Category Archives: Garīgais darbs

Apziņas evolūcija

Attīstīties un augt mēs sākam šajā pasaulē – pašā zemākajā realitātē, kas nolaidusies no Bezgalības pasaules pa 125 pakāpieniem, caur 5 pasaulēm, līdz pašam zemākajam punktam. Nonākot līdz šim zemajam līmenim, gaismas dzirkstele no pašas pēdējās garīgās pakāpes izlauzās līdz šai pasaulei un sāka tajā veidot matēriju.

Matērija sāka koncentrēties, formēties, savienoties daļiņa ar daļiņu. Tādā veidā jau uzsākās atgriešanās atpakaļ – sašķeltības labošana. No tā sākās mūsu Visums: dabas nedzīvais, augu un dzīvnieku līmeņi. (vairāk…)

Izlauzties cauri debess velvei

Zoar Grāmata. Nodaļa „Vaiakel” (Vayakhel), 132. p.: Dienvidu pusē, Hesed īpašībā, ir valdnieks Psagnija, kurš valda šīs puses „gaisa” īpašībā, un kopā ar viņu – vairums citu valdnieku un augstu ierēdņu.

Viņam ir nodotas atslēgas no šīs puses „gaisa” īpašības un visi tie, kuri pārdzīvo likstas, šo nedienu rezultātā no sasistās sirds dziļuma raida augšup lūgšanu savam Kungam. (vairāk…)

Sarežģītais apļa vienkāršums

„Taisnās sfirot” (jošer) un „apaļās sfirot” (igulim) pakļaujas pretējiem likumiem: starp taisnajām sfirot, pati iekšējā – vissvarīgākā, bet starp apaļajām – pati ārējā. Un šis apaļo sfirot īpašību pretstats mums ļoti jauc galvu.

Mēs saprotam saņemšanu un atdevi, kad saņemšana ir pretēja atdevei – kā taisnajās sfirot. Taču apaļās sfirot neattiecas uz šo aprēķinu attiecībā pret saņemšanu un atdevi, tām nav ekrāna – tās ir vēlmes, kuras pastāvēja līdz samazinājumam un līdz ekrānam. (vairāk…)

Rotaļu pasaule

Jāiemācās visā saskatīt divus pretējus stāvokļus, kuri var savienoties tikai Radītājā – tas ir, augstākajā pakāpē, atdeves īpašībā, kas atrodas virs manis.

Šī īpašība man jāpieņem kā gaisma, kas atgriež pie avota, kurš atnāk un mani izlabo, dod man jaunu redzi, jaunu uztveri, prātu, ne tādus kā šodien. (vairāk…)

Lūgšana, kas iziet caur visām debess velvēm

Zoar Grāmata. Nodaļa „Vaiakel” (Vayakhel), 123. p.: Cilvēka lūgšana – gara darbs (ruah), darbs otrajā īpašībā, saistīts ar runu. Tā nonāk līdz augstākajiem noslēpumiem, un cilvēki nezina, ka lūgšana iziet caur debess telpu un caur velvēm, atver ejas un paceļas augšup.

Rakstīts, ka lūgšana jāuzsauc pie staba. Patiesībā ar to netiek domāts stabs, pie kura jāskaita lūgšana. Runa iet par to, ka visi parcufim no Bezgalības pasaules līdz mūsu pasaulei sakārtoti staba veidā, kur augstākā parcufa AHA”P atrodas zemākā parcufa Galgalta Einaim (G”E) iekšienē, un tādā veidā tie visi ielikti viens otrā. (vairāk…)

Lūgšana, kas slepus aug sirdī

Uzsaukums augšup ar lūgumu (MAN pacelšana) – tā ir tāda darbība, kuru mēs nejūtam. Tās ir daudzu darbību, lietu, nodarbību stundu, darba, kas vērsts uz izplatīšanu, savienošanās ar grupu, iekšējo noskaidrojumu sekas. Tas viss uzkrājas arvien vairāk, līdz mēs sasniedzam stāvokli, kad šis trauks pārpildās. (vairāk…)

Slimība noskaidrota – nepieciešamas zāles

Drīzumā visā pasaulē mēs sadursimies ar pretdarbību. Pagaidām mēs vēl neesam ļoti pamanāmi, taču turpmāk mūs sagaida pretestība. Pasaule nesaprot, ka ļaunums atklājas, lai pār to paceltos.

Tā vienkārši vēlas likvidēt šo ļaunumu, turpretim mums tajā pašā laikā tas ir jālabo. Par to sacīts: „Varonis starp varoņiem ir tas, kurš savu ienaidnieku pārvērš par draugu”. Tad čūska, nāves eņģelis kļūst par svēto eņģeli. (vairāk…)

Tur, kur mēs esam kopā

Jautājums: Ko nozīmē – nodarboties ar iekšējo darbu?

Atbilde: Cilvēkam 24 stundas diennaktī ir jānodarbojas ar iekšējo darbu. Var gadīties arī tā, ka būdams pārņemts tikai ar to, atnākot uz nodarbību, viņš neredz nevienu vārdu, kas uzrakstīts grāmatā. Tas nav svarīgi! Galvenais ir tas, kas notiek viņa iekšienē. (vairāk…)

Hitlers, Staļins, Ahmadinežads…

Jautājums: Kas ir grupa? Tā ir kāda ideja, cilvēki vai kaut kas cits? Kāpēc ir tik grūti savienoties ar cilvēkiem, kuri nav līdzīgi man?

Atbilde: Katrs cilvēks pasaulē ir saistīts savā dvēselē ar citām dvēselēm. Tev ir nepieciešams nokļūt šajā iekšējā sistēmā, kur dvēseles ir savstarpēji savienotas, it kā ienirt jūras dzelmē. Tur tu atklāsi šo saikņu tīklu, kas savieno cilvēkus. (vairāk…)

Akmens, kurš atdzīvojās

Aprēķins, kuru es veicu parcufa galvā, bija tāds: Tu dod man, es dodu Tev – esam norēķinājušies. Protams, tās bija garīgās darbības atdeves dēļ, taču līdzās tam, ko es patreiz atklāju – Tavas īpašās attieksmes priekšā, tas izskatās pēc zināma veida „aprēķina”. Un tāpēc es nespēju izturēt šo stāvokli ar ekrānu „taburā”.

Es redzu, ka attiecībā pret Viņu esmu veicis sīkumainu aprēķinu, un man ir kauns! Šī aiziešana no iepriekšējā stāvokļa un gaismas izstumšana (istalkut) – gluži kā samazinājums. Es nespēju pārdzīvot to, kā izturējos pret Tevi. Tu izturējies pret mani ar tik bezgalīgu mīlestību, bet es veicu aprēķinu, cik man tas maksās. (vairāk…)