Beidzot visus dzīves posmus Ēģiptē un izejot no tās, Izraēlas tauta nonāk stāvoklī, ko dēvē par „Sīnaja kalnu”. Tauta sāk apzināties, ka stāv pie milzīga ļaunuma kalna, jo „Sīnaja” ir savstarpējs naids, dziļa nošķiršanās starp cilvēkiem, daudzkārt lielāka nekā Ēģiptē.

Un ja, atrodoties Ēģiptē vai Senajā Babilonā, viņi līdz galam to neapzinājās, tad tagad ļaunums viņiem pilnībā atklājas.

Tādēļ tauta ir nesaprašanā un pat nestādās priekšā, ko darīt. Tomēr Mozus viņus mierina, apsolot izveidot kontaktu starp viņiem un Radītāju. Tāda arī ir viņa loma, jo viņš ir vienojošais posms starp Izraēlas tautu un augstāko spēku. Bez viņa norādījumiem un palīdzības, bez viņa saiknes ar Radītāju, cilvēki neko nespētu izdarīt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

No tā laika, kad pie Ābrama pievienojās neliela daļa babiloniešu un viņi sāka strādāt, lai savstarpēji apvienotos, sākās ebreju tautas prototipa atskaites punkts.

Un lai gan tā vēl bija nenoformējusies tauta, taču tie jau bija kabalisti – Ābrama mācekļi, kuri saņēma no viņa apvienošanās metodiku ar mērķi atklāt Radītāju un viņus jau var dēvēt par grupu, kas sākusi savu kustību uz priekšu.

No kabalas viedokļa „kustība uz priekšu” nav viņu vēsturiskā pāreja no Babilonas uz Kānaāna zemi, nolaišanās Ēģiptē un atgriešanās Izraēlas zemē, bet gan viņu egoisma palielināšanās un pastāvīga pacelšanās virs tā. Tāpēc, ka tā ideoloģija, kurai viņi piekrita Senajā Babilonā, turpināja viņos strādāt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kabalas apgūšana, Metodikas izplatīšana, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Kabalas metodes būtība ir tajā aspektā, lai varētu pareizi strādāt ar mūsos augošo egoismu, ar labās altruistiskās līnijas palīdzību un tad vēl pacelties pa garīgo pasauļu pakāpieniem. Tādēļ kārtējais garīgās attīstības etaps ir milzīga egoisma parādīšanās mūsos.

Rodas jautājums: no kurienes radīsies šis lielais egoisms, kas pacels mūs līdz Radītāja līmenim?

Ja tas parādītos mūsu garīgās izveides pirmajos etapos, tad mēs zemapziņā nespētu ar to strādāt un aizmuktu no sava pakāpiena. Tādēļ iedziļināšanās ego un tā iekšējā izaugsme notiek pakāpeniski. Tāda pakāpeniska satuvināšanās ar egoismu, kas beigās atklājas visā savā milzīgā melnā tukšumā un visu aprijošā spēkā, tiek aprakstīta stāstā par Jāzepu un viņa brāļiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Garīgajai virzībai ir nepieciešams pareizi ierobežot egoismu. Tas noved pie vidējā lieluma starp Ābrama žēlsirdības (labestības) īpašību un Īzaka cietsirdības (spēka) īpašību, un ļauj atklāt starp viņiem kaut ko kopēju.

„Kaut ko kopēju” nozīmē nākamo Ābrama grupas attīstības līmeni, ko dēvē par „Jēkabu”, jo no saiknes starp labo līniju (Ābrams) un kreiso līniju (Īzaks) pakāpeniski atklājas vidējā līnija (Jēkabs).

Tieši no šī mirkļa var runāt par īstu kabalas metodes realizāciju, jo tagad tā sāka ietvert sevī divas līnijas: labo un kreiso, žēlsirdības īpašību (atdevi) un tiesas īpašību (saņemšanu), no kurām veidojas trešais spēks, kas tās savstarpēji savieno, pareizi realizējot. Šo trešo spēku tātad dēvē par „Jēkabu”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Pēc tam, kad Ābrama grupa, strādājot pie apvienošanās, sāka sevī atklāt jaunu egoisma slāni, starp viņiem atkal iestājās nesaticība, kā agrāk Senajā Babilonā.

Viņi nokļuva milzīga egoisma – faraona varā, kas viņus apspieda un viņu savstarpējās attiecības pārvērtās „Ēģiptes verdzībā”.

Tieši šajā laikā parādās nākamais tautas vadītājs – Mozus. Viņš no mazām dienām tika audzināts faraona mājā, taču, neskatoties uz to, viņam radās milzīga vēlēšanās pacelties augstāk par savu audzināšanu. Viņš aizmūk no faraona un vēršas pie tautas, mudinot to doties prom no Ēģiptes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Babiloniešu civilizācija radās Mezopotāmijas centrālajā daļā un izvietojās ļoti ērtā vietā – uz auglīgām zemēm starp Eifratas un Tigras upēm. Divupes iedzīvotāji nodarbojās ar zvejniecību, audzēja sīpolus, ķiplokus, griķus, miežus, kviešus. Viņi dzīvoja vienkārši, tomēr bez bēdām, izmantojot reģiona dāsnos dabas dotos labumus.

Senajā Babilonā pirmoreiz parādījās apūdeņošanas sistēmas, ūdensvadi, bija attīstīta laistīšana un zemes apzaļumošana.

Neskatoties uz to, ka valsti vadīja valdnieks, cilvēki dzīvoja nosacīti brīvi. Viņi paši sevi nodrošināja, uzturēja sabiedrību un valsti, viņiem nebija ienaidnieku un viņi dzīvoja draudzīgi un laimīgi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Torā izklāstīts par to, kā pakāpeniski organizējas garīgā sistēma, kas pārvalda cilvēku, kur gaisma un vēlme, ko radījis Radītājs, palēnām izplatās viens otrā savstarpējā savienojumā: Bina ienāk Malhutā, Malhut – Binā. Veidojas savstarpējā sistēma.

Kad Malhut ienāk Binā, tas ir, vēlme ienāk gaismā, tā pakāpeniski vājina gaismu, tā rezultātā rodas tās daudzveidīgās gradācijas. Pieņemot gaismu uz sevi, Malhut vienlaikus veido sevī tādas sistēmas, kuras nākotnē palīdzēs sasniegt gaismas līmeni. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, 4. nodarbība

Bāls Sulams „Gudrības augļi”, raksts „Nav pienācis laiks savākt ganāpulku”: Viens nedrīkst atdalīties no sabiedrības un lūgt par sevi, pat aiz vēlmes sniegt baudu Radītājam.

Pat ja vēlies vērsties pie Radītāja un tev ir vistīrākie nodomi, un visideālākās vēlmes lūgt Viņu ne sevis dēļ, bet citu labā un Viņa paša dēļ, taču tu sūti šīs vēlmes Radītājam vienatnē, tās nekur nepacelsies un paliks ar tevi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, 6. nodarbība

Mums ļoti uzmanīgi jāizmanto frāze „Nav neviena cita, izņemot Viņu” un nav jāatsaucas uz šo frāzi visās dzīves situācijās sevis attaisnošanai.

Vai jūs esat izzinājuši To, par Kuru sakāt: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”? – Nē. Taču izmantojat šo izteiksmi, kad jums ir ērti. Jums nav tiesību operēt ar saraustītām frāzēm, kuras kabalisti citēja, vadoties no savām izzinošajām kelim (tilpnēm). Jums to nav! Taču jūs izmantojat šo jēdzienu kā gatavu formulu un sākat to pielietot. Nepareizi, tā nedrīkst! (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Rabašs raksta, ka Torai ir trīs īpašības. No vienas puses, Tora palīdz ar to, ka padara cilvēku vājāku. Pēc tam atnāk gaisma, kas atgriež pie avota, kas izlabo cilvēku, un gaisma, kas piepilda viņa izlabotās vēlmes. Tādējādi viņš ir pabeidzis pakāpienu.

Taču šī cīņa turpinās līdz labošanās beigām. Pravieši ir rakstījuši par briesmīgo Goga un Magoga karu, kas uzliesmos pēdējā labošanās etapā. Un tas skar ne tikai materiālo pasauli – garīgajā darbā notiek tieši tas pats. Materiālie kari ir garīgo procesu projekcija.

Atbilstoši virzībai uz priekšu, nonākot arvien tuvāk Radītājam, cilvēks nokļūst plosošas uguns stāvoklī, it kā tuvotos saulei. Tādēļ viņu daudz spēcīgāk mētā no pacēlumiem uz kritumiem, izsmeļot viņa spēkus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→