Vai vēlies būt kopā ar visiem?
Posted on 20 augusts, 2010
Zoar, nodaļa “Leh-leha” (Lech-Lecha), 237. p,: Kad Radītājā, Binā, radās vēlme veidot pasauli, tas ir, Zeir Anpin, Viņš izņēma vienu liesmu no cietās dzirksts un iepūta vienu otrā, un liesma tapa blāvāka, tomēr tā dedzina. Un viņš izņēma no bezdibeņa pusēm vienu pilienu un savienoja tos vienā veselumā, pilienu ar liesmu. Un radīja ar tiem pasauli, Zeir Anpin. Augstākā vadība atnāk pie mums no sistēmas, kura dēvēta par Acilut pasaules GA”R. Zem tās atrodas Zeir Anpin, kuru dēvējam par Radītāju, – jo viņš ir augstākais priekš Malhut Acilut pasaulē, vieta, kur pulcējas dvēseles. Tomēr patreiz mūsu dvēseles sašķeltas un atrodas šīs Malhut varā. Kad sašķeltās dvēseles vēlas laboties, tās raida tai savu lūgumu. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Leh leha” (Lech-Lecha), 356. p.: “Radītāja Tora ir absolūta”, jo tajā ir viss. Ar laimīgu likteni apveltīts tas, kurš nodarbojas ar Toru un nešķiras no tās.
Cilvēks rīkojas ieraduma vadīts, sajūtot un pieņemot tikai to, pie kā pieradis. Bet viss neierastais paiet mums garām, paliekot netverams. Mēs neapzināti noniecinam visu jauno pirms vēl to sajūtam, apzināmies. Tāpēc mums tik sarežģīti sastapties ar garīgo! Mēs dzīvojam pasaulē, kuru izvēlamies no mums apkārt esošās bezgalības pasaules, izvēloties ierasto, zināmo. Lai paplašinātu mūsu pasauli ar atdeves pasauli, mums “ar ticību, kas augstāka par zināšanām” nevis jāatgrūž, bet jāpieņem “antipasaules” atdeves stāvokļi, īpašības, vēlmes, domas un darbības. 
Zoar, nodaļa “Leh-Leha” (Lech-Lecha), 146.-150.p.: Sacīja rabijs Šimons: “Kad cilvēks dodas gulēt uz savu guļas vietu, viņa dvēsele (nefeš) iziet no viņa un paceļas augšup, kā sacīts: “Pie Tevis es tiecos ar dvēseli savu naktī”…
Mēs esam veidoti no materiāla „vēlme baudīt”, un tādēļ, lai veiktu jebkuru darbību, fizisku vai mentālu, mums nepieciešama enerģija „baudas” veidā. Citiem vārdiem sakot, mūsu pasaulē nekas nekustas bez egoistiska stimula. Apzināti vai neapzināti, mēs visu izsveram savā „vēlmē baudīt”, un šīs vēlmes vērtējumā katra lieta iegūst „savas” īpašības: krāsu, svaru, augstumu, attālumu.
Zoar, nodaļa “Leh-Leha” (Lech-Lecha), 158.-159. p.: Nefeš – tā ir zemākā atmoda, kura saplūst ar ķermeni. Līdzīgi sveces gaismai, kurā zemākā, melnā, gaisma saplūst ar degli… un kļūst par troni augstākajai baltai gaismai, stāvošai pār to, kura atbilst gaismai ruah. Bet baltā gaisma kļūst par troni slēptajai gaismai, kura nav redzama un par kuras eksistenci nav zināms. Un tā atbilst nešama. Tieši tāpat it visā absolūts cilvēks, kuram arī ir trīs gaismas, viena pāri otrai, kā augstāk sacīts par sveces gaismu – nefeš, ruah, nešama.
Zoar, nodaļa „Leh-Leha” (Lech-Lecha), 153. p.: Nefeš, ruah – tās nav divas atsevišķas pakāpes, bet viena pakāpe. Ir divas pakāpes, kuras savienotas kopā un vēl viena augstākā, kura valda pār tām un saplūst ar tām, bet tās – saplūst ar to, dēvētu „nešama”. Zoar mums stāsta, kā pēc pirmā garīgā kontakta sasniegšanas mēs pēc tam pastiprinām šo saikni, un redzam tajā nākošās saiknes izpausmes.
No Bāla Sulama 26. vēstules, “Gudrības augļi”: “Zelta zvaniņš un granātkoks gar mantijas apakšmalu, un dzirdama skaņa, kad Virspriesteris ienāks svētnīcā”. Vārds “efod” (Virspriestera drānas) izceļas no vārdiem “Kur šeit atrodas durvis?” Jo tur, kur ir durvis, tur atrodas ieeja, pat ja tā slēgta. Materiālajā pasaulē var redzēt aizvērtas durvis, aizvērtu ieeju, turpretim garīgajā redzama tikai atvērta ieeja. To ieraudzīt var tikai pateicoties absolūtai ticībai: tad kļūst redzamas durvis – un tajā pašā mirklī tās pārvēršas par ieeju. Tajā mirklī, kad cilvēks sasniedz absolūtu ticību, tas ir, pilnu atdeves mēru, viņam atveras ieeja un durvis kā viens veselums. Bet mirkli iepriekš viņš neko neredzēja: ne durvis, ne ieeju – un pēkšņi tās atverās. Vai durvis iepriekš eksistēja vai nē?! Tās nebija, jo tā pati īpašība, kuru viņš tagad saņēma, arī pārvēršas par ieeju un par durvīm, ļaujot viņam ieiet. 
Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 7. p.: “Tās abas greznojas un staro, un kļūst par trijām” – HAGAT, pateicoties vidējai līnijai, kura tās savienoja. Tādējādi “trīs ieiet vienā” – jo vidējā līnija, Tiferet, saņem pati un izplatās atsevišķi citās trijās līnijās, NEHI. “Jo pilnu mēru, kurš izraisīts ar zemāko augstākā starojumā, izpelnas arī zemākais, jo izraisīja to”. Ja tu nespēj atmodināt augstāko, izraisīt augstākajā vēlēšanos tev dot, – tas nozīmē, ka tev pašam vēl nav vēlēšanās saņemt garīgo piepildījumu. Tajā mērā, kādā zemākais spēj atmodināt augstāko, tas ir gatavs un izlabots, lai saņemtu no augstākā – un tāpēc saņem. Jo no augstākā nekāda darbība nenāk, bet zemākais sev pats atklāj izeju – un saņem. 
Zoar, nodaļa :”Leh Leha” (Lech – Lecha), 4. p.: …Divas līnijas, kuras saturēja valgmi un sajaucās viena ar otru, tika sasaldētas ar vidējās līnijas starpniecību, tas ir, Tiferet un vairs nesajaucās viena ar otru.