Zoar grāmatā sacīts, ka pēc Ārona dēlu nāves, Mozus lūdza Radītājam žēlsirdību: „Ja pasaulē dzīvojošie atgriezīsies pie Tevis, kas viņus svētīs?”.

Radītājs viņam atbildēja: „Vai tu to saki Man? Pasaki Āronam, savam brālim, jo viņam ir uzdots svētīt augšienē un lejā, jo viņš ir žēlsirdības sasniegšanas pamats”.

Lieta tā, ka kontakts ar Radītāju notiek caur cilvēka īpašību, kas dēvēta par „koenu” (Āronu).

Svētīšana ir augstākās gaismas nonākšana lejup, lai izlabotu cilvēku. Gaisma var iziet tikai caur substanci „Ārons-koens”, proti, caur šo hierarhiju. Savādāk nevar būt. Citādi nekādā veidā nevar nonākt kontaktā ar Radītāju.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 06.03.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Tad viņam (Āronam) jāiet pie altāra, kas ir Tā Kunga priekšā, un pie tā viņam ir jāizdara salīdzināšana, ņemot mazliet ar savu pirkstu gan vērša, gan āža asinis un liekot tās (asinis) no visām pusēm uz altāra ragiem. Un viņam jāslaka ar savu pirkstu asinis septiņas reizes uz tā (āža), un tā tiek šķīstīti un svētīti visi Israēla bērni no savām nešķīstībām. (Tora, “Levijs”, “Acharei mot”, 1:18-1:19)

Darbs “Ārona” (koena) pakāpē ir ļoti augsts, nopietns, kas ļauj atklāt visas mūsu īpašības, vēlmes, tieksmes, prātu, domas: ar ko mēs varam strādāt, lai sasniegtu atdevi un mīlestību pret tuvāko, bet ar ko – nē. Šajā gadījumā cilvēks atrodas ļoti grūtā notiekošā noskaidrošanā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Šodien kļūst acīm redzams, ka mūsu pasaules plaknē mums vairs nav ko darīt, ka esam paredzēti tam, lai “rāptos” uz augšu. Un no tukšuma stāvokļa šajā līmenī vienlaicīgi rodas nākošais stāvoklis, iespēja garīgi pilnveidoties.

Lūk, uz šīs vēsturiskās robežas mēs arī atrodamies – visa cilvēce. Un dabiski, ka Ābrama grupai ir “jāiznirst” visas pasaules priekšā, jāparāda sevi pareizā veidā un jāsāk kopīga augšupeja, lai paceltu visu cilvēcisko “Babilonu” līdz līmenim, kas paredzēts visai cilvēcei, visam visumam, – līdz Augstākā spēka līmenim. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla šodien, Izraēla un pasaules tautas, Metodikas izplatīšana, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Jautājums: Beidzoties globālajam vēstures posmam, mēs esam atgriezušies Babilonas strupceļā. Un sanāk, ka šajā strupceļā pasauli ir ieveduši tie paši ebreji, kuri spēlēja lielu lomu zinātniski tehniskajā progresā un tādējādi  paātrināja lietu?

Atbilde: Ja nebūtu Ābrama grupas, kas atradās kontaktā ar Augstāko spēku, ar dabas pozitīvo spēku un izzināja dabas līdzsvaru, līdzsvara zinātni, jo sastāvēja jau no diviem spēkiem (līdzsvara zinātne ir dzīves zinātne: pluss – mīnuss, uzsūkšana – izdalīšana utt.), tad caur ebrejiem pasaulē nebūtu nonākusi filozofija, zinātne un citas attīstības tendences. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla šodien, Izraēla un pasaules tautas, Kabala un citas zinātnes, Metodikas izplatīšana, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Jautājums: Pēc tam, kad egoisma uzplaiksnījums piespieda babiloniešus izklīst pa pasauli, cilvēce attīstījās tikai ar šī negatīvā spēka palīdzību?

Atbilde: Nav tā, ka cilvēkā vispār nebūtu pozitīvā spēka, tas ir katrā cilvēkā, tikai skaidri neizpaužas, nevirza viņu uz priekšu.

Ābrama sekotāji no Nimroda sekotājiem atšķīrās ar to, ka viņos izpaudās divi spēki: izteikts egoisms un neskaidra tieksme pēc kaut kā – pēc atdeves īpašības, mīlestības. Tikai viņi vēl nejuta, ka tas tā ir – sākumā viņi vienkārši meklēja dzīves jēgu. Tā izpaužas otrais spēks – dzīves jēgā, kas augstāka par Zemi, augstāka par egoismu. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Jautājums: Uz īsu brīdi pārcelsimies uz momentu, kad sāka veidoties ebreju tauta un pievienosimies Ābrama grupai, kas izgāja no Babilonas un atbilstoši mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu principam dodas uz Erec Israel – Izraēlas zemi. Vai visi šie cilvēki jau bija sasnieguši  garīgo pakāpi? Varbūt ar garīgo izzināšanu ir apveltīti tikai viņu līderi?

Atbilde: Visa tauta zināja, kurp tā iet un izjuta iekšējas izmaiņas. Taču viņu savstarpējā saikne principā vēl nebija tik augstā egoistiskā līmenī, lai tajā parādītos augstākā gaisma, kas dod iekšējo izzināšanu. Viņiem bija tikai kopēji mirdzumi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Jēkabs kopā ar dēliem pēc tam ienāca Ēģiptē un tur mira. Tāpēc, ka no Ēģiptes atdzimst ne sākotnējais punkts – no šī punkta atdzimst jau vesela sistēma. Viņi to sāk veidot tieši Ēģiptē, tas ir, no sadrumstalota, šausmīga stāvokļa, tūkstošreiz sliktāka salīdzinājumā ar Babilonu.

Būtībā tā ir tā pati Babilona, tikai vēl briesmīgākā sadrumstalotībā. Nimroda vietā – Faraons, bet Ābrama vietā – Mozus. Vēsture atkārtojas, tikai jau citā riņķojumā. Tā sākās augoša, milzīga egoisma labošana jaunā līmenī, ko tagad dēvē par “Ēģipti”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Jautājums: Atgriezīsimies pie iekšējās satuvināšanās etapiem starp cilvēkiem. Kā tas notiek?

Atbilde: Pirmais etaps – kad es nevēlos izmantot citus: otru cilvēku, jebkuru biedru no savas tautas, tas ir, no tās grupas, ar kuru mēs mērojam ceļu uz garīgo ideālu – uz principu “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

Paceļoties uz šo pakāpienu, es jūtu, ka nevēlos darīt otram neko sliktu, man nav sliktu domu par viņu. Es varu sevī pārvarēt egoismu, noturēt sevi visās tā izpausmēs un visa mana enerģija tiek virzīta uz to, lai varētu būt absolūti neitrāls pret cilvēkiem. Vēlēties savienoties ar viņiem, vēlēties būt kopā ar viņiem. Tas ir, es nekādā veidā nedomāju, nerūpējos par sevi pretēji visiem pārējiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Jautājums: Ko sevī ietver darbs attiecībā uz principu „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”?

Atbilde: Ceļā uz šādu stāvokli ir ļoti daudz etapu, daudz pakāpienu. Tā ir kabalas zinātnes sistēma.

Sākotnēji cilvēks vienkārši tiecas uz saikni ar citiem. Ir visdažādākie speciālie vingrinājumi: kopā sēdēt, ieturēt maltītes, sapulces, sarunas par satuvināšanos – pagaidām, it kā tikai teorētiski. Patlaban šeit ir maz prakses, jo cilvēki, atrodoties pirmajos pakāpienos, vēl ļoti vāji jūt sevī kustību, aizrautību, uzstājīgu nepieciešamību apvienoties vienam ar otru. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Jautājums: Torā ir teikts, ka Radītājs norādīja Ābramam, uz kuru zemi no Babilonas viņam ir jādodas. Tātad viņš jau sākotnēji zināja, kurp iet?

Atbilde: Nē. Jo runa nav par koordinātēm ģeogrāfiskajā kartē. Abstrahējoties no tūkstoš gadu vēstures, mēs abstrahējamies arī no zemes virsas kilometriem. Laiks un attālums šeit nevalda.

Kad cilvēka iekšējā sajūta, kas dēvēta – “viņa Radītājs”, saka, pie kā vērsties, kurp iet, tas nozīmē, ka viņam jāvirzās, nevis uz citu teritoriju, uz jaunu dzīvesvietu, bet gan uz nākamo garīgo stāvokli, kas tiks dēvēts par “Israēla zemi”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→