Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams, Šamati, 208. raksts „Piepūles nozīme”: Piepūle, kuru pieliek cilvēks, tas ir tikai priekšdarbs tam, lai nonāktu pie pilnīgas pašuzupurēšanās stāvokļa. Tādējādi nepieciešams sevi pieradināt pastāvīgai sevis ziedošanai. Nav taču iespējams iegūt nevienu garīgo pakāpi, ja iepriekš nav iegūta šī īpašība, jo tieši tā ļauj sasniegt jebkuru pakāpi.

Lai paceltos augšup uz katru pakāpi, nepieciešams piepūlēties. Tikai pieliekot pūles, mēs to sasniedzam. Taču kā tas notiek?

Tekošajā pakāpē mums piemīt mūsu tagadējās īpašības, turpretī nākamā pakāpe tās ir daudzkārt augstākas īpašības. Kā līdz tām pacelties? Šim nolūkam mēs izsaucam gaismu, kas atgriež pie Avota, kura iedarbojas uz mums, labo mūs un tadā veidā noved mūs līdz augšupejai. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams „Šamati”, 25. raksts „Tas, kas nāk no sirds”: „Tas, kas nāk no sirds, ienāk sirdī”. Tad, kad cilvēks dzird Toras vārdus no sava skolotāja, viņš acumirklī piekrīt viņam un ar visu sirdi un dvēseli uzņemas pienākumu pildīt dzirdēto.

Taču pēc tam, nonākot citā sabiedrībā, viņš sajaucas ar vairākuma vēlmēm un domām… Tādā gadījumā viņš izvēlas svešas domas, tieksmes un maziskas kaislības, kas derdzīgas Toras garam un viņam nav spēka pretoties vairākuma ietekmei.

Manas pašreizējās vizītes laikā Amerikas kontinentā daudzi man saka: „Tad, kad mēs jūs klausījāmies virtuāli, mums bija daudz jautājumu, taču tagad, kad jūs esat atbraucis, mums nav ko jautāt”. Kāpēc tā notiek? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Kongress Brazīlijā, 1. nodarbība

Šodien cilvēce sāk meklēt metodes, kuras ļaus vadīt mūsu dzīvi un saņemt priekšstatu par nākotni. Tieši šajā laikā no jauna atklājas kabalas zinātne. Tāpat, kā kādreiz tā atklājās cilvēcei senajā Babilonijā, lai labotos, tāpat arī šodien tai no jauna jāveic labošana, jo atrodamies otrajā egoisma pacēluma virsotnē.

Babilonijā notika pirmais egoisma uzplaiksnījums, un tagad mēs no jauna sasniedzām tā pieauguma maksimumu, taču jaunā, pilnīgi mežonīgā līmenī.

Ego mūsu pasaulē pieaug, taču ne pakāpeniski (lineāri vai eksponenciāli), bet lēcienveidā. Un šie krasie egoisma lēcieni noved pie kariem, revolūcijām, grūtiem laika periodiem. Lai gan revolūcija var būt rūpniecības vai kultūras jomā, līdzīgi Renesanses laikmetam vai tehnoloģiskajai revolūcijai. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Kongress Brazīlijā, 4. nodarbība

Iekļaujoties kopībā, es vēlos veikt atdevi visām pārējām dvēselēm, vēlmēm, kuras atrodas ārpus manis (others). Taču, ko es tām varu dot? Un tad es (I) saņemu no Radītāja ļoti lielu gaismu – Bezgalības gaismu (∞), kura caur mani nonāk pie citiem.

Gala rezultātā katrs no mums attieksmē pret citiem kļūst kā Radītājs – veic atdevi, visus jūt un visus piepilda.

Pie tam mēs visi esam atšķirīgi, un neviens nevar ieņemt otra vietu. Katram piemīt savas unikālās iespējas, kas ļauj pievienoties citiem un dot viņiem to, ko var iedot tikai viņš. Tieši šī spēja arī dara cilvēku līdzīgu Radītājam viņa attiecībās ar pārējiem. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Lai kādi šķēršļi mums atklātos ceļā, izmisums, bezspēcība, ļaunas, egoistiskas domas un jūtas, naids, neatzīšana, vienaldzība – tas viss pakāpeniski uzkrājas un rada vienu milzīgu vēlmi, kas dēvēta par Ēģiptes trimdas sajūtu. Tikai atklājot to pilnā mērā, no tās tumšajiem dziļumiem mēs varam iztēloties atbrīvošanos.

Tādējādi pie trimdas sajūtas pievienojas sapnis par atbrīvošanos, kas mūs arī noved pie brīvības. Tumsa, kuru mēs sajūtam, atrodoties pretī Faraonam, un bēgšana no šīs tumsas – tas viss ir milzīgas noskaidrošanas gaismā, kas atklājas cilvēkam, kurš strādā, lai izietu no trimdas.

Gaisma viņam atnes sava stāvokļa, savu personīgo īpašību arvien lielāku tumsas un briesmu sajūtu. Tā ir vieta, kurā viņš atrodas. Šeit galvenais nesākt gremzt sevi pašu un nenolaist rokas, bet saprast, ka mums pilnīgi nepieciešams iziet trimdas sajūtu visās tās detaļās. Tā ir radījuma dabas atklāšana, par kuru sacīts: „Es radīju ļauno sākotni”. Un tagad mūsu uzdevums – lūgt tikai gaismu, kas atgriež pie avota. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Tad, kad jūs mācījāties pie jūsu skolotāja Rabaša, vai jums radās vēlme ko paskatīties vēl kur citur, aiziet, bet pēc tam atgriezties?

Atbilde: Pie Rabaša – nē. Es pēc savas dabas esmu kritiska personība, kas visu noniecina. Un tādēļ visu, ko izdomājuši cilvēki, es jau iepriekš noraidīju. Ko tad cilvēks var izvilkt no savas „smadzeņu kastes”? Un tā nav lepnība no manas puses, bet mūsu prāta aprobežotības sapratne.

Iespējams tāpēc es biju nodarbojies ar biokibernētiku. Tad, kad redzi, no kādiem „ķirmīšiem” mēs esam radušies, tad principā, kas tad tevī ir, izņemot pāris skābju un nelielielu elektriskās strāvas devu? – Lūk, arī viss tu!

Es atnācu pie Rabaša Skolotāja meklējumos. Metodika vēl nebija man skaidra, taču es jau sapratu, ka tā patiešām ir augstākā mācība. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Paklupt dod iespēju tieši tam, kurš sasniedzis šo pakāpi un kuram jāatklāj sava ļaunā sākotne, kuru viņš ir spējīgs izlabot. Mums nedaudz paver mūsu ego, un mēs tajā pašā mirklī vēlamies bēgt prom un noslēpties. Sūta sirds nocietināšanos – atņem tev enerģiju un iedvesmu, bet tu ar to samierinies. Tev vairs nav nekāda garastāvokļa, tu staigā sadrūmis, ar „skābu” sejas izteiksmi.

Es saprotu, ka cilvēks iziet dažādus stāvokļus. Taču grupas spēkos ir nodibināt tādu atmosfēru, lai cilvēks ar vieglu sirdi spētu pārvaret šādus kritumus vienā mirklī – tajā pašā brīdī tos pārvarēt un sākt novērtēt atdevi augstāk par savu noskaņojumu.

Tev jāsajūt pateicība par to, ka no augšienes tev atņēmuši noskaņojumu un tavs ego patreiz piedalās tavā garīgajā darbībā. Turklāt tādā gadījumā tavas darbības katrā ziņā būs atdodošās. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Garīgais darbs atšķiras no tā darba, kuru veicam šajā pasaulē. Mūsu pasaule – tā ir darbību pasaule. Es veicu tajā kādu darbu, lai tā beigās saņemtu likumsakarīgu rezultātu. Ir nodoms, mērķis, plāns, programma, saskaņā ar kuru es sāku strādāt, pati izpildīšana, kas noved pie mērķa sasniegšanas – un tā es sāku un pabeidzu visu procesu.

Taču garīgajā darbā mums ir vēl viens, papildus un galvenais partneris, kurš arī veic visu darbu. Mēs tikai stimulējam Viņu strādāt. Viņš strādā un izpilda visas darbības, Viņam pieder programma, Viņš dara visu. No mums ir atkarīgs tikai tas, kā mēs spēsim Viņu piesaistīt.

Radītājs šeit ir saimnieks, kuram ir sava programma un visi materiāli, spēki tās realizācijai, viss nepieciešamais. Viss notiek saskaņā ar noteikto plānu, taču pie nosacījuma, ka mēs paši viņu skubinām. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Eiropas kongress, 5. nodarbība

Kāda saikne pastāv starp naidu pret ļaunumu un glābšanos no ļaunuma? No vienas puses, mēs tīri cilvēciski saprotam, ja es ko ienīstu, tad no tā attālinos. Mani tas sargā, palīdz pasargāt sevi no ļaunuma. Taču garīgajā tas nestrādā. Tur tam ir jāizsauc Augstākā gaisma, lai mani izlabotu.

Lai to saprastu, pastāv vēl viens norādījums, ka pasaule radīta tikai diviem stāvokļiem: vai nu absolūta ļaunuma sajūtas, apzināšanās stāvoklim, vai arī absolūtas labestības stāvoklim. Cits nav dots. Tas ir, pasaule radīta vai nu pilnīgiem grēciniekiem, vai arī pilnīgiem taisnajiem – viens no diviem, trešais nav dots. Tādējādi būt par nepabeigtu taisno ir sliktāk kā būt par absolūtu grēcinieku. Kā tas var būt? Tomēr tā ir sacīts. Uz ko mums norāda skolotāji? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jāiedomājas, ka viss universs atrodas viena cilvēka iekšienē, par to stāsta Tora. Tāpēc visa attīstība notiek vienas vēlmes, viena cilvēka iekšienē, sākot ar mirkli, kad viņš sāk sevi apzināties un līdz brīdim, kad viņš sevi attiecina uz Radītāju, ceļu, kurš atved viņu pie augstākā spēka atklāšanas un kurā viņš iziet dažādus stāvokļus. Šos stāvokļus viņš definē un dēvē: Babilonija, Kanāna zeme, pakāpe Ābrams–Ichaks–Jēkabs, nonākšana lejup Ēģiptē, darbs Ēģiptes verdzībā.

Tas viss tiek sajusts tā paša cilvēka vienas vēlmes iekšienē – mainās tikai viņa attieksme pret stāvokļiem, kuros viņš atrodas. Viņš sāk no pakāpes Jēkabs, kurā jau sāk atklāt savu egoistisko sākotni, darbu kreisajā līnijā. Turklāt pret to viņš sāk strādāt labajā līnijā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Tora - Nav komentāru→