Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 22. p.: …Kad Ābrams… nonāca līdz kreisās līnijas starojuma saņemšanai,… tajā pašā mirklī nokļuva Nimroda varā, kurš aizraidīja viņu uz uguns krāsni, kura nāk no Gvuras spēka šuruk starojuma.
Un tad Radītājs viņam palīdzēja ar to, ka sniedza vidējās līnijas starojumu uz ekrānu de-hirik, kurš saskaņo un veido mieru starp divām līnijām, labo un kreiso.
Glābiņš – vienmēr ir vidējā līnijā, ekrānā de-hirik. Jo mūsos jāizpaužas diviem spēkiem, ar to palīdzību mūs vada no augšas.
Bet tāpat kā šie divi spēki – labā un kreisā līnija, atdeves spēks un saņemšanas spēks, – nāk no vienas augstākās saknes, tāpat arī mums atrodoties lejā jāsavieno tie vidējā līnijā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 32. p. “Un Es padarīšu tevi par diženu tautu”, “Un svētīšu tevi”… Tā rezultātā, ka viņš atdalīja sevi no labās līnijas, kura neiekļauta kreisajā, izpelnījās labās starojumu, kurš savienots ar kreisās starojumu. Bet pateicoties tam, ka atdalīja sevi no kreisās starojuma, kura neiekļauta labajā, viņš izpelnījās apsolījumu: “Un cildināšu tavu vārdu” – kreisās starojumu, kurš iekļauts iekš labās līnijas hasadim… “Un būt tev par svētību” – kas nozīmē vidējās līnijas starojumu. Virzība uz priekšu trijās līnijās, tā ir it kā staigāšana ar divu kāju palīdzību: no vienas puses, atdeves spēks – labā līnija, bet no otras puses, saņemšanas spēks – kreisā līnija. Un ar šo divu spēku, divu līniju palīdzību cilvēks virzās uz priekšu – pakārtoti “pārkāpjot” no vienas uz otru. Bet virziens, kurā viņš virzās un nosaka, kā viņš liks darboties šiem diviem spēkiem no labās un kreisās puses – tiek dēvēts par vidējo līniju. Proti, vidējā līnija – tas nav kaut kāds trešais spēks. Trešais spēks neeksistē! Tas ir pareizs kreisās un labās līnijas savienojums, kurš nodrošina virzību uz priekšu – vienu reizi ar tiesas īpašības vadību, otrreiz – žēlsirdības, gan ar labsirdību, gan ļaunumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 32. p. “Un Es padarīšu tevi par diženu tautu”, “Un svētīšu tevi”… Tā rezultātā, ka viņš atdalīja sevi no labās līnijas, kura neiekļauta kreisajā, izpelnījās labās starojumu, kurš savienots ar kreisās starojumu.
Bet pateicoties tam, ka atdalīja sevi no kreisās starojuma, kura neiekļauta labajā, viņš izpelnījās apsolījumu: “Un cildināšu tavu vārdu” – kreisās starojumu, kurš iekļauts iekš labās līnijas hasadim… “Un būt tev par svētību” – kas nozīmē vidējās līnijas starojumu.
Virzība uz priekšu trijās līnijās, tā ir it kā staigāšana ar divu kāju palīdzību: no vienas puses, atdeves spēks – labā līnija, bet no otras puses, saņemšanas spēks – kreisā līnija. Un ar šo divu spēku, divu līniju palīdzību cilvēks virzās uz priekšu – pakārtoti “pārkāpjot” no vienas uz otru.
Bet virziens, kurā viņš virzās un nosaka, kā viņš liks darboties šiem diviem spēkiem no labās un kreisās puses – tiek dēvēts par vidējo līniju. Proti, vidējā līnija – tas nav kaut kāds trešais spēks. Trešais spēks neeksistē! Tas ir pareizs kreisās un labās līnijas savienojums, kurš nodrošina virzību uz priekšu – vienu reizi ar tiesas īpašības vadību, otrreiz – žēlsirdības, gan ar labsirdību, gan ļaunumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Mēs “visi kā viens nonākam Ķēniņa pilsētā”, šajā pasaulē. Un tie, kuri uzticīgi strādā Radītāja labā, pārvērš Viņa “burvju pulveri” saldās un izsmalcinātās piedevās.
Bet tie, kuri nestrādā – tā arī bauda rūgto pulveri un nespēj izbaudīt Viņa maltīti. Viss atkarīgs tikai no cilvēka pareizajām pūlēm. Mēs redzam, cik daudz cilvēku atnāk apgūt kabalu – iegulda daudz spēka, bet pēc tam pamet…
Jo rezultātā redz, ka šī maltīte nedod viņiem vēlamo garšu. Tomēr viņi tajā nevaino sevi – bet saka, ka vainīgs Ķēniņš un kabalas metodika, kura nes rūgtu garšu, slikta grupa, biedri. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Reizēm cilvēks jūt, ka ir noguris, ka nepieciešams atpūsties, ka ceļš nav domāts viņam.
Kaut gan viņš iepriekš zināja, ka nāks tādi stāvokļi, bet ko darīt, viņš piepeši aizmirst, ka par to tiek runāts visos rakstos – par iekšējo cīņu, par šķēršļiem, par to, ka tur, kur taisnie paceļas augšup, grēcinieki krīt lejup, – un cilvēks nonāk pie stāvokļa, kurā viņam patiešām dod izvēles brīvību. Šeit nepieciešama liela veiksme. Veiksme nozīmē, ka viņam izdevās iepriekš nodibināt tādu saikni ar apkārtni, grupu, skolotāju, grāmatām, kura neļaus viņam aiziet. Viņš uzņemas visāda veida pienākumus, piedalās visās grupas darbībās, lai ieradums kļūtu par otro dabu, lai ego neļautu viņam atstāt šīs darbības, jo citādi apkārtējie sāks nicināt viņu.
Ja viņš apzinās savas dabas vājību un nodibina tādus sakarus, tad noturas. Tas līdzinās tam, kā matroži uz kuģa klāja piesien sevi ar virvēm, lai viļņi neaizskalotu tos atklātajā jūrā. Viņi zina, ka nepietiks spēka noturēties, tāpēc arī piesien sevi. Bet jāpiesienas nevis tad, kad jau rauj nost no vietas, visam jābūt sagatavotam jau iepriekš, jo viņi saprot, ka nav spēka tikt galā ar šo milzīgo spēku, kas tevi mētā uz visām pusēm. Tā cilvēkam sevi jāsagatavo un grupai jāgarantē viņam atbalsts, lai visvētrainākajos apstākļos viņš neatstātu ceļu. Un pašam cilvēkam jāizmanto visas savas īpašības – lepnība, vispārējais ego, dažādi aprēķini, lai viņš nepamestu ceļu un nonāktu līdz mērķim.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Leh leha” (Lech – Lecha), 4. p.: …Jo, kad Radītājs radīja pasauli, Viņš darīja debesis no uguns un ūdens, un tie kopā sajaucoties nesasala. Bet pēc tam sasala un atradās augstākajā ruah(ā). Jo saskaņā ar mohin nākšanas kārtību, sākumā nāk divas līnijas, labā un kreisā un tie ir divi punkti, holam un šuruk, dēvēti “ūdens” un “uguns”.
Divas līnijas nonāk pie mums no augšienes. Jo radījumā ir tikai divi spēki: gaisma un viņa radītā vēlme baudīt. Savienojoties, vienīgi tie veido visu realitāti. Tāpēc no augšienes, no Radītāja, pie mums lejup nāk divi spēki, divas īpašības – vēlme dot, no gaismas puses un vēlme baudīt, no tilpnes (kli) puses. Bet mums jau atbilstoši jāreaģē uz tiem – pareizi jāsavieno kopā, izveidojot vidējo līniju.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Ir biedri, kuri pēc tikko notikušā Megakongresa laikā piedzīvotās lielās iedvesmošanās un apvienošanās, tagad izjūt nošķirtību un vienaldzību. Kā viņiem palīdzēt?
Atbilde: Tā ir laba zīme, ka kongress ir beidzies un mēs esam pārgājuši jaunā stāvoklī – ja no augstas virsotnes cilvēks krīt dziļā bedrē. Šeit var palīdzēt tikai divējādi: ar iekšējām un ārējām rūpēm. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

No Rabaša raksta “Kas ir Viņš, kurš noved pie lūgšanas”: Cilvēkam ir jāsaka: ”Kurš man palīdzēs, ja ne es pats, un, ja ne tagad – tad kad?”
Tādēļ aizliegts vilcināties pat uz mirkli, un nedrīkst gaidīt piemērotāku laiku, lai sāktu nodarboties ar garīgo darbu. Tas nozīmē, ka mums vienmēr jābūt gataviem vērsties pie Radītāja ar lūgumu, to pastāvīgi precizējot un pilnveidojot, līdz tiek saņemta atbilde. Taču pēc savas darbības ir jātic, ka nevis cilvēks vēršas pie Radītāja, bet gluži pretēji, tas ir Radītājs, kurš sauc viņu pie sevis, un satuvināšanās iemesls nāk nevis no cilvēka puses, bet gan no Radītāja puses… Tāpēc, pirms lūgties, sākumā ir jāpasakās Radītājam par to, ka pasauca cilvēku, lai pietuvinātu Sev. Tādā formā mēs nostādam sevi taisni pa to līniju, pa kuru gaisma plūst pie mums, pa visām tās stadijām. Un ja es atceros, ja saprotu, jūtu, turos pie domas, ka mana garīgā atmošanās nāk no Radītāja – tad man ir sākotnējā saite, ar kuras palīdzību es varu vērsties atpakaļ pie Radītāja ar savu lūgumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Es saprotu, ka lielā grupā par cilvēku parūpēsies un viņš kritienā tiks atbalstīts, bet kā noturēties tiem, kas no pārējiem atrodas lielā attālumā, desmitiem un simtiem kilometru, piemēram, kaut kur Eiropā, svešā garīgā vidē?
Atbilde: Mums šķiet, ka fiziska satuvināšanās pozitīvi ietekmē garīgo, taču tas nav tik viennozīmīgi, savukārt ja cilvēks, atrodoties savā vietā, velta pūles saskares un izaugsmes sasniegšanai, viņš vienmēr iegūst vairāk kā pārbraucot ātrāk un tuvāk pārējiem – iesākumā vienmēr jāpamēģina vismaz pusgadu strādāt pie saiknes ar pārējiem, atrodoties savā vietā. Nepievērst uzmanību apkārt esošajiem ķermeņiem, bet tiekties caur apkārtējo saskatīt garīgos attālumus.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Mēs pilnībā atrodamies dabas varā un esam vadāmi visās mūsu darbībās – ķermeņa un dvēseles. Tomēr kabalisti teic, ka mums ir izvēles brīvība – citādi nebūtu jēgas radīt visu šo radījumu, ja augstākais spēks iepriekš viennozīmīgi noteiktu visu, kas ar to notiek. Bet brīvā griba atrodas augstāk par mūsu šodienas dzīvi – tikai tur, kurp vēlamies pacelties pāri mūsu egoistiskai dabai, daudzkārt augstākā dimensijā, atdeves īpašībā. Tikai šajā pacēlumā no pakāpiena uz pakāpienu mēs varam izvēlēties, vai pacelties augšup virzīti ar dabas triecieniem, ja nevēlēsimies izmantot savu brīvo izvēli, un nepieliksim personīgās pūles, vai arī pašiem censties attīstīties tajā pašā virzienā, proti, saskatīt tajā vēlamo mērķi. Ja meklējam spēkus, kuri mums palīdzēs veikt šo pacelšanos augšup – tur arī atrodam savu brīvo gribu. Un kabalisti skaidro, ka izvēles brīvība – tikai pareizas apkārtnes izveidē. Es jebkurā gadījumā virzos uz priekšu apkārtnes ietekmē, tikai es to neizvēlos. Bet es varu pats izvēlēties sev apkārtni un tādā veidā paātrināt savu virzību uz priekšu, kā arī mainīt šīs pacelšanās raksturu. Tā vietā, lai mētātos likteņa triecienu ietekmē no vienas puses uz otru, kā sitamais dzīvnieks, es varu virzīties augšup brīnišķīgā ceļā, pēc savas vēlēšanās, jūtu, sapratnes un personīgo spēku pilns, kā cilvēkam pienākas. Ja es izzinu mērķi, vēlos tam pietuvoties un saprotu, ka savas attīstības paātrināšanai man nepieciešams pievilkt vairāk gaismas nekā pie manis nonāk dabiskā ceļā, tātad es izmantoju man doto līdzekli, kuru dēvē par Toru, augstāko gaismu, kura mani izvelk un atgriež pie avota. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→