Šodien cilvēce ļoti pietuvinājusies iziešanai no Ēģiptes. Vairums cilvēku sajūt revīzijas nepieciešamību, dzīves vērtību un jaunu prioritāšu izvērtēšanu.
Katram cilvēkam jāveic savs personīgais aprēķins – kādēļ viņš dzīvo un kāpēc. Protams, dzīvē ir situācijas, kad cīņa par eksistenci, par izdzīvošanu apslāpē šos jautājumus.
Jo jautājums par dzīves jēgu parasti rodas, kad cilvēks jūt, ka sasniedzis “visu” šajā dzīvē, nav svarīgi, kādā līmenī un jautājums, kurš paceļas viņā, – augstāks par šo dzīvi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Bo”, 179.p.: Tam seko bauslis – izteikt slavināšanu par iziešanu no Ēģiptes un pārņemtais ar prieku par šo stāstu priecāsies ar Šhinu nakošajā pasaulē.
Un tas – prieks no visām pusēm: tā, kā cilvēks priecājas sava Kunga priekšā, bet Radītājs priecājas par viņa stāstu.
Bauslis – tā ir Radītāja pavēle, dabas likums, cilvēka pienākums.
Radītājs – tā ir daba, tas ir, dabā paredzēts, ka tad, kad izejam no egoisma uz atdeves īpašībām, mums “jāizstāsta” par iziešanu no Ēģiptes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda loģika ir jēdzienā – “ticība augstāka par zināšanām”?
Atbilde: “Ticība augstāka par zināšanām” – augstākā loģika. Zemākā loģika, – tas ir, kad es skatos uz pasauli ar savu prātu un jūtām – un tā eksistēju.
Bet tādā veidā es virzos pa plakni tikai savā līmenī un nekad nespēšu pacelties augšup.
Tas tiek dēvēts “ticība zemāk par zināšanām” vai “ticība kā zināšanas” – ticība, atdeves īpašība, kura nav augstāka par zināšanām, nenosaka manu rīcību. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Haei Sāra”, 41.p.: Jo tādi ir Radītāja ceļi: ja viņš dod cilvēkam bagātību, tad tam nolūkam, lai dotu pasaulei iztiku un izpildītu baušļus. Ja cilvēks to nav darījis, bet kļuvis lepns par savu bagātību, tad ar to arī tiks pieveikts, kā sacīts: “Bagātība, kura turēta par nelaimi savam īpašniekam”.
… Tāpat notika, kad Radītājs viņiem deva no augstāko labumu skaistuma Adam Rišon. Viņš to deva, lai viņi ievērotu Viņa baušļus un pildītu Viņa gribu. Bet viņi to nedarīja un kļuva lepni. Tad ar to pašu skaistumu, ar kuru bija svētīti, viņi tika arī sakauti.
Tādējādi cilvēkam, kurš vaimanā: “Kapēc Radītājs tā izturas pret mani!”, jāsaprot, ka viņš pats nodara sev ļaunumu.
Mēs paši sevi šaustām – ar to, ka nepareizi izmantojam iespējas, kuras mums devis Radītājs, lai virzītu mūs augšup.
Mēs paklūpam uz tām pašām iespējām, krītam lejup – un tad šaustām paši sevi.
Par to arī runā Zoar: “… ar to pašu skaistumu, ar kuru bija svētīti, tad arī tika sakauti”.

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

“Šamati” rakstus Bāls Sulams neuzrakstīja kā darbus, kuros rakstītājs pārbauda katru vārdu.
Tās ir viņa sarunas kopējo maltīšu laikā un sapulcēs ar skolniekiem, kuras Rabašs (viņa dēls un pirmais skolnieks) klausījās un pēc tam iznākot ārpusē pierakstīja.
Bāls Sulams neatļāva neko pierakstīt viņa klatbūtnē – un nodarbībās arī nē! Tāda pieeja pastāvēja visā Kabalas vēstures laikā, līdz pat mūsdienām.
No paaudzes paaudzē neviens no kabalistiem nekad nepierakstīja nevienu vārdu nodarbību laikā. Bija aizliegts rakstīt!
Jo skolnieks saņēma “mutisko” Toru, no skolotāja “mutes”. Viņš uztvēra attiecīgi tam, ko dzirdēja un asimilēja. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Mācāmies kabalu, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Ābrams – tā ir pirmā garīgā īpašība, kuru cilvēks sevī atklāj. Tā ir galvenā atdeves īpašība – “hafec hesed” (tas, kurš vēlas žēlsirdību), uz kuras balstīts viss. Bet kad Ābrams “sasniedz vecumu” – tas ir, šī pakāpe pilnībā realizē sevi cilvēkā, viņā atklājas jauns stāvoklis, jauns pakāpiens, it kā pretējs iepriekšējam pēc sava pamata.
Iepriekšējā stāvoklī (Ābrams) viņš nepārtraukti pacēlās pāri savai iepriekšējai vēlmei, izgāja no savas Bābeles un attālinājās no visiem spēkiem, un tās iedzīvotāju vēlmēm, kuri pielūdz citus dievus. Bet kad viņš visbeidzot aiziet no turienes un pilnīgi atraujas no viņiem, pēkšņi atklājas jauna pakāpe. Un viņš no jauna sāk atklāt sevī vēlmi, it kā tā atgrieztu viņu stāvoklī, no kura viņš jau izgājis! (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē “saņemt no Radītāja, lai sniegtu Viņam baudu”? Par ko iet runa?
Atbilde: Bāls Sulams to skaidro “Kabalas zinātnes ievadā” piemērā par viesi un Saimnieku.
Viesis atnāk pie Saimnieka. Saimnieks tam uzklājis galdu, jo bezgalīgi mīl viesi, bez jebkādiem aprēķiniem un vēlas viņam sagādāt baudu.
Viesis jūt, kā Saimnieks viņu mīl un vēlas sniegt baudu. Bet pēkšņi viesis sajūt tādu kaunu, ka neko nespēj saņemt no Saimnieka. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Mecora”, 10.p.: Kad pienāk dvēseles no ķermeņa atdalīšanās laiks, dvēsele neiziet no ķermeņa, kamēr neatklāsies tam Šhina.
Tad dvēsele, Šhinas prieka un labvēlības rezultātā, iznāk no ķermeņa tai pretim. Ja cilvēks taisnprātīgs, tad viņš savienojas, sevi sastiprinot ar to.
Viņš paceļas uz augstāku pakāpi. Norisinās iepriekšējā pakāpiena izzušana un pacelšanās uz nākamo.
Bet ja nē – Šhina aiziet no tā, bet dvēsele paliek un gauži sēro par šķiršanos no ķermeņa. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa „Vaera”, 510.p.: „Un Viņa vaiga eņģelis tos izglāba”. Jo Viņš atrodas ar tiem visās viņu bēdās, jo sākumā sacīts: „Katrā nelaimē Viņš tos atbalstīja”. … Kad Israel atrodas trimdā, Šhina arī [atrodas] ar tiem trimdā, kā sacīts: „Un atgriezīsies Radītājs, tavu gūstekņu tavs Elokim un kļūs tev žēlīgs”.
Radītājs var būt kopā ar radījumiem tikai bēdās un trimdā. Jo citādi lepnums, ego, vēlmes slānis baudīt atdala viņus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Radītājs, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa „Vaera”, 424.p.:… Radītāja darbu auglis nāk no tās pašas upes, kura sākas un iztek no Ēdenes, tas ir, Zeir Anpina un tas – taisno cilvēku dvēseles. Un tā ir veiksme (mazal), kad visas labās svētības un svētītie lieti tek (nozlim) no tās un no turienes iziet.
Kā sacīts: „Lai apūdeņotu dārzu”, jo tā līst (mezil) un apūdeņo no augšas uz leju, jo dēli ir atkarīgi no šīs veiksmes (mazal) un ne no kā cita…
Visi mūsu pacelšanās un labošanās pakāpieni ir atkarīgi no „veiksmes” (mazal) – gaismām, kuras nonāk no augšienes „pa lāsēm”, viena aiz otras, kuras sūcas caur Arih Anpina bārdu, no viņa galvas. Un par cik tās nāk ar pārtraukumiem, mums ir iespēja izlabot sevi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→