Raksts „Apslēptība” no grāmatas „Šamati”: Apslēptība – labošanās, bez kuras cilvēks nespētu sasniegt nekādu pilnību, jo citādi viņš nav spējīgs izzināt garīgā svarīgumu.

Gaisma mūs radījusi kā vēlmi baudīt, tāpēc mēs pilnībā atrodamies tās varā, un nejūtamies kā eksistējoši. Tāpat kā šodien mēs pagaidām vēl nejūtam savu eksistenci, bet tas, kas mums ir – tā ir maldu sajūta. Izjust sevi kā atdalītu, attālinātu, atšķirtu var tikai ar nosacījumu, ka atrodies pretstatā tam, no kura esi atšķirts. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d. „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”

Jautājums (93.): Kas ir visas nepilnības sakne? – Īpašību atšķirība vēlmē saņemt baudu no Radītāja.

Mēs vienmēr sevi pārbaudām attiecībā pret Radītāju, mums nav cita etalona. Sākotnēji radījumam, kurš radīts „no nekā” – šajā tukšumā nav nekādas atskaites sistēmas. Šis radījums, kurš dzimis „no nekā”, var pārbaudīt sevi tikai attiecībā pret „eksistējošo no eksistējošā”, attiecībā pret gaismu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Radītājs - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 637. p.: Un kad Radītājs vēlējās izveidot pasauli, viņš lūkojās Torā, katrā tās vārdā un saskaņā ar to radīja pasauli. Tāpēc, ka visi pasauļu elementi un darbības atrodas Torā, Radītājs tajā lūkojās un veidoja pasauli.

Bāls Sulams to skaidro piemērā ar cilvēku, kurš vēlas uzcelt māju. Vispirms viņam rodas tāda doma, bet pēc tam viņš sāk domāt: kādu māju, kāda tā ir, kāda forma tai jāiegūst, kādi materiāli tam ir nepieciešami, un tā tālāk. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Radītājs, Tora, ZOAR - Nav komentāru→

Ja cilvēks netiecas sevi egoistiski piepildīt, negaida, ka atnāks gaisma un piepildīs viņu bez jebkādas sagatavotības, bet saprot, ka gaisma – tā ir sajūta vēlmes iekšienē, tad tāds cilvēks, kurš vēlas sevi izmainīt, tiek dēvēts par viedo.

Viņš saprot, ka viņam devuši izjust tikai pirmo, nelielo iespaidu. Visas pārējās parādības viņš sajutīs tikai ar nosacījumu, ka savu vēlmi attīstīs mērojot četras stadijas. Tur, pašā pēdējā vēlmes attīstības stadijā, viņš sajutīs sevi kā atdodošais – un attiecīgi tam izjutīs dzīvi atdevē, kuru dēvē par augstāko gaismu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d. „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (43.): Kas ir atdalīšanās, pārrāvums?

Divas pakāpes, kurām nav nekādas īpašību sakritības, tiek dēvētas par atdalītām viena no otras.

Mūsu vēlmēm it kā diviem apļiem var būt pilnīga sakritība, tās var būt uzliktas viena uz otru un kļūt par vienu apli. Var krustoties un daļēji atrasties viena otrā. Var saskarties viena ar otru vienā punktā – kopējā vēlmē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kad cilvēks sāk iegūt gaismas, atdeves formu, viņš redz, ka visa pasaule, kura šķita viņam kā ārējā – tās ir viņa personīgās vēlmes, kuras viņam nepieciešams sev pievienot ar mīlestību.

Viņš uzzina, ka šķelšanās rezultātā šīs vēlmes no viņa atdalījās. Turpretim pievienojot tās atpakaļ, viņš atklāj šajās vēlmēs atdeves īpašības, un tad tajās atklājas Radītājs, gaisma. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d. „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (41.): Ko nozīmē apaļš (agol) un apļi (igulim)?

Ja starp četrām vēlmes saņemt stadijām nav starpības starp augšu un apakšu, tā tiek uzskatīta par „apaļu”, līdzīgi apļa formai, kur nepastāv jēdziens augša un apakša. Tādējādi 4 stadijas tiek dēvētas par 4 apļiem (igulim), aplocēm, kuras ieliktas viena otrā tā, ka nav iespējams tajās atšķirt augšu un apakšu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 585. p.: Tas, kurš lejā piestiprinās pie Malhut atbilstoši burtiem, tā paceļ to augšup, jo no turienes tā veido sev ceļu uz zivug „panim be-panim” ar Zeir Anpin… Jo Malhut – tas ir viss, t.i., tā iekļauj visus no augšienes, no lejas un vidū.

Šeit mēs redzam, ka mums nav par ko raizēties, izņemot to, kā mēs varam iekļauties Malhutā. Attiecīgi tam, kā mēs ienesam Malhutā savas vēlmes, Malhut daļas savstarpēji savienojas, un pirmās deviņas sfirot sāk uz to iedarboties. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 503. p.: „Un uzklāj galdu”. Galds atrodas Saiešanas Telts iekšienē, un tai pāri stāv augstākā svētība, un no turienes nāk ēdiens visai pasaulei.

Pat mirkli šis galds nedrīkst būt tukšs un uz tā jāatrodas ēdienam, jo svētība nemājo virs tukšas vietas.

Tādējādi uz tā vienmēr jāatrodas maizei ar nolūku, lai līdzās tai pastāvīgi būtu augstākā svētība. Un no šī galda nāk svētība uz visiem pārējiem galdiem pasaulē, t.i., tie top svetīti  pateicoties šim galdam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 487. p.: Līdzība par debesu Ķēniņu, kurš sagatavoja maltīti saviem mājiniekiem. Visu to laiku, kad tie pilda Viņa gribu, viņi maltītē ēd kopā ar Ķēniņu un suņiem atdod to tiesu – kaulus, kurus tie var aizvilkt sev līdzi.

Stundā, kad Viņa mājinieki izpilda Ķēniņa gribu, visu maltīti Viņš atdod suņiem, bet saviem mājiniekiem dod kaulus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→