Kongress Toronto, 7. nodarbība

Mūsdienu pasaules nelaimes virza mūs uz jaunas apkārtnes izveidi – līdzjūtīgu un gādīgu. Tā pret visiem izturas vienlīdzīgi un, pirmām kārtām, nodrošina visiem normālu dzīves līmeni. Šim nolūkam pasaulē ir visi nepieciešamie resursi.

Turklāt pasaule iekārtota tā, lai katrs varētu saņemt to, kas viņam nepieciešams materiālajai dzīvei, bet viss pārējais piepildījums nāks no mūsu savstarpējās savienošanās, no augstākās gaismas sajušanas, no pakāpes – cilvēks, kura atrodas virs dzīvnieciskās pakāpes.

Šodien mums tas jāīsteno tautā. Tuvākā gada laikā mēs redzēsim, kā instinktīvs aicinājums izvedīs uz ielām un laukumiem cilvēkus ar dažādām prasībām. Un valdībām nebūs atbilžu. Pat bagātākās valstis atklās, ka to kase ir tukša. Augstākā vadība visu iekārto tādā veidā, lai problēmu risinājumu mēs rastu tikai vienotībā. Mums nelīdzēs revolūcijas, nelīdzēs labumu pārdale par labu mazturīgajiem, – to visu mēs jau esam izgājuši. Līdzīgi paņēmieni tikai izposta rūpniecību un tirdzniecību. Risinājums – apvienībā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kabalas izplatīšana, Kongresi, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums”, Norises - Nav komentāru→

Savstarpējais galvojums nozīmē, ka mēs savienojamies tā, ka katrs piepilda cita vēlmi.

Neviens no mums nevar pats sevi piepildīt – garīgajā pasaulē tā nenotiek. Es varu piepildīt tikai kāda cita vēlmes, uz visiem 100%.

Ja es sasniedzu Bezgalības pasauli – tas nozīmē, ka visas garīgās tilpnes, proti,vēlmes atrodas man priekšā, un tās visas es piepildu ar NARANHAJ gaismu, kura iziet caur mani kā bezgalīga gaisma, kas caur mani plūst pie tuvākā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Sacīts, ka „kopējais un atsevišķais ir vienlīdzīgi”, un tāpēc katrai grupai un katram cilvēkam sev jāsniedz atbilde: vai viņam dzīvē ir augstākais mērķis – pacelties no dzīvnieciskā līmeņa uz cilvēka līmeni, Ādama līmeni, kurš „līdzīgs” Radītājam? Tas ir, iegūt atdeves īpašību, kurā viņš sajutīs dzīvi atdevē – augstāko dzīvi.

Sākumā cilvēks tiecas uz to vienkārši tāpēc, ka nevēlas nomirt. Garīgo dzīvi viņš sev iztēlojas kā materiālo, tikai kā nedaudz labāku un galvenais bez nāves. Tas ir maksimums, ko spējam iedomāties par garīgo dzīvi.

Tas ir, es mācos un domāju, ka saņemu kaut kādas zāles, kuras nesīs man mūžīgu dzīvi, kura ir piepildīta un pilnīga, bez visām šīm problēmām, kuras es pašlaik sajūtu. Tāpēc cilvēks turpina. Turklāt tikai tā mēs esam spējīgi pašlaik iedomāties dzīvi, kura atrodas augstāk par mūsu pasauli. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Pirms tikšanās ar gaismu, kura slēpjas Zoar grāmatā un atgriež mūs pie avota, mums jāsagatavo nepieciešamība, vēlme pēc šīs gaismas, kā sacīts: „Nenāciet Valdnieka pilī bez lūguma”.

Mums obligāti jāsagatavo lūgums, citādi tas tiek uzskatīts kā necienība, jo Valdnieks vēlas dot, bet tu atnāc pie Viņa bez jebkādas prasības. Sacīts: „Aizliegts mācīt Toru elku pielūdzējam” – tam, kuram nav īsta lūguma, lai labotos.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 18.07.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kā lai izplata vēstījumu par atdevi, nezinot, kas tas ir?

Atbilde: Jūs vēl nevarat to zināt, jo jums pietrūkst lūgums par labošanos, vēlmi atdot. Kā tad tu pratīsi kaut ko saņemt pareizi? „Dodiet man atdeves spēku, – tu saki, – un tad es to izplatīšu pasaulē”. Taču šī prasība ir egoistiska, ar to nav iespējams vērsties pie garīgās sistēmas.

Vajadzībai pēc atdeves jāiet pa priekšu visam pārējam. Mums tās nav – tas patiešām tā ir. Ko darīt? Mums ir grupa – ar to arī sāksim. Mums ir pasaule – ar to arī sāksim. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums no angļu bloga: Jūs klāstāt, ka kabala ir pierādāma zinātne, un ka viedie, kuri izzināja Augstākās pasaules, uzrakstīja savas grāmatas, balstoties uz personīgo pieredzi, nevis uz abstraktām sajūtām. Kā es varu būt par to pārliecināts? Kur ir viņu izzināšanas pierādījumi? Ja vienkārši ticēšu viņu vārdiem, vai nekritīšu aklā ticībā?

Atbilde: Tikai ja jūs paši pacelsieties augšup kā viņi, jūs pārliecināsieties par viņu taisnību. Taču arī iepriekš, jau tikko sākot studēt viņu attieksmi pret realitāti, jūs redzat, cik lielā mērā viņi ir zinātnieki, nevis mistiķi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Pati svarīgākā īpašība, kas nepieciešama garīgajā ceļā – tā ir pacietība, gatavība izjust ciešanas, pārliecība gūt panākumu. Būt pacietīgam – tas nozīmē būt gatavam iziet visus etapus, kuri sastopami manā ceļā, lai manas šodienas pasaulīgās jūtas, saprāts nespētu novirzīt no ceļa un neuzstādītu man patiesības.

Es sākotnēji pieņemu ticību viedajiem kabalistiem, kuri jau izgājuši šo ceļu, un iesaka man, kā uzvesties. Un es mēroju ceļu saskaņā ar šiem norādījumiem, un tos īstenoju.

Tajā nav nekādas pazemības, kā tas šķiet vērotājam no malas. Gluži otrādi, tādā ceļā es visu grasos izzināt sajūtās un saprātā, katrā ceļa posmā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Man ir saprotams, kāpēc no mums slēpjas piepildījums. Taču kāpēc no mums slēptas mūsu savstarpējās saiknes?

Atbilde: Saikne un piepildījums ir nedalāmi viens no otra.

Kas ir gaisma? Kā lai paskaidro, kas ir sajūta? Piepeši savā iekšienē attiecībā pret kādu es sajūtu zināmas vibrācijas: naidu, mīlestību, bailes, rūpes. Šīs vibrācijas nav nākušas kaut kur no ārienes, tās dzima manī – manas attieksmes pret to cilvēku iekšienē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Mums ļoti svarīgas ir „apaļās tilpnes” (igulim), jo tās satur visu Galīgās labošanās gaismu. Visa tā gaisma, kuru mēs vēl neesam spējīgi pieņemt, līdz galīgajai labošanai atrodas apaļajās sfērās un no turienes spiež uz mums, rūpējas, nonāk pie mums gaismas veidā, kas atgriež pie avota, kalpo kā apkārtējā un iekšējā gaisma.

Mēs visu saņemam no apaļajām sfērām. Pateicoties tām, norisinās visa mūsu attīstība, jo līdz tam brīdim, kamēr man nav garīgās tilpnes (un mums nekad nav tilpnes nākamajai pakāpei), es atrodos zem apaļo sfēru spiediena. Tilpne tiek mazgāta ar apkārtējo gaismu, un šī gaisma atrodas apaļajās sfērās. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā nesākt lepoties ar savu atdevi Radītājam?

Atbilde: Lepoties var tikai ar to, ka saņēmu atbalstu no augšienes, un ar tā palīdzību pārvarēju grūtības, savu egoismu. Tas ir, jālepojas ar Radītāju, gaismu, Viņa palīdzību, nevis ar sevi!

Un kas ir mums pašiem – nekas! Nedz personīgo vēlmju, nedz gaismas, nedz darbību. Pat savas lūgšanas mums nav – mēs saņemam to no apkārtnes. Tāpēc, jo tālāk cilvēks virzās uz priekšu, jo mazāk viņš saņem – un vairāk pateicas!

Kad viņš atgriežas atpakaļ pie Bezgalības pasaules Malhut, viņš saņem to pašu Nefeš de-nefeš gaismu, kura bija Malhutai pašā pirmajā stāvoklī, taču cilvēks palielina tās starošanu par 613 reizēm – ar savu pateicību, labestības izzināšanu, Dodošā dižuma izjūtu.

Tomēr pati gaisma nemainās, tai nav nekāda mēra. Pati gaisma tā arī paliek Nefeš de-nefeš – tikai neliela starošana. Tas ir cilvēks, kurš uzpūš no tās milzīgu liesmu.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.07.2011

Rabašs. Dargot Sulam, 856. raksts „Mazuma vērtība”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→