Zoar, nodaļa “Emor”, 129.p.: Atver man ieeju tik lielu kā adatas acs, un es atklāšu tev augstākos vārtus…
Tāpēc Dāvids, kad vēlējās ienākt pie Ķēniņa, sacīja: “Atveriet man taisnprātības vārtus”. Tie ir vārti pie Radītāja. “Taisnprātības vārti” – Malhut, tas ir ienākšanas pie Ķēniņa slieksnis.
Tie ir vārti pie Radītāja, lai Viņu atrastu un saplūstu ar Viņu, un tāpēc: “Atver man, māsa mana, mīļotā mana”, lai būtu savienots ar tevi un atrastos ar tevi pilnībā uz visiem laikiem.
Vienā no saviem vēstījumiem Bāls Sulams raksta par ienākšanu garīgajā: mums priekšā ir siena, mēs mērojam ceļu gar to, meklējam ieeju – un nespējam atrast.
Bet tajā mirklī, kad cilvēks līdzinās tam, kurš atrodas aiz sienas, – sienā parādās ieeja. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Mikec”, 113.p.: “Bet Josefs – zemes valdnieks”. Josefs – tā ir saule, – tas ir, Zeir Anpin, jo Josefs – tas ir Zeir Anpina Jesod, – valdošs pār mēnesi, tas ir, nukvu un starojošs tai, barojošs to.
Tas baro visas zemes tautu. Jo tā upe, kura tek un iztek no Ēdenes, tas ir, Jesod, dēvēta par Josefu, – no tās barojas visi un no turienes izlido dvēseles visiem cilvēkiem.
Un tāpēc visi pielūdz to vietu, jo nav tādas lietas pasaulē, kura nebūtu atkarīga no veiksmes (mazal), tas ir, Jesoda.
Viss atkarīgs no piepildījuma gaismām, labošanās gaismām, kuras no Jesod nonāk pie Malhut, pie dvēselēm, kuras tajā atrodas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Beaalotha”, 10.p.: Darbība nozīmē upurēšanu…
Kad garīdznieks lūko aidegt sveces lejā un atnes aromātisko kvēpināmo trauku, tajā pašā laikā gaismo augstākās sveces, tas ir, sfirot un viss sasaistās vienā veselumā, un prieks un līksme piepilda visas pasaules, kā sacīts: “aromātiskā eļļa un kvēpināšana priecē sirdi”.
Galvenais garīgais darbs – tā ir upurēšana. Vārds “upurēšana” (kurban) nozīmē “pietuvināšanās” (karov). Mēs ņemam savu vēlmi baudīt, izmēram to, pārbaudām, kādu tās daļu varam “upurēt”, tas ir, pietuvināt atdeves īpašībai ar to, ka “nokaujam to”, atbrīvojot no iepriekšējās egoistiskās formas, kad tā bija “dzīvnieks”, kurš dzīvoja tikai sevis dēļ. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Ko tad būtībā ietver šī metodika, kuru vēlaties nodot visai pasaulei?
Atbilde: Tā ir metodika – kā mums pareizi organizēt cilvēku sabiedrību.
Patreiz tā ir sašķelta un jūt nepieciešamību apvienoties. Bet tai nav metodikas, pēc kuras var sasniegt šo apvienošanos.
Visi saprot, ka mūsu egoisms mūs iznīcina un mums nav kurp tālāk iet, nav atlicis nekādu metodiku.
Jo visas mūsu vēstures, visa noietā ceļa rezultātā mēs sapratām, ka neko nespējam izdarīt ar cilvēka dabu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Ba-ar”, 3.p.: Pusnaktī atmostas ziemeļvējš. Un no zemākā ziedokļa, tas ir, no Malhut iznāk liesma un atveras vārti. Bet apakšējās tiesas, tas ir, nukvas tiesas sanāk savā nukvā. Un liesma staigā un klejo, un atveras paradīzes (gan Eden) vārti. Kamēr šī liesma neatnāk un nesadalās vairākās pasaules malās, nonāk zem gaiļa spārniem un viņš kliedz.
Pašas īpašākās labošanās notiek stāvoklī, dēvētā “nakts”, kad cilvēks sajūt tumsu, bezspēku, intereses zudumu, garīgais ne īpaši viņu piesaista, viņš noguris, vēlas aizmirsties un gulēt, viņam viss apnicis, – īsi sakot, nav viņam garīgā mērķa svarīguma. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Vaera”, 90.p.:… “Un mīli savu Visvareno Dievu ar visu savu sirdi” – tas ir, ar savām divām sākotnēm: labo sākotni un ļauno sākotni. Lai viņi pārvērstu ļaunās sākotnes sliktās īpašības par labām. … Un tad, protams, nav vairs atšķirības starp labo sākotni un ļauno sākotni, un tās – viens veselums.
Mūsu pasaulē mēs neapzināmies kvalitatīvu atšķirību starp labo un ļauno, un tāpēc nesaprotam, ka tie atbalsta viens otru un nespēj pastāvēt viens bez otra.
Mēs vēlētos nekavējoties iznīcināt visu ļauno un atstāt tikai labo. To, ko dotajā brīdī uzskatām par labo. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere, ZOAR - Nav komentāru→

Manā dzīvē pietiek problēmu. Dažkārt pat liekas – viss apnicis, pazudusi apetīte pret visu.
Visu dzivniecisko un laicīgopagaidām vajag atlikt malā, un priekš sevis noskaidrot galveno: kāda šobrīd ir mana mijiedarbība, attiecības ar mani apkārtējiem?
Es viņus ienīstu, man nav nekādas daļas gar viņiem, lai kaut caur zemi izkrīt… Negācija, vērsta pret apkārtējiem – tas arī ir mans ļaunais sākums.
Tas ir cēlies no sašķelšanās: kādreiz mēs bijām apvienoti, bet tagad, gluži pretēji, atklājam pilnīgu atšķirtību. Šis atklājums ir ārkārtīgi svarīgs, tas ir tieši tas, kas man vajadzīgs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā iztēloties sev cilvēka dzīvi garīgajā pasaulē – pilnīgi bez ciešanām?
Atbilde: Mēs neesam spējīgi to iedomāties, jo jebkura mūsu iztēle būs egoistiska.
Garīgā iztēle – tas nozīmē atrast baudu un pacilātību atdevē, mīlestībā pret tuvāko.
Bet nevis tādēļ, lai saņemtu no tā baudu un mieru! Bet gan cēluma un īpašas vērtības dēļ par pašu šo darbību. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Jūs sakāt, ka kabala ļauj cilvēkam sasniegt mūžīgo dzīvi. Bet mēs redzam, ka kabalisti arī mirst. Kā tad tā?
Atbilde: Kabalists mirst tikai tavās acīs, jo tu neredzi viņa kā kabalista dzīvi. Tu redzi tikai viņa daļu – dzīvniecisko ķermeni, kurš, protams, nomirs kā jebkurš cits dzīvnieks.
Mūžīgi dzīvo viņa dievišķā, garīgā daļa, kuru viņš sevī attīstīja. Tajā mirklī, kad viņš to iegūst, tā sāk viņam piederēt un sniedz viņam mūžīgās pastāvēšanas sajūtu. Mūžīga ir atdeves īpašība, kuru viņš ieguvis, vēlme dot. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Katrā stāvoklī mums ir divas līnijas: Radītājs un radījums, atdeve un saņemšana.
Šīs divas līnijas pretējas viena otrai – nav iespējams rast nekādu saikni starp tām. Un jo vairāk virzamies uz priekšu, jo tālāk viena no otras šķiras šīs līnijas.
Vidējā līnija, kura izstiepjas starp tām, tā nav to savienojums. Šīs divas līnijas nonāk līdz pašai lejai, bet vidējā līnija sākas augstāk, augstākajā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→