.2014.

Avots krievu valodā

Apdegums no ugunsgrēka citā pilsētā

Jautājums: Kapēc mums pievieno materiālās problēmas, ja mēs pūlamies viens ar otru savienoties?

Atbilde: Materiālās problēmas mums pievieno, lai palīdzētu arvien vairāk savienoties. Kā gan vēl citādi tev var palīdzēt, kādas problēmas pievienot: garīgās? Tu taču tās pat nemanīsi – vai tad tevi uztrauc garīgais?

Ja kādā attālā pilsētā ir notikusi katastrofa un tu pārdzīvo par to, it kā tas būtu noticis ar tevi, tad nav vajadzības tev radīt citas problēmas. Taču tu nepārdzīvo par svešām nelaimēm un tāpēc tās tev „pastumj” tuvāk. (vairāk…)

Neredzamais nolūks

Visu grēku sakne  ir kreisās (līnijas) pārsvars pār labo. Katram cilvēkam ir sava sakne augšienē.

Tas, kurš pastiprina kreiso (līniju) un to atdala no labās, izraisa strīdu starp kreiso (līniju) un labo, tāpat kā starp tām bija strīds vēl līdz tam, iekams vidējā līnija tās iekļāva sevī.

To visu grēcinieks dara savas dvēseles augstākajā saknē. (Zoar Grāmata ar komentāru „Sulam”, nodaļa „Vayikra”, 411. p.) (vairāk…)

Lai nepaliktu ar to, kas ir…

Cilvēkam, kurš studē kabalu, labošanās metodiku, ir jāsaprot, ka viņš studē zinātni. Pastāv pilnīgi cita šīs zinātnes uztveres pieeja, jo tā tiek apstrādāta cilvēka jaunajos uztveres orgānos.

Mēs ar jums atrodamies realitātē, pārpildītā ar bezgalīgu krāsu, skaņu, iedarbību daudzumu, kas nav ierobežota telpā un laikā, un kas ietver sevī miljardiem atdeves formu.

Mēs esam ienākuši šajā realitātē, taču atbilstoši saviem nepilnīgajiem maņu orgāniem no tās uztveram tikai sīku daļiņu. Šī realitāte atrodas tieši šeit, taču mēs to nesajūtam. (vairāk…)

Raugoties uz pasauli ar laikabiedru acīm

Jautājums: Kādā veidā kabalisti, sasniedzot iekšējo apvienošanos, spēja redzēt cilvēci sašķeltu un atdalītu?

Atbilde: Tās ir savstarpējās iekļaušanās sekas. Es atrodos izlabotā pasaulē, taču tajā pašā laikā kopā ar visiem šīs pasaules iedzīvotājiem es šo pasauli sajūtu kā sabojātu. Šeit ir speciālās vadības atšķirība no vispārējās vadības: manas izzināšanas atšķirība no visu pārējo izzināšanas. Tāds stāvoklis saglabājas, līdz tiek sasniegta beigu labošanās.

Es to redzēju, vērojot savu skolotāju, kurš bija izcils kabalists un atradās visaugstākajās garīgajās pakāpēs, Acilut pasaules GA”R, taču, neraugoties uz to, viņš slimoja un viņam bija vajadzība pēc visa nepieciešamā kā jebkuram cilvēkam. Pasaulīgajā dzīvē viņš uzvedās kā parasts cilvēks. Ja tas tā nebūtu, tad kabalisti nespētu nodibināt saikni ar šīs pasaules uztveri. (vairāk…)

Izlabojot visus, tu izlabo sevi

No Bāla Sulama raksta „600 000 dvēseļu”: „Pat ja viens cilvēks pietuvināsies pilnīgas atgriešanās pie Radītāja stāvoklim, acumirklī atnāks valdnieks Mašiahs.” Tas ir, pat ja viens cilvēks paaudzē ir sasniedzis kopīgo dvēseli, viņš var izlabot visu savu paaudzi.

Jebkurš, kas izpildījis savu pienākumu, noņem vainu no visas savas paaudzes un var vairot savu lūgšanu, un aizstāvēt savu paaudzi, līdz izpelnīsies visas šīs paaudzes atbrīvošanos.

Rakstā „600 000 dvēseļu” Bāls Sulams izskaidro dvēseles uzbūvi, tā atrodas savā integrālajā, pilnības formā, visu daļu savstarpējā atkarībā. Patiesībā atsevišķu daļu nav, tā ir monolīta konstrukcija un tikai sava egoisma, sabojātības dēļ mēs redzam šo puzli salauztu, izmētātu uz visām pusēm. (vairāk…)

Sāls – ciešas savienības simbols

Bet visi tavi ēdamie upuri tev ar sāli jāsālī, un lai nekad netrūkst pie tava ēdamā upura tava Dieva derības sāls; nesot savus upurus, tev tos būs upurēt ar sāli. (Tora, „Levijs”, „Vaikra”, 2:13)

Torā liela loma tiek piešķirta sālim. Arīdzan mūsu pasaulē mēs redzam, cik tas ir svarīgs, bez sāls nav iespējams dzīvot.

Sāls ir pasaulē vienīgais dabīgais konservants, kas nodrošina visu. Senatnē, lai saglabātu produktus, tos apbēra ar sāli. Šodien, konservējot produktus, vēl pievieno arī cukuru. Taču tas nav dabiskais konservēšanas veids, kurā tika izmantots tikai sāls.

Sāls saglabā visu, tāpēc tiek dēvēts „brit melah”, proti, sāls savienība. Tādēļ sāls vienmēr bija ļoti dārgs, tas bija zelta vērtībā. (vairāk…)

Radītājs – dusmotājs

Izpostiet viņu altārus un salauziet viņu elku stabus, un nocērtiet viņu elku kokus. Un nepielūdz citu dievu, jo Tas Kungs, kura vārds: Dusmotājs, ir dusmīgs Dievs. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 34:13-34:14)

Cilvēks var pielūgt elkus, jebko, izņemot pilnīgi nesaprotamo, nemateriālo, nesajūtamo atdeves un mīlestības īpašību, kuru viņš nespēj iztēloties.

Ja attiecībā pret absolūtu saikni, atdevi un mīlestību, viņš dod priekšroku kādām citām īpašībām, tad viņš tiek uzskatīts par neuzticīgu, nodevēju. Tāpēc Radītājs ir dusmīgs, kad cilvēks kļūst Viņam neuzticīgs.

Taču tas viss tiek sacīts alegoriski attiecībā uz cilvēku, kuram tādā veidā ir jāpārdzīvo. Torā par garīgajām kategorijām stāstīts pasaulīgajā valodā. Mēs taču arī strādājam, lai it kā „sniegtu Radītājam baudu”. Tāpēc šeit tiek izmantoti tādi jutekliski vārdu apgriezieni kā „bauda”, „dusmotājs” utt.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 16.09.2013.

Avots krievu valodā