Jautājums: Kāpēc kabalu dēvē par „slepeno zinātni”? Kāds ir kabalista slēptais darbs?

Atbilde: Kabalista praktiskais darbs ir tajā, ka viņš kā liftā var pacelties un nolaisties pa sava egoisma vai altruisma pakāpieniem.

Viņš var no nulles stāva nolaisties lejā – egoismā, tad pacelties no nulles stāva pirmajā stāvā un sākt pa stāviem pacelties uz augšu, mērojot ceļu pa 125 pakāpieniem.

Šajā laikā cilvēkā notiek dažādas iekšējas izmaiņas. Viņam ir iespēja pacelties no bērna līmeņa uz jaunieša, pieauguša vai veca cilvēka līmeni un tad pēc kārtas nolaisties atpakaļ katrā no šiem līmeņiem, līdz pašam zemākajam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes, Kabala - Nav komentāru→

No raksta „Nav neviena cita izņemot Viņu” (Šamati Nr.1): Un lai kā cilvēks pūlētos sevi pārvarēt, arvien redz, ka atrodas tālu no svētuma, salīdzinot ar citiem strādājošajiem, kuri jūtas pilnībā vienoti ar Radītāju. Turklāt viņam allaž ir sūdzības un pretenzijas, un nespēj attaisnot Radītāja attieksmi pret viņu. Un tas sāpina viņu – kāpēc viņš neatrodas saskaņā ar Radītāju? Līdz nonāk pie sajūtas, ka viņā patiešām nav svētuma.

Es redzu, ka visi mani nodomi un vēlmes ir egoistiski. Es gribu savienoties ar biedriem un atklāt starp viņiem Rādītāju, lai spētu atdot Viņam. Tomēr pēc visām savām pūlēm, atklāju, ka tas pilnībā nav man raksturīgi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc jūs, kabalisti, uzskatāt kabalu par zinātni, tas ir, mācību, kas pamatojas uz faktiem un pierādījumiem?

Atbilde: Kabalists maina nevis ārējos nosacījumus kā zinātnieki, bet savus iekšējos, īpašības un pēta pasaules sajušanas izmaiņas sevī.

Zinātnieki pēta nedzīvo, augu, dzīvnieku dabas matēriju, bet kabalisti pēta līmeņa „cilvēks” dabu. Ivritā cilvēks nozīmē „Ādams”, no vārda līdzīgs, adame, Radītājam, kā teikts, ka Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības.

Tādēļ, pētot cilvēku, kā to mums piedāvā kabalas zinātne, mēs caur sevi pētām Radītāju un rezultātā, mainām sevi, līdz kļūstam līdzīgi Radītājam.

Tā mēs sasniedzam radīšanas nodomu, tā plānu un galamērķi. Pasaule kļūst saprotama un vadāma…

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Grāmata Zoar izklāsta tikai par saiknēm starp visaptverošās sistēmas elementiem. Bezgalības Malhut, kas ietver sevī visu Bezgalības pasauli, pateicoties tiešās gaismas izplatīšanās četrām stadijām, pēc nolaišanās lejup, paredz mums darbu augstākajā sistēmā – pasaulēs, kurās mājo patiesais radījums – dvēsele.

Šī dvēsele ir sašķelta un tai ir jāveic sava augšupeja, mērojot pasauļu pakāpienus, jāsavienojas ar tām un tad pasaules kopā ar dvēseli atgriežas pie vienotās AVAJa, pie četrām gaismas stadijām.

Grāmata Zoar tāpat kā citi kabalistiskie avoti apraksta to, ko cilvēks sasniedz un sasniedz viņš atbilstoši savam garīgajam darbam. Kabalisti raksta tikai to, ko savā ceļā atklāj. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kabalas apgūšana, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē būt praktizējošam kabalistam?

Atbilde: Praktizējošs kabalists ir cilvēks, kurš mūsu pasaulē atklāj Radītāju un vēlas šīs zināšanas nodot visai pasaulei. Viņš strādā pie tā, lai mainītu egoismu uz altruismu, naidu uz mīlestību, mūsu savstarpējo nošķirtību uz vienotību. Viņš īsteno mūsu pasaulē Radītāja nodomu, to pēta un realizē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes, Kabala, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No raksta „Nav neviena cita, izņemot Viņu” („Šamati”, 1. raksts): Cilvēkam sūta domas un prātojumus, kas vērsti pret garīgo darbu. Tas viss tādēļ, lai viņš redzētu, ka viņam ar Radītāju nav vienotības pilnības.

Cilvēks nav spējīgs pārvarēt domas un vēlmes, kas rodas viņa prātā un sirdī. Viens viņš netiks galā bez savas saskarsmes vides, kas viņu atbalstītu. Nepieciešams, lai viņam apkārt būtu daudz tādu pašu kā viņš, kuri atbilstoši viņa stāvoklim, rādītu viņam labu piemēru.

Labvēlīga saskarsmes vide ir biedri, kuri pārdzīvo aptuveni tos pašus stāvokļus, katrs atbilstoši viņa personīgajiem informatīvajiem gēniem. Taču visiem ir viens nodoms, viens mērķis, visi saprot, ko vajag darīt. Un pat tad, ja viņi nesaprot, galvenais, lai viņi censtos rādīt viens otram labu piemēru. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Atstarotā gaisma”: „ Kad māceklis ir trimdā, skolotājs tiek izsūtīts kopā ar viņu”. Tāpēc tajā laikā, kad zemākais nesajūt augstākā varenību, viņam nav pat vismazākā garīgā stāvokļa.

Vispirms, zemākajam ir jātic, ka augstākā klātbūtne reāla, taču viņš nesajūt augstāko, jo nejūt viņa varenību. Taču, kad cilvēks sāk vērīgi lūkoties augstākā varenībā, tas ir, AHAP augstākā paceļas, tad arī zemākais paceļas kopā ar viņu un sasniedz garīgās pasaules sajūtu.

Cilvēkam vienmēr jāiztēlojas, ka atrodas augstākā AHAPā. Atbilstoši šai zemākās un augstākās pakāpes saiknei, tiek mērīts cilvēka līmenis. Taču mēs vispār nejūtam augstākās pakāpes klātbūtni, it kā pasaulē būtu vieni. To dēvē par neapzinātu eksistenci, bez garīgā sajūtas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

No raksta „Nav neviena cita, izņemot Viņu” („Šamati”1. raksts): Un tikai tam, kurš patiešām vēlas pietuvināties Radītājam, sniedz palīdzību no augšienes, neļaujot viņam apmierināties ar mazumu un palikt maza, nesaprātīga bērna pakāpē… Tikai, ja cilvēkam patiešām ir īsta vēlme.

Vai tad ir iespējams, lai cilvēkam būtu patiesa vēlme? Man jāsajūt pašam sevī, savā sirdī, jāizanalizē ar prātu, cik lielā mērā katru savas dzīves mirkli es esmu virzīts uz to, lai tikai sevi pasargātu, gūtu labklājību.

Galvenais, lai neviens mani neaizskartu, neaizvainotu mani. Es uztraucos tikai par to, kā izsargāties no visa mani aptverošā ļaunuma, no apdraudējumiem, kas man uzglūn no visām pusēm. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Pēc tam, kad ebreju tauta iegāja Izraēlas zemē, tas ir, sasniedza tādu savienošanās stāvokli, kad sāka savstarpēji strādāt, lai izveidotu starp viņiem mīlestību, labestību un pilnīgu iekļaušanos vienam otrā, radās jauni vadītāji – valdnieks Dāvids un pravieši, kuri dzīvoja katrā paaudzē.

Tie bija diženi kabalisti, kuri turpināja Ābrama ceļu, strādājot pie tā, lai tauta būtu vienota, palīdzot tai apvienoties un nodarboties ar nākamās paaudzes audzināšanu.

Tomēr egoisms viņos pakāpeniski palielinājās, izraisot cilvēku atdalīšanos vienam no otra un šo procesu nebija iespējams apturēt.

Tas bija nepieciešams gan vēsturiski, gan dialektiski, par cik Izraēlas tautai bija jāparāda visai pasaulei piemērs, kā pareizi dzīvot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→

Pēc atrašanās pie Sīnaja kalna Izraēlas tauta sāk strādāt ar sevis pilnveidošanu, iekšēji realizējot labošanās programmu, ko dēvē par „četrdesmit gadu klejojumiem pa tuksnesi”.

Četrdesmit gadi ir laiks (lai gan šeit netiek runāts par laiku kā kategoriju, bet kā par intervālu, mērojot pakāpes), kad viņi paceļas no pilnīga egoisma līmeņa un pa daļām to izlabo, paceļoties līdz pilnīga altruisma līmenim.

Taču tas vēl nenozīmē, ka viņi ir saiknē ar Radītāju. Viņi tikai sasniedz stāvokli, kad atrodas Viņam pretī, bet vēl ar Viņu nesavienojas, jo, lai arī viņiem ir noformējusies savstarpējas atdeves īpašība, tomēr vēl nav savstarpējas mīlestības. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→