Category Archives: Garīgais darbs

Spāņu dilemma

Spāņu grupas jautājums: Šodien mēs varam veikt svarīgu izplatīšanas akciju. Puse no grupas uzskata, ka mums tas ir jādara, taču otra puse domā, ka nepieciešams piedalīties biedru sapulcē. Kā mums rīkoties?

Atbilde: Izplatīšana ir svarīgāka. Tas dos jums iespēju apvienoties. Turklāt nepieciešams uzturēt ciešākus sakarus ar apkārtni.

Mēs to redzam spriežot pēc sevis: ja pēdējos trijos mēnešos mēs piedalītos sapulcēs un sēdēs, neizejot uz ielām, tad nebūtu sasnieguši to, kas mums šodien ir. Tas mūs pārkārtoja, tas mainīja mūs. Pārmaiņu pamatā gulstas tieši izplatīšana. Pateicoties tai, rodas vajadzība vairāk apvienoties, saliedēties, labāk izprast materiālu, to vienkāršot utt.

Izplatīšana ir radošs darbs, un es esmu ļoti priecīgs, kad grupas to sāk saprast. Rūpes par citiem atbalsta un mūs organizē. Par to raksta Bāls Sulams, un nevajag prātot, uzskatot, ka ar visu var tikt galā vienatnē – bez grupām, kurās mēs strādājam, un bez pasaules, kurai mēs nesam vēstījumu par vienotību. Neskatoties uz dabisko bērnišķīgo uzpūtību, vismaz nedaudz vajadzīga skaidra pašanalīze, kas visiem palīdzēs pievienoties izplatīšanai.

Lasiet, ko raksta Bāls Sulams, un īstenojiet viņa vārdus.

No nodarbības pēc raksta „Toras Dāvāšana”, 06.11.2011

Avots krievu valodā

Naids – priekšdarbs Toras saņemšanai

Jautājums: Kāpēc grupā rodas naids starp biedriem?

Atbilde: Sākumā, kad tu atnāc uz grupu, tu ne pret vienu neizjūti naidu. Tu apskaud viņu izaugsmi: cilvēki jau visu saprot, ilgu laiku studē, spriež par tādām lietām, par kurām tu nekad iepriekš nebiji dzirdējis, tik gudri. Tu viņus cieni un it kā pat mīli.

Pēc tam tu sāc apmeklēt šo grupu un pakāpeniski atklāj šajos cilvēkos arvien jaunus trūkumus. Tu izturies pret viņiem aizvien nevērīgāk. (vairāk…)

Mūsu problēma nav ekonomika

Jautājums: Kā raksta Bāls Sulams rakstā „Galvojums”, man ir jārūpējas par visu mūsu tuvāko vajadzībām kā par savām. Es savas vajadzības nespēju apmierināt. Kā man tikt galā ar citu cilvēku vajadzībām?

Atbilde: Sākot patiešām rūpēties vienam par otru, dabiskā veidā mēs atbrīvojamies no liekā. Ja es pilnībā tiecos uz atdevi tuvākajam, tādā gadījumā, cik tad man nepieciešams pašam? Tieši tik daudz, lai būtu iespēja dot. Man pietiek ar nepieciešamo, turklāt manī ir neizsīkstošs ​​enerģijas avots. Mani atbalsta gaisma, nevis maza tās dzirkstele, – un tāpēc pazūd visas problēmas.
Izlabotā sistēmā gaisma nodrošina visu. Mēs domājam, kā izveidot jaunas attiecības, kā aprēķināt, cik katram nepieciešams, kā izdziedināt agonizējušo ekonomiku… Un patiesībā, vispirms mums ir nepieciešams laboties. Kā raksta Bāls Sulams, jauno sabiedrību lielākoties jāveido izlabotiem cilvēkiem. (vairāk…)

Zināšanas, kuras uzkrājas sirdī

Jautājums: Es jūtu, ka pilnīgi nesaprotu, neuztveru un nesajūtu „Desmit Sfirotu Mācību”. Ko ar to darīt?

Atbilde: Man grāmatā ierakstīts, ka esmu mācījies šo nodaļu, kura klāsta par Acilut pasaules iekārtu, 1982. gadā (kaut gan iespējams, ka tas nebija pirmoreiz). Pagāja gandrīz 30 gadi, un es nespēju sacīt, ka pilnīgi visu saprotu…

Acilut – tā ir labošanās pasaule. Jūs nesaprotat, cik lielā mērā tā ir sarežģīta sistēma, jo neredzat tālāk par šo pasauli. Jūs neizjūtat, cik liels un varens ir radījums, kurš sevī ietver veselas pasaules un bezgalību! Mēs neapzināmies, kas tas ir, jo esam ieraduši darboties tikai sava mazā loka iekšienē, un ar šo mērauklu mēram visu pārējo. (vairāk…)

Kongress Aravā – plānveida traucējumu atslēgšana

Jautājums: Kādu labumu dod grupas nošķiršanās Aravas tuksnesī kongresa laikā?

Atbilde: Esam šeit sanākuši, lai ieliktu jaunas sabiedrības pamatus, kuras mērķis – sasniegt saplūsmi ar Radītāju. Lai ar Viņu sasniegtu saplūsmi, jāsasniedz mūsu savstarpēja saplūsme. Lai sasniegtu saplūsmi starp mums, mums ir jāapvienojas, atslēdzoties no ārējās pasaules traucēkļiem, jo esam mazi, un mums jāstiprina viens otru, tādēļ lai pasaule mums netraucē tajā. Tieši tāpēc mēs izbraucam uz tuksnesi.

Pagājušajos laikos kabalistu grupas uzsāka daudzkārt „ekstraordinārākus” soļus, lai nošķirtos no ārējās apkārtnes, nedaudz no tās izolētos. Beigu beigās cilvēkam sev ir jādod mazliet vairāk brīvības no visas šīs juceklīgās un bezjēdzīgās pasaules, lai nedaudz vairāk koncentrētos savā iekšienē un saprastu, kāda ir viņa misija. (vairāk…)

Augšup ar gaismas ātrumu

Naids – vissašķeltākā vēlme, kura nākamajā mirklī atklāsies kā mīlestība. Tā atklājas, tādēļ ka vēlmi apgaismo un ietekmē gaisma.

Taču kamēr nav gaismas, cilvēkam šķiet, ka arī tāpat viņš visus mīl, – tā tev sacīs daudzi. Un viņi runā patiesību, viņi atrodas tādā tumsā, ka viņiem patiešām šķiet, ka tas tā ir.

Taču līdzās tam mēs lasām par tādiem taisnajiem, kā rabīns Šimons un viņa skolnieki, kurus dedzināja savstarpējā naida uguns. Un kā lai to saprot? Reliģisks cilvēks sacīs, ka tas nav iespējams: tik augsti taisnie, šķīsti, visi baltās drānās, – viņi nav spējīgi uz naidu. (vairāk…)

Kad čūskas kļūst pazemīgas…

Zoar Grāmata. Nodaļa „Pekudei”, 528. p.: Ja cilvēks atstāj šo pasauli, šis veidojums parādās uz četriem spārnotiem zēraviem, un tie lido viņa acu priekšā, un šis veidojums neatstāj visus tos, kuri ierosina tiesu un likumu, lai satuvinātos ar to.

Un neskaitāmi daudz viņam apkārt ir miera vēstnešu. Kad šie zēravi pārvietojas un parādās, tad kļūst pazemīgas indīgās (zēravs) čūskas, kuras izcēlušās no čūskas, kura modināja nāvi visā pasaulē.

Čūska, dzīvnieki, eņģeļi – tie visi ir iekšējie spēki daudzkārt zemākā līmenī salīdzinājumā ar cilvēcisko. Runa iet par to, kā šie spēki un mudinājumi nāk no katra no mums, kā ar to palīdzību mēs savstarpēji savienojamies, starp visām dvēselēm, un pakāpeniski veidojam arvien vairāk izlabotu mūsu savstarpējās saiknes tīklu, kurš arvien vairāk pietuvinās īstajai – Bezgalības Malhut, kura mums pastāvīgi kalpo kā kritērijs. Tādējādi visās šajās darbībās mums jāsaskata saiknes spēki starp mums.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 01.11.2011.

Avots krievu valodā

Tūkstoši mīlestības vārdu

Zoar Grāmata. Nodaļa „Pekudei”, 525. p.: …Tie ir sešspārnu zēravi, kuri apgaismo savu Kungu trīsreiz dienā. Un tie ir kasīgi mata resnumā attiecībā uz taisnajiem, un pūlas viņus apsūdzēt šajā pasaulē un nākamajā pasaulē. Un pat attiecībā uz tiem, kuri nievā cilvēku, no kura tie iemācījās pat vienu vārdu no Toras, un neizturas pret viņu ar cienību…

Mūsu attiecības, sākot pacelties no šīs pasaules uz garīgās vienotības līmeņiem, saņem šos svētos vārdus vai no labestības puses, vai no ļaunuma puses. Vai nu es mīlu, vai ienīstu, un tad ir tūkstoši vārdu, kas nāk no mīlestības vai naida, – eņģeļiem, zēraviem, velniem, gariem, no kreisās vai labās puses, no mīlestības vai naida, un to savstarpējiem savienojumiem. (vairāk…)

Atdeve bez atalgojuma

Bāls Sulams Mīlestība pret Radītāju un mīlestība pret radījumiem”: Tā vai citādi, cilvēkam jāsāk no nolūka lo-lišma, kā raksta Rambams no viedo vārdiem: „Cilvēks pastāvīgi nodarbosies ar Toru, pat atrodoties nolūkā lo-lišma, no kura nonāks pie altruistiskā nolūka lišma”.

Tas nozīmē, sākumā nepieciešams pēc iespējas veikt atdevi biedriem, tuvākajam, Radītājam, ņemot vērā, ka pateicoties tam, man būs labi. Man vēl nav pareizā nolūka, taču vismaz atdeves darbības es jau veicu. Tāpat mūsu pasaulē mēs esam ieraduši sniegt viens otram kādu pakalpojumu ar aprēķinu saņemt ienākumus. Negūstot sev personīgo labumu, cilvēks nepalīdzētu citiem. (vairāk…)

Viss universs – mūsu savstarpējās vienotības pilienā

Zoar Grāmata sastāv no daudzām nodaļām, un mēs nezinām, kuras no tām ir vairāk efektīvas, bet kuras – mazāk. Ne mums par to spriest un saprast, tas atklāsies tikai pēc kāda laika. Tādējādi Zoar Grāmata nav uzrakstīta vienā teikumā, kuru būtu iespējams pastāvīgi atkārtot kā kādu mantru. Gluži otrādi, tajā aprakstīta visa saikne, kas pastāv starp mums no šīs pasaules līdz Bezgalībai, visdažādākajās formās un izpausmēs katrai dvēselei.

Tas tiek dēvēts „Tora” (no vārda „oraa” – instrukcija), jo tā atklāj mums visu saiknes tīklu starp visām dvēselēm tās izlabotajā formā. Tā apraksta vēlmi/ tilpni, kurā atklājas gaisma. Tilpne, kas atklāj gaismu, pēc savām īpašībām kļūst līdzīga gaismai, – un tādēļ tā tiek dēvēta „Tora”. Tāpēc, kad caur šo tilpni tu atmodini tās iedarbību attiecībā uz sevi, tu saņem gaismu, kas atgriež pie avota. (vairāk…)