Un Mozus steigšus palocījās un noliecās līdz zemei un sacīja: “Ja es esmu atradis labvēlību Tavās acīs, mans Kungs, lūdzams, nāc jel kopā ar mums, kaut gan spītīga ir šī tauta; un piedod mums mūsu noziegumus un grēkus un dari mūs par Savu īpašumu.”

Tad Viņš sacīja: “Redzi, Es esmu tas, kas noslēdz derību, un Savas tautas priekšā Es darīšu brīnumus, kādi nav notikuši nekur visā zemes virsū un nevienā tautā, ka visa tauta, kuras vidū tu atrodies, redz Tā Kunga darbus, jo vareni būs tie darbi, kurus Es tavā vidū darīšu. Ņem to vērā, ko Es tev šodien pavēlu… (Tora, „Iziešana“, „Ki Tisa“, 34:8-34-11) (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds grāmatai „Panim Meirot””, 6. p.: Jūs taču bijāt radīti, lai, pēc lauku darbu pabeigšanas, kopā ar saviem ēzeļiem atgrieztos pie vienas redeles.

Tāpat kā nav ēzeļa uzdevums kalpot visiem viņa paaudzes ēzeļiem pasaulē, tāpat arī nav cilvēka uzdevums kalpot visu būtņu ķermeņiem, viņa dzīvnieciskā ķermeņa laikabiedriem.

Ēzeļa uzdevums – kalpot cilvēkam, kurš stāv augstāk par ēzeli, lai nestu cilvēkam labumu. Turpretim cilvēka uzdevums – kalpot Radītājam un pabeigt Viņa nodomu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Un viņš izkala divas akmens plāksnes, tādas kā iepriekšējās, un Mozus cēlās agri no rīta un kāpa Sinaja kalnā, kā Tas Kungs viņam to bija pavēlējis; savā rokā viņš nesa abas akmens plāksnes. Tad Tas Kungs nolaidās mākonī un nostājās viņa priekšā, un nosauca Tā Kunga Vārdu.

Un Tas Kungs gāja viņam garām, un Viņš sauca: “Tas Kungs, Tas Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem un bērnu bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam.” (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 34:4-34:7) (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Uzraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu slēdzis derību ar tevi un ar Israēlu.” Un viņš tur bija pie Tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra. Un Viņš uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit vārdus. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 34:27-34:28)

Runa iet par Malhut pacelšanos Binā.

„Četrdesmit” – pakāpe, kurā cilvēks pilnībā iziet no sava egoistiskā stāvokļa, paceļas virs tā par četrdesmit pakāpēm (Binas, atdeves līmenis) un izpelnas „Mozus” īpašību. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Jautājums: Vai iekšēji mums ir jāpiekrīt visiem traucēkļiem, kas nāk ārpasaules?

Atbilde: Parasti cilvēka pirmā reakcija uz to, kas notiek pasaulē, ir vēlme mainīt visu, pārkārtot pasauli, pārveidot robežas, atveseļot ekonomiku. Tāda dabiska mūsu egoisma reakcija, proti, mūsu pašu reakcija, izpaužas līdz brīdim, kad mēs piepeši sākam apzināties, ka tas viss ir muļķības!

Kur jūs esat redzējuši, ka vienas formācijas nomaiņa uz citu būtu palīdzējusi uzlabot situāciju? Rezultātā, gluži otrādi, kļūst sliktāk.Sākumā mums šķiet, ka viss iet labi, it kā mēs būtu kaut ko sasnieguši un viss ir kārtībā. Taču pēc kāda laika izrādās, ka kļuvis daudz sliktāk, salīdzinājumā ar to, kā bija iepriekš. Un tas ir dabiski, jo mēs nelabojamies. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Metodikas izplatīšana, Norises - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc kabalisti lika šķēršļus parastās pasaulīgās zinātnes izplatīšanai  Izraēlas tautas vidū?

Atbilde: Kabalisti nelika šķēršļus zinātnes izplatīšanai, bet tikai tajā mērā, cik liela ir vajadzība pēc šīs zinātnes. Līdz Tempļa nopostīšanai visa tauta nodarbojās ar garīgo izzināšanu ar visu savas dvēseles uzticību. Kādēļ tad viņiem rastos vajadzība pētīt vaboles mežā vai elektrību?

Ārējā zinātne pēta, kādā veidā strādāt ar visām iespējamām gaismas izpausmēm šajā pasaulē viszemākajā pakāpē. Tajā nav nekāda labuma, ja tiešā veidā es varu strādāt ar Radītāju, ar tām pašām parādībām augstākajā līmenī. Tur es patiešām iekļaujos darbībā un strādāju ar parādību, tā ir liela atšķirība. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Jautājums: Ja ar kādu notiek nelaime, pirmā doma, ka „nav neviena cita, izņemot Viņu”, bet otrā doma – labi, ka tas nenotika ar mani. Un šī gļēvulība tev parāda, ka parokoties dziļāk, tur nekā cita nav.

Atbilde: Ne jau gļēvulība parāda, bet Radītājs tev parāda, ka tu esi egoists un tavā attieksmē pret citu cilvēku nav nekā cita, izņemot egoismu.

Jautājums: Un ko darīt?

Atbilde: Lūgt, lai varētu laboties līdz tādam stāvoklim, kad pārdzīvosi par citu tik lielā mērā, ka labāk būtu saslimis viņa vietā. Lūk, kad cilvēks vēlas slimot otra vietā, viņš kļūst absolūti vesels. Taču tikai tādā gadījumā, ja viņš to prasa labošanās nolūkā.

No nodarbības krievu valodā, 07.02.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka dvēsele pilnīgi atdalās no Radītāja un tajā pašā laikā līdzinās Viņam pēc īpašībām? Atbilstoši garīgajiem likumiem, ja abiem ir vienlīdzīgas īpašības, tad abiem ir jābūt vienam veselumam?

Atbilde: Dvēsele ir vēlme saņemt, nevis vēlme atdot. Tādā gadījumā, kāpēc dvēsele tiek dēvēta par atdodošo? Neskatoties uz to, ka tā ir vēlme saņemt, tā pilda darbības, ar kurām pielīdzinās atdeves vēlmei.

Kaut gan tās iekšienē „sēž” vilks, taču no ārpuses izskatās, ka tā būtu aitiņa. Tagad viss ir atkarīgs no tā, kā šis vilks uzvilks sev šo aitas ādu vai novilks to – pēc savas izvēles un vēlmes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā mērīt savu stāvokli ārpus vēlmes gūt baudu un vai tas ir iespējams, ja mēs pastāvīgi tajā atrodamies?

Atbilde: Tas nozīmē, ka esmu gatavs palikt uz mūžiem savā esošajā stāvoklī, tas ir, absolūtā atdevē (hefec hesed), lai kas notiktu. Turklāt, jo augstāk es paceļos augšup, jo zemāk nolaižas mans stāvoklis hefec-hesed, proti, izplatās viszemākajā līmenī. To dēvē par dimensiju ārpus vēlmes baudīt. Stāvoklī hefec-hesed es neradu kādus nolūkus, bet pūlos palikt pēc iespējas mazākā pastāvīgā stāvoklī.

Tiek uzskatīts, ka es radu nolūku ārpus vēlmes gūt baudu, ja atalgojumu neuztveru kā piepildījumu savam egoismam. Šādu spēju es saņemu gluži kā dzelzs stieni, kas pacelts augšā ar magnētu. Pateicoties magnētam, dzelzs stienis var karāties gaisā. Tāpat arī vēlme, atbilstoši tam, kā gaisma uz to iedarbojas, vēlme paceļas no sava egoistiskā nolūka un var karāties gaisā, atdeves nolūkā.

Pati vēlme nemainās, taču tās nolūks no sevis pašas pagriežas uz tuvāko, tas ir, Radītāju. Tādā veidā mēs saņemam iespēju vērtēt ārpus vēlmes baudīt.

No sagatavošanās nodarbībai, 02.03.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 69. p.: Ja cilvēks pieliek pūles Toras iekšējās daļas un tās noslēpumu studēšanā, tad atbilstoši tam noved pie tā, ka pasaules iekšējās daļas – „Israēla tautas” – tikumība pacelsies arvien augstāk un augstāk virs pasaules ārējās daļas – „pasaules tautām”.

Tātad viss atkarīgs no tā, kam tiek dota priekšroka, iekšējam vai ārējam. Abas šīs daļas ir nepieciešamas – gan Torā, gan mūsu darbos, gan nolūkos, vēlmēs, lai kas tas būtu. Mums vienmēr ir jāatšķir – kas atrodas iekšienē, bet kas ārpusē, – un viens ir jāvērtē augstāk par otru.

Līdz ar to cilvēks tur kursu uz pareizo mērķi un virzās uz priekšu. Būtībā mums nav citas nodarbes, kā katru savas dzīves mirkli vērtēt augstāk iekšējo salīdzinājumā ar ārējo. Atklāt, kas ir kas un vienu likt virs otra. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→