Category Archives: Garīgais darbs

Zoar Grāmata – visai cilvēcei

Jautājums: Kada nozīme ir Zoar Grāmatai globālās integrālās audzināšanas procesā? Vai šī grāmata atklājās mūsu paaudzē kā zāles pret krīzi, vai arī Zoar atklāšanās paātrina šo procesu? Kurš no šiem diviem aspektiem nāk vispirms?

Atbilde: Vispirmām kārtām, mums ir ļoti svarīgi pusstundu lasīt Zoar Grāmatu mūsu ikdienas rīta nodarbības laikā. Tā darīja Rabašs, un tādēļ es sekoju tam pašam „dozējumam”, tikai mēs lasām Zoar ne vakara, bet rīta stundās, kas ir daudzkārt efektīvāk.

Mēs tāpat gatavojam grāmatu „Zoar tautai”, tas ir, tiem, kuri vēlēsies pievienoties un sapratīs, ka, lasot šo grāmatu, mēs piesaistam gaismu, kas palīdz mums savienoties, un tikai ar tās palīdzību cilvēku savstarpējā savienošanās var gūt panākumus. (vairāk…)

Radījuma „dzīvais” lego

Zoar Grāmata. Nodaļa „Pekudei”, 157.p.: Kopā ar troņiem ūdeņi paceļas un nolaižas, t.i., staro no lejas uz augšieni un no augšienes uz leju. Tie, kuri nolaižas, izlaužas cauri bezdibeņiem un tos pāršķeļ. Tie, kuri paceļas augšup, ienāk akmeņu atvārsnītēs, kas atrodas īpašības roš Zeir Anpin ekrānā pe. Un tie paceļas un piepilda septiņas dienas, t.i., šīs septiņas Malhut no haze un augstāk.

Zoar Grāmata klāsta tikai par vēlmju savienošanos: kādā veidā tās savienojas, kādi saišu veidi no tā veidojas, kādas gaismas atklājas saskaņā ar īpašību līdzību starp vēlmju saiknēm un gaismu, – atdeves īpašību, kuru tās savā starpā atklāj. (vairāk…)

Pretim gaismai!

Zoar Grāmatas lasīšanas laikā katram jāprasa tas, ko viņš uzskata par pašu galveno. Taču nepieciešams saprast, ka lasot visas kabalas grāmatas, īpaši Zoar Grāmatu, mēs atmodinām gaismu, kas atgriež pie avota. Šī gaisma iedarbojas uz mums tajā mērā, kādā mēs tai pielīdzināmies.

Pieņemsim, uz mani pūš vējš. Ja es virzos tieši tam pretī, precīzi pa to pašu līniju, tad tieku pakļauts tā maksimālajai iedarbībai. Turpretim, ja virzos pretim vējam leņķī, tad atkarībā no leņķa, samazinu tā iedarbību uz mani. Ja mans virziens ir tam perpendikulārs, es sajūtu vēja iedarbību tā, it kā tas mani atmestu malā. Ja esmu tam pretējs, tas ir, novēršos no tā par 180 grādiem, – tad vējš uz mani iedarbojas atgriezeniskā virzienā. (vairāk…)

Šajās grāmatās ir patiesības gaisma

Neviens cilvēks pirms Bāla Sulama neatklāja patieso mīlestības pret tuvāko jēgu. Šī tēma lielā vairumā attēlota visos avotos, uzrakstīts milzums brīnišķīgu romānu un citu darbu, kuros apdziedāta mīlestība pret tuvāko, brālīgā mīlestība, mīlestība starp biedriem, nepieciešamība atsacīties no sevis. Kurš tikai par to nav runājis! Katrs politiķis, kurš vēlas izlauzties pie varas, runā par to, ka mīl visus. Katrs zaglis sevi uzskata par cīnītāju taisnības vārdā.

Taču Bāls Sulams radīja kritēriju īstai pārbaudei, viņš visu uzliek uz pareizajiem svariem, pamato ar tādu analīzi, ka nav iespējams kļūdīties. Kad lasām to, ko viņš raksta, varam būt pārliecināti, ka nav iespējams pieturēties pie iepriekšējiem uzskatiem. Vai tev jāaizver acis un jāmēģina aizmirst viss, ko viņš raksta, un tad kaut kā vēl varēsi eksistēt pa vecam, turpinot sava egoisma dēļ dzīvot savu dzīvniecisko dzīvi. Vai arī tev ir jāmainās! (vairāk…)

Kā gādīga māte, kura neredzami mums seko

Pēc tam, kad Bāls Sulams veica savus dižos noskaidrojumus: ko vēlas Radītājs, kāds ir radījuma mērķis un tā sasniegšanas ceļi, – viņš nolaidās lejup pie mums un to paskaidroja, mums atlika tikai iekļauties viņa metodikā. Pacensties izprast to ar savu prātu, sajust ar sirdi, lai caur mums izietu gaisma un mūs piepildītu, ļaujot saprast šo vārdu iekšējo būtību.

Lai katrs viņa vārds sāk mūsos dzīvot, gluži kā iekšējais mehānisms, līdzeklis, tilpne, kura sāks cilvēkā strādāt tā, ka viņam nenāksies domāt. Viņam neko nevajadzēs plānot, šī mācība sāks viņā dzīvot, un caur viņu izpildīt darbības, pateicoties tam, ka viņš sevi atceļ (savu egoismu). Tāds ir Galgalta ve-einaim darbs, kas sevi atceļ AHAPa dēļ, ietver sevī visas vēlmes, – taču no otras puses, tie apvienojas ar gaismu, un tā sāk caur mums darboties.

Mēs neapzināmies, ko darām, un nezinām, kas mums ir jādara. Turpretim gaisma mūs virza, un tieši gaisma visu izpilda. Rakstīts: „Es – pirmais, un Es – pēdējais” un „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. (vairāk…)

Noslēdzot dižo dvēseļu ķēdi

Vairums cilvēku šodien visā pasaulē atrodas īstās bailēs un bezpalīdzības sajūtā. Viņi nespēj rast nekādu attaisnojumu savām ciešanām, nezina, ko darīt, kā uzturēt sevi rīt, vai pēc dažiem mēnešiem. Vieni norūpējušies par saviem miljardiem, bet citi nezina, kā izdzīvot, kad beigsies pēdējie graši.

Katrs cieš savā veidā, bet neviens nesaprot, kā dzīvot tālāk. Taču piepeši mēs saņēmām no augšienes tādu dāvanu, ka varam lūkoties uz šo pasauli ar cilvēcisku skatienu, nevis kā mazi un nelaimīgi sitamie dzīvnieciņi. Tas viss, pateicoties līdz mums nonākušajiem Bāla Sulama atklājumiem, caur viņa dvēseli. Rabašs bija pārejas adapteris starp mums un Bālu Sulamu. (vairāk…)

Saņēmi – nodod tālāk!

Jautājums: Kas vislabāk palīdzēs, lai atceltu sevi (savu egoismu)?

Atbilde: Galvenais – nebūt pašpārliecinātam un nepaļauties uz sevi. Tāpēc ka visas tavas vēlmes, spēki, domas – viss, kas tevī ir, tas vienmēr ir pret atdevi, pret augstāko. Cilvēka galvenais vājums – tas ir viņa saprāts, kurš neļauj viņam uzveikt savu ego un atcelt sevi. Turklāt, izņemot to, vairāk nekā nav.

Tāpēc ka mūsu saņemošās vēlmes nav noderīgas garīgajai pasaulei. Viss, ko tu vari ar tām izdarīt – tikai atcelt augstākā priekšā. Pateicoties tādai atcelšanai tu iegūsti viņa vēlmes. (vairāk…)

Pārdomas, lasot „Šamati” – Par granātu

Granāts (rimon) – no vārda „pacēlums” (romemut). Cik lielā mērā es savās acīs paceļu augšup atdeves īpašību, tik lielā mērā es varu virzīties uz priekšu – pār visiem saviem personiskajiem aprēķiniem.

No kurienes lai ņemu šo atdeves īpašības dižumu? Tikai ja es atrodos apkārtnes ietekmē, pie manis atnāks ārējais spēks no visiem biedriem, kuri „man izskalos smadzenes”, nokļūs manā sirdī un pats galvenais – liks man sajust atdeves īpašību kā pašu svarīgāko. (vairāk…)

Gudrības gaisma un mūžīgās šaubas

Tas, kurš bez apstājas iet uz priekšu, un nebaidās pastāvīgi atrasties minimālās gaismas „Nefeš” stāvoklī – mūžīgās noskaidrošanās, sajukumā un miglā, tas kļūst arvien gudrāks un izzina savus iepriekšējos stāvokļus.

Viņš kļūst par viedo, taču attiecībā uz katru esošo stāvokli, viņš tā arī neko nezinās. Tāpēc ka mēs ejam ar ticību augstāk pār zināšanām.

Ja pašlaik viņš iet ar ticību augstāk pār saprātu, tad saņems saprātu, kura iekšienē sapratīs savus iepriekšējos stāvokļus. Tā viņa saprāts augs – tikai uz šī vienīgā nosacījuma.

Tas, kurš iet augstāk pār saprātu – visos savos iepriekšējos pakāpienos, izņemot pašu pēdējo, sajūt gudrības gaismu (Hohma).

No nodarbības pēc „Ievada kabalas zinātnē” (Ptiha), 13.07.2011

Avots krievu valodā

Bāla Sulama piemiņas diena

No Bāla Sulama 39. vēstules: „Tev droši ir jāzina, ka no ARI laikiem līdz pat mūsdienām, nebija cilvēka, kurš saprastu ARI metodiku līdz pašām tās saknēm. Un lūk, saskaņā ar augstāko gribu, es izpelnījos ARI dvēseles iemiesošanos – ne par maniem labiem darbiem, bet pateicoties augstākā vēlmei.

No manis paša ir apslēpts, kādēļ tieši es esmu izraudzīts šai brīnumainai dvēselei, kuru nav izpelnījies neviens cilvēks kopš viņa nāves un līdz šai dienai. Taču nespēju vairs par to runāt, jo nav manā dabā runāt par brīnumainiem noslēpumiem…”

Bāls Sulams neatklāja augstākos noslēpumus, jo tas bija pret viņa noteikumiem, – bet mums vienkārši nav tādas iespējas… Tomēr mēs redzam no viņa darbiem, cik īpašs bija šis cilvēks, un sūtīts mums no debesīm. Šī dvēsele tika izraudzīta, lai savienotu mūs augstākajā sistēmā. Es pat nezinu, kā to nosaukt – tas nav „cilvēks”, tas nav cilvēciskais spēks, tā nav tāda dvēsele, kas atrastos starp mums, un kurai būtu iespējams pielīdzināties un pietuvināties. (vairāk…)