Jautājums: Kāpēc pēc tik daudziem mācību gadiem mēs arvien vēl jautājam, kāds ir šo mācību mērķis? Iznāk, ka mēs visu laiku sākam no sākuma, no nulles?
Atbilde: Nē, mēs ikreiz sākam no vēl lielākas „nulles”! Jo egoistiskā vēlme pastāvīgi pieaug, palielinās sapratne. Mūsu vēlmes kļūst arvien precīzākas un asākas, tāpēc arī mūsu „nulle” kļūst arvien dziļāka un noteiktāka.
No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.07.2011
Ņemot vērā pasaules mūsdienu stāvokli, mūsu virzība uz priekšu būs ātra. Klausoties ziņas, jūs redzat, kā pieaug tempi. Mēs ātri iziesim šo periodu – jo arī pasaulei nepieciešama mūsu virzība uz priekšu. Tādēļ jāturas visiem spēkiem un nedrīkst noiet no ceļa.
Ļoti svarīgs patreiz ir darbs vietās, masveida izplatīšana. Ja tu nodibini ar kādu saikni, lai veiktu attiecībā pret viņu atdevi, tad caur tevi ātri izies visi nepieciešamie etapi. Es vēršos pie visām mūsu grupām Izraēlā un silti iesaku virzīt uz priekšu izplatīšanas darbu. Par to raksta Bāls Sulams, par to raksta visi kabalisti. Pat arī bez viņiem mēs redzam, ka cita ceļa nav. Tikai tā mēs atklāsim augstāko realitāti. (vairāk…)
Jautājums: Kur ir robeža, kas atšķir jūsu padomu īstenošanu no aklas pielūgsmes?
Atbilde: Par robežu tiek uzskatīta kritiskā analīze. Cilvēks, kurš strādā pareizi, nepiekrīt skolotājam, izjūt pret viņu naidu, antipātiju un pilnīgu nicinājumu, un līdzās tam to visu pārvar, paceļas sev pāri, ar dvēseli un sirdi pieņem skolotāja dižumu un pilnībā sevi anulē attiecībā pret viņu.
Pielūdzējam ir tikai viena medaļas puse, viņš noliec galvu bez jebkādas kritikas. Kā no uguns viņš bēg no jebkuras neatzinīgas domas. Taču pie mums tā nav. Tas nenozīmē, ka mākslīgi sevī jāizraisa protests un noliegums. (vairāk…)
Jautājums: Pēc laikraksta „Narod” mēs redzam, ka neaprobežojoties tikai ar kabalas darbiem, Bāls Sulams izdarīja krasu pavērsienu pretī masām, vērsās pie tautas un pasaules. Vai arī mēs šodien ejam viņa pēdās?
Atbilde: Vispirms kabalistam jāizpilda pamatdarbs, lai viņam būtu ar ko nākt klajā. Bāls Sulams uzrakstīja „Desmit Sfirotu Mācību” un skaidrojumu „Sulam” Zoar Grāmatai, ka arī citus pamatmateriālus.
Taču kabalas zinātne jāīsteno dzīvē, jārealizē, lai atklātu to, par ko tā klāsta. Un darbs tiek veikts tikai starp mums. Patreiz savās egoistiskajās savstarpējās attiecībās mēs starp mums atklājam šodienas realitāti, taču altruistiskajās savstarpējās attiecībās atklāsim garīgo pasauli. (vairāk…)
Jautājums: Visi saprot audzināšanas svarīgumu, taču cilvēki vēlas momentānus lēmumus, vēlas kaut ko darīt tūlīt pat…
Atbilde: Audzināšana – izteikti praktiska lieta. Mums ar savu darbu sev jāparāda jauns „iesaiņojums”, sevi jāizmaina. Runa iet par lielu, reālu radīšanu.
Vispirms nepieciešams radīt milzīgu materiālu daudzumu, kuri plūdīs pie katra pie jebkuras iespējas, visās valodās, attiecīgi jebkuram raksturam un mentalitātei. Iedomājies, cik daudz spēka un resursu tas prasīs no cilvēces. Rīkojoties radoši un profesionāli, mums visiem jābūt pakļautiem šim „presingam” – pie tam tā, lai mēs zem tā justos labi. Tā plūsmai jābūt tik spēcīgai un prasmīgai, lai tas mūsos ieplūstu kā svešvaloda miega laikā, bez jebkādiem šķēršļiem no mūsu puses. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa „Vaiakel” (Vayakhel), 333.p.: Un šīs dvēseles, kuras dzīvo apakšējā Ēdenes dārzā, klejo visās jaunmēneša dienās un sestdienās, un paceļas augšup uz vietu, dēvētu „Jeruzalemes sienas”, kas ir Acilut pasaules Malhut ārējā daļa, un tur atrodas vairums valdnieku un kaujas ratu (merkavot), kuri apsargā šīs sienas…
Tās paceļas uz šo vietu, taču neienāk iekš Malhut līdz tam brīdim, kamēr neattīrās. Tur, dziļi paklanoties, tās izjūt prieku no gaismas un atgriežas apakšējā Ēdenes dārzā. (vairāk…)
Bāls Sulams, laikraksts „Narod” („Tauta”): Jebkura iekārta, kuru cilvēks pieņem kā valsts iekārtu, ir nekas cits, kā iepriekšējā stāvokļa noraidīšana.
Turklāt katra valsts iekārta pastāv līdz brīdim, kad atklājas tajā ietvertie trūkumi un ļaunums, un tajā mērā, kādā atklāsies ietvertie tajā trūkumi, tā atbrīvo vietu jaunai iekārtai, kurai šie trūkumi nepiemīt.
Sanāk, ka tieši šajos trūkumos, kuri atklājas dotajā stāvoklī un to iznīcina, ietverts viss cilvēces attīstības spēks, jo viņi to paceļ līdz daudzkārt izlabotākam stāvoklim, salīdzinājumā ar iepriekšējo. (vairāk…)
Jautājums: Lasot Zoar Grāmatu, kur mums jāatklāj savstarpējā saikne – prātā vai sajūtās?
Atbilde: Sajūtās. Taču ja nespējam, tad prātam jāpalīdz. Tomēr pirmām kārtām jācenšas atrast juteklīgo saikni.
Zoar Grāmata mums apraksta to pašu saikni starp mums, kurā mēs pastāvam. Šī saikne atklāsies kā Bezgalības Malhut, pilna ar Bezgalības gaismu, Radītāja klātbūtni, atklāsmi. Uz to mums ir jātiecas. (vairāk…)
Šodienas sarežģītās situācijas apstākļos Izraēlā un pasaulē kļūst saprotams, kāpēc Bāls Sulams uzstāj, ka pirmām kārtām jāsēžas skolas solā un jāmācās. Tas ir tieši tas, kas mums nepieciešams, citādi mēs nepareizi attieksimies pret notiekošo.
Tas nenozīmē, ka man jāmīl savi ienaidnieki – „no katra tiks piedzīts parāds pēc nopelniem”, taču man nav par ko viņus ienīst. Man jāzina tikai viens: kā sevi sagatavot, lai savienotos, un kādās formās. Tikai tādā veidā iespējams iznīcināt naidu – tikai ar tādu savienošanos, kuras iekšienē atklājas augstākais spēks. (vairāk…)
Jautājums: Vai mēs atstājam cilvēkiem izvēli, skaidrojot viņiem integrālās pasaules likumus?
Atbilde: Nē, jo šie likumi nav atkarīgi no mums. Iedomājies fantastisku sižetu: mums tuvojas citplanētiešu kuģis un iepriekš brīdina, ka līdz viņu ierašanās mums jāsasniedz savstarpējais galvojums. Kurš nesasniegs, tam nav uz ko cerēt. Tāpat darbojas Dabas likumi: pēkšņi mums atklājas un liek apzināties notiekošo. (vairāk…)