Category Archives: Garīgais darbs

Izveidot no sevis Cilvēku

Jautājums: Mēs runājam par mīlestību pret tuvāko kā pret sevi pašu. Taču kā var uzskatīt biedrus augstāk par sevi, kad tu esi pārliecināts un uzskatāmi redzi, ka esi labāks par viņiem?

Atbilde: Pārliecība par to, ka viņš ir labāks par citiem, ir katram cilvēkam. Pat ja viņš to neapzinās, tad jebkurā gadījumā tas tā ir. Bez šaubām katrs uzskata, ka viņš ir labāks par citiem, vairāk saprot un vairāk izlabots.

Tā izpaužas šķelšanās spēks starp mums, liekot katram uzskatīt sevi augstāk par citiem. Cilvēks aizmirst, ka atrodas Veidotāja rokās kā bezveidīgs nedzīvs materiāls, kā māla gabals, un viss, kas ir viņā, viņa vēlmēs un domās, atnāk pie viņa no Radītāja. (vairāk…)

Atdeves strāva

Jautājums: Kāda ir īsta gaismas sajūta?

Atbilde: Man nav ko dot citam, taču kad es patiešām vēlos viņam kaut ko dot – manī, manā attieksmē pret viņu, tieksmē uz atdevi un mīlestību, atklājas īpaša „strāva”, kuru arī dēvē par gaismu.

Lai uztvertu kādu ārējo parādību, ir tai jāpielīdzinās. Kā radiouztvērējs, kurš noskaņots uz noteiktu vilni, es pats ģenerēju šo vilni, šo īpašību, kas atrodas ārpus manis. Es it kā radu sevī piemēru, atdeves īpašības modeli, kas atrodas ārpusē. Un tad es uztveru šo īpašību.

Ja es patiešām vēlos attiekties pret kādu saskaņā ar atdeves likumu, tad piepeši savā attieksmē pret viņu atklāju kādu piepildījumu, kas nāk no ārpuses, bet īstenībā izpaužas no iekšpuses. Šī atbalss, kuru es sajutu savā tieksmē uz atdevi, arī ir gaisma.

No nodarbības pēc raksta „Galvojums”, 20.07.2011

Avots krievu valodā

Mēs – apgaismotāji

Jautājums: Daudzi pasaulē propogandē saliedētību un rūpes par tuvāko. Kā mums ar viņiem apvienoties?

Atbilde: Mēs ar viņiem neapvienojamies. Ir ne mazums apveltītu ar labu sirdi, kuri brīvprātīgi strādā slimnīcās, palīdz trūkumcietējiem, piedalās labdarības organizāciju un fondu darbībā. Viņi palīdz cilvēkiem, un tas ir ļoti labi. Kā raksta Bāls Sulams, un kā apgalvo socioloģiskie pētījumi, aptuveni 10% cilvēces ir pārņemti ar altruistisku vēlmi.

Taču šodien pirmoreiz vēsturē iestājies lūzuma brīdis, un cilvēks ir jāapmāca tās pasaules likumiem, kurā viņš ienāk. Mūsu uzdevumā neietilpst ne kārtējā egoisma pasaldināšana, ne žēlastības dāvanas nabagajiem, ne arī kosmētiska resursu pārdale par labu trūcīgajiem. (vairāk…)

Pastarā diena un grēku izpirkšana katrā dvēselē

Visa procesa, kuru mēs izejam, mērķis – Radītāja atklāšana. Mēs Viņu atklājam pēc Viņa darbībām, kas vērstas attiecībā pret mums. Šim nolūkam Radītājs izveido sistēmu, likumus, pēc kuriem tā pastāv un darbojas, un cilvēku šīs sistēmas ietvaros.

Pēc tam Viņš liek darboties cilvēkam un šai sistēmai, kurā tas atrodas. Turklāt cilvēkam ir jāieklausās Radītāja iedarbībā, tajā, kas notiek viņa paša iekšienē un ārpusē, jo tas viss ir Radītāja darbības un „nav neviena cita, izņemot Viņu”.

Un ja viņš piekrīt, ka viss nonāk no augšienes, no Radītāja, tad sāk smalki reaģēt uz to, kas norisinās viņā un viņa apkārtnē, tajā, kā šī apkārtne viņu ietekmē. Tādā veidā viņš cenšas saprast, ko Radītājs viņam stāsta, ko pūlas atklāt. (vairāk…)

Alternatīva ciešanām

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Mērķa sasniegšanai mūsu rīcībā ir četras kategorijas: žēlsirdība, īstenība, taisnīgums un miers. Šīs kategorijas līdz šim laikam izmantoja visi pasaules labotāji. Šajās četrās kategorijās līdz šim brīdim notika cilvēces attīstība.

Četras kategorijas – lūk, viss kas mums ir, lai turētu kursu uz labošanās beigām. Kā tās atpazīt? Daudzi stundām var runāt par žēlsirdību, īstenību, taisnīgumu un mieru. Taču vai mēs piekritīsim tam, kā tās izpaužas?

Tas nav vienkārši, taču Bāls Sulams, izprotot garīgo dabu, klāsta, ka mums tas ir jānoskaidro, lai savestu kārtībā sevi un pasauli. Mēs nezinām, kas ir izlabota pasaule. Mēs visi esam sabojāti, un tāpēc jebkurš egoistisks uzlabojums mums šķiet jau izlabots. Turpretim Bāla Sulama izlabotā pasaule – tā ir pasaule, kurā visas vajadzības, kuras tikai var būt, saņem pilnīgu piepildījumu. Kā tas iespējams? To mēs vēl atklāsim. (vairāk…)

Iemācīties būt pateicīgam

Jautājums: Kā var „pateikties par slikto, tāpat kā par labo”?

Atbilde: Rabašs min piemēru, kā tēvs, kurš katru dienu deva dēlam 1 dolāru, reiz, dēlam par lielu prieku, pēkšņi iedod 5 dolārus. Taču otrajā dienā viņš atkal iedod tikai 1 dolāru.

Kādēļ tēvs tā rīkojas ar mani? Viņš grib, lai es attiektos pret viņu ar mīlestību un 4 dolāru trūkumu, kuri man tagad pietrūkst, es aizpildītu ar savu mīlestību, atdevi! Lai es skatītos nevis uz to, cik no Viņa saņemu, bet kādā mērā varu Viņam pateikties. (vairāk…)

Asais dziednieka nazis

Jautājums: Ja gadās lielas problēmas un ļoti smagi stāvokļi, vai par tiem arī ir jāpateicas?

Atbilde: Ja tu gribi būt augstāk par piepildījumu, ar ekrānu un atstaroto gaismu, tad tev nav svarīgi, kāda pašlaik ir sajūta tavas vēlmes iekšienē: slikta vai laba. Tu saproti, ka visi stāvokļi, kurus tu izej, kādi vien ir atgadījušies, arī paši sliktākie, ir nepieciešami tādēļ, lai attīstītu tavu vēlmi.

To ir grūti izpildīt, ja ar cilvēku atgadās kāda nelaime vai nopietna slimība. Taču ja viņš sasniedz pareizo labošanos, tad nevienu stāvokli neuztvers kā kaitīgu un sliktu – ja saplūst tajā ar Radītāju. (vairāk…)

Pārdomas, lasot „Šamati” – Svētās ēnas un klipot ēnas savstarpējā atšķirība

Ēna nozīmē, ka es atrodos tumsā: sajūtu bezspēcību, neizjūtu tieksmi uz garīgo darbu, neko nevēlos, man viss ir apnicis, esmu noguris, gluži kā riepa, no kuras izpumpēts viss gaiss. Ko darīt?

Ja es saprotu, ka tas viss nonāk pie manis ar nolūku, lai veicinātu manu garīgo virzību, dotu vietu manām pūlēm, tad lūkojos uz šo ēnu kā uz flirtu – gaismas rotaļu ar mani. Tā sevi slēpj, lai es to atklātu. Tā no manis novēršas, lai es veiktu soli pretim tai. (vairāk…)

Pārdomas, lasot „Šamati” – Ko nozīmē „ieradumam ir liels spēks”

Audzinot bērnus, mēs pastāvīgi cenšamies pieradināt bērnu pie daudzveidīgām darbībām, lai tās viņam kļūtu par ieradumu: mazgāties, tīrīt zobus, uzturēt kārtībā savu galdu. „Tev jādara, jāveic…” Mēs uzstājam dienu no dienas, līdz cilvēks vairs nevar bez tā iztikt – viņš jūtas nekomforti. Šis ieradums viņu turpmāk atbrīvo no piepūles.

Māte neskaitāmas reizes man atgādināja tīrīt zobus, bet es pastāvīgi vēlējos no tā izvairīties, taču viņa man to neļāva. Rezultātā man jātīra zobi pat bez mātes mudinājuma, jo esmu pieradis.

Tas liecina par to, ka mēs varam iekļaut sevī tādus ieradumus, kuri kļūs mums kā iedzimti, un turpmāk mums nebūs jāpiepūlas, lai tos īstenotu – gluži otrādi, neveikt šīs darbības būs grūti, tāpēc ka to izpildīšana iesakņojās mūsu dabā. Un tas viss – no darbībām, kuras pastāvīgi atkārtojas, tādā veidā kļūstot par mūsu ieradumu. (vairāk…)

Monētas divas puses

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Vienreizīgumam, kurš pāriet mums no Radītāja, jārealizējas tikai formās, kas vērstas uz atdevi tuvākajam, altruistiski, ne egoistiski, ne ar nolūku saņemt savā labā.

Radījumā ielikta liela, pārspīlēta vēlme pēc baudījumiem. Tās izpausmes mēs redzam materiālajā līmenī mūsu pasaulē, kura tiek šodien plosīta ar radikālām pretrunām. Palielinās plaisa starp nabagajiem un bagātajiem, starp pārvaldītājiem un vienkāršajiem cilvēkiem, kuriem nav balss tiesību un iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā. Konflikti saasinās. Mēs visapkārt vēlējāmies nodibināt vienlīdzību un demokrātiju, taču negaidīti pasaule parādīja savu īsto seju, pilnīgu pretstatu rožainajiem sapņiem. Saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem par nevienlīdzību, tieši ASV, demonstrējot drausmīgo plaisu starp nabadzību un bagātību, ir negatīvs piemērs visiem. (vairāk…)