Category Archives: Garīgais darbs

Īsie stāsti. Ādama apgaismība

Kabala ir zinātne, kas nodarbojas nevis ar mūsu pasaules izzināšanu, bet spēkiem, kuri to vada.

Pirmo cilvēku, kurš pirms 5775 gadiem atklāja šo sistēmu, dēvēja par Ādamu. Diena, kad tas notika, ir aprakstīta Torā kā pasaules dzimšanas diena.

Pirms tam cilvēki dzīvoja kā dzīvnieki, apmierinot savas bioloģiskās vajadzības. Protams, viņi ticēja, ka pastāv kādi spēkiem, kuri viņiem palīdz, var aizstāvēt vai, tieši pretējii, viņiem kaitēt. Taču tāda zemapziņas sajūta ir arī dzīvniekiem. (vairāk…)

Meklētāju paaudze

Cilvēkam rodas daudz jautājumu: kā darboties, kā strādāt, kā pastāvīi sevi mudināt, kā virzīties uz priekšu, kā palielināt savas attīstības ātrumu, tas ir, pietuvināt Radītāja atklāšanu? Tā ir vienīgā cilvēka nodarbe šajā pasaulē – atklāt Radītāju, spēku, kas pārvalda visu realitāti un mani, kā esošo tās daļu.

Tādēļ mēs izmantojam to cilvēku padomus, kuri jau izgājuši šo procesu un sasnieguši atklāsmi. Tāpēc mēs arī mācāmies kabalas zinātni, kuras metode pēc savas definīcijas ir Radītāja atklāsme radījumiem šajā pasaulē. Viss, ko mums nepieciešams darīt – realizēt to, ko kabalisti ir uzrakstījuši. (vairāk…)

Vienkāršā un divkāršā labestības apslēptība

Bāla Sulama raksts „ Priekšvārds TES”, 46.p: Teikts (Devarim, 31:17): „Tad Mana bardzība iedegsies pret viņiem tai dienā, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu nāks pār viņiem; un tad viņi sacīs tanī dienā: vai ne tādēļ nācis šis ļaunums, ka nav mana Radītāja manī?”

Nelaimes aizsedz no cilvēka Radītāju, avotu, ievietojot Viņu apslēptībā. Tādā veidā ir radīta vēlme gūt baudu, jo vairāk tā cieš, jo mazāk ievēro Radītāju, līdz pilnībā pārstāj redzēt. Radītājs ir labestības avots, bet problēmas nošķir Radītāju no cilvēka. (vairāk…)

Mana mīļotā pasaule

Kongress Čīlē, 2. nodarbība

Jautājums: Ja es izlaboju savu realitātes uztveri, tad, kur notiek izmaiņas – individuāli manī vai visā apkārtējā pasaulē?

Atbilde: Visas izmaiņas notiek tikai cilvēkā. Tu nekad neredzi to, kas atrodas ārpus tevis. Tavā galvā ir ekrāns, uz kura attēlojas visa šī pasaule.

Ja gribi tā redzēt patieso realitāti, tad nepieciešams sasniegt mīlestību pret visiem. Tad viss universs pārvērtīsies vienā vienkāršā gaismā. Nebūs cilvēku un šīs pasaules, paliksi tikai tu, ietverts baltas gaisma okeānā, tas ir, tikai tu un Radītājs. (vairāk…)

Īsie stāsti. Vai ir bijuši grēku plūdi?

Viss, par ko rakstīts Torā, notika garīgajā līmenī, taču Toras personāži dzīvoja īstenībā un bija kabalisti. Tāpēc Torā izklāstīts tikai par cilvēka augšupeju uz garīgo pasauli un aprakstītas nevis materiālās dzīves parādības un notikumi, bet cilvēka iekšējais ceļš Radītāja izzināšanā.

Tādējādi Ādams un pēc tam Noass bija reāli cilvēki, kas dzīvoja uz Zemes un savās kabalistiskajās skolās apmācīja cilvēkus, kurus dēvēja par viņu dēliem vai pēctečiem.

Ņemot vērā, ka notikumi, kas aprakstīti Torā, norisinājās garīgajā līmenī, nevar sacīt, ka tie visi notika materiālajā pasaulē. (vairāk…)

Liec mierā šo spuldzīti!

Ja cilvēkam nav saiknes ar Radītāju, tas nenozīmē, ka viņš atrodas apslēptībā. Atrasties apslēptībā nozīmē, ka man ir zināms Radītājs un Viņa īpašības, lai arī ne simtprocentīgi, bet noteiktā pakāpē. Un es zinu, ka patlaban tas no manis ir slēpts.

Pieņemsim, es zinu, ka biedrs kopā ar mani atrodas vienā istabā un es viņu nosaku pēc kaut kādām pazīmēm, un tāpēc apstiprinu, ka pašreiz viņš slēpjas. Proti, apslēptība ir zināma atklāsme. Es taču zinu, ka tieši viņš ir apslēpts. Tas nenozīmē pilnīgu zinību trūkumu un atraušanos. (vairāk…)

Pēdējais piliens, kas piepildījis kausu

Jautājums: Vai ir kādas izredzes gūt panākumus cilvēkam, kurš studē jau vienkārši pēc inerces? Viņš nepamet studijas pilnībā, jo materiālā pasaule viņam arī nešķiet saistoša. Taču, no otras puses, viņš redz, ka kabala viņam ir pārāk augsta mācība un viņš netic, ka spēs reiz nonākt pie atklāšanas.

Atbilde: Nav iespējams mācīties pēc inerces. Katrs nodzīvotais mirklis prasa enerģijas patēriņu. Tāpēc, ja cilvēks studē, tas nozīmē, ka uz viņu iedarbojas augstākā gaisma un viņu notur. Acīmredzot, viņam ir nepieciešams iziet šādu periodu. Mēdz būt periodi, kad cilvēks vispār pārvēršas par nedzīvu ķermeni: pasaulīgajā dzīvē viņš vairs neprot dzīvot, bet garīgajā vēl nav sācis.

Jautājums: Rodas iespaids, ka gadiem var klaiņot pie garīgās pasaules sliekšņa un tā arī nenonākt pie lūgšanas?

Atbilde: Nē, tas ir atkarīgs no tevis, no saskarsmes vides. Ticiet man, es runāju, pamatojoties uz praktisku pieredzi: sagatavošanās periods nevar ilgt bezgalīgi. Nav stāvokļu, kuri turpinātos mūžīgi.

Katru mirkli, kurā tu eksistē un zināmā veidā esi saistīts ar garīgo pilnveidošanos, uz tevi iedarbojas gaisma un pilienu pa pilienam ielej tevī infūziju, garīgo spēku. Gaismai ir jāuzkrājas līdz noteiktam mēram, tāpēc tam ir nepieciešams laiks.

Ja vēlies ātrāk nonākt pie atklāsmes, pasteidzini laiku. Taču nevar būt, ka kauss nekad nespētu piepildīties. Tā nemēdz būt. Būtībā nepieciešams zināt tikai vienu: kā savienot grupu ar mērķi.

Es vēlos paēst zupu, bet man saka: „Tad nes šķīvi!” Taču man nav šķīvja – kur tad man ielies zupu? Šķīvis ir grupa. Ja neesmu iekļāvies grupā, man nav kur saņemt garīgo. Man cieši jāsaista grupa ar mērķa sasniegšanu, ar Radītāja atklāšanu.

Mēs joprojām ceram, ka mūsos ir kāda tilpne, vieta, kur var atklāties Radītājs. Taču cilvēkā nav tādas vietas, ir tikai viens melns punkts, kas nav spējīgs saņemt atklāsmi. Un tomēr, pilienu pa pilienam, gaisma iedarbojas uz cilvēku, un viņš pakāpeniski savus panākumus sāk saistīt ar savienošanos ar biedriem.

Tas jau ir liels sasniegums: pavērsiens no individuālās, materiālās, mietpilsoniskās pieejas uz garīgo ceļu. Tu jau zemapziņā sāc sevi saistīt ar grupu. Tu tai tuvojies arvien vairāk un tajā mirklī, kad radīsies pirmais kontakts, tu sāc kāpt augšup pa garīgajām kāpnēm. To dēvē par augšupejas pakāpieniem.

No nodarbības: no grāmatas „Shamati” raksta, 11.09.2014.

Avots krievu valodā

Jaunais Ābrams

Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: “Runā uz Israēla bērniem un saki viņiem: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! Pēc Ēģiptes zemes paražām, kur jūs arī esat mājojuši, jūs nedrīkstat darīt savus darbus; un arī pēc Kanāna zemes parauga, kur Es jūs vedīšu, jūs nedrīkstat darīt, un viņu nolikumiem nesekojiet.

Manas taisnās tiesas dariet un sargājiet Manus likumus, ka jūs pēc tiem staigājat, – Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! Sargājiet Manus likumus un Manas taisnās tiesas; ikviens cilvēks, kas to darīs, tas to dēļ dzīvos,- Es esmu Tas Kungs! (Tora, “Levijs”, “Acharei mot”, 18:1-18:5) (vairāk…)

Paredzot radījumu

Kabalas zinātnē teikts, ka Radītājs ir labs un dara labu. Lai Sevi realizētu, Viņš radīja saņemošo vēlmi, ko dēvē par „radījumu”. Šai vēlmei ir jāattīstās saskaņā ar Radītāja nodomu, saskaņā ar Viņa programmu, līdz sapratīs, sajutīs Viņu tieši kā labestību un labu darošo, kā diženo.

Tāda ir Radītāja vēlme. Kabalisti mums izskaidro: tas nav tāpēc, ka Viņš no mums gaida Sava diženuma, Sava varenuma atzīšanu un mūsu atkarību no Viņa. Runa taču iet par Augstāko un tātad arī bez tā ir skaidrs, ka tas tā ir. Nē, Radītājs līdz ar to vēlas pacelt mūs augšup uz Viņa pakāpi. (vairāk…)

Skolotājs – garīgās enerģijas „raidītājs”

Kongress Sočos, 3. nodarbība

Jautājums: Kā sievietei iemīlēt garīgo skolotāju (Ravu)?

Atbilde: Es domāju, sievietei ir vieglāk salīdzinājumā ar vīrieti, jo viņai taču nav iekšējās pretestības ar skolotāju.

Iemīlēt Ravu nozīmē iemīlēt savas garīgās eksistences avotu. Patiesībā Ravs ir garīgās enerģijas raidītājs, bet mums – avots. Tāpat, piemēram, vecāki ir avots savam zīdainim, jo viss, ko viņš saņem, viņš saņem no viņiem. (vairāk…)