Nomierināšanas metodikas un kabala
Jautājums: Man piezvanīja kolēģis un saka: „Es sēžu un mācos Toru, un man ir tik labi”. Kādreiz viņš mācījās ar mums grupā, bet pēc tam aizgāja…
Atbilde: Toras apgūšana dod cilvēkam gandarījumu. Viņš redz, ka ar to nodarbojas visa pasaule un tāpēc jūtas pārliecinātāks, kā bērns mātes rokās.
Taču, ja cilvēkam ir asa iekšēja nepieciešamība, kad pretstatā masām viņu interesē apzināšanās, sapratne, nevis iekšējais nomierinājums, kad viņam noteikti jāizlaužas uz Augstākām zinībām, uz sajūtu, uz pasaules, tās cēloņa, programmas, mērķa atklāšanu, tad šis cilvēks – mūsu, tad viņš atrodas priekšgalā kā visa pasaules grupa.
Dabiski, ka ceļā notiek šķirošana, atsijāšana, kad daudzi aiziet, bet pēc tam mums pievienosies jauni un tā paies vēl periods. (vairāk…)
Kabalas zinātne – Toras iekšējā daļa – atšķiras no visām pārējām cilvēces zinībām, kuras mēs atklājām un kuras mums vēl būs jāatklāj, ar to, ka mēs saņemam piekļuvi Augstākās gaismas vadīšanā, to izsaucot uz sevi, kā saka: „Izsaucu uguni uz sevi”.
Jautājums:
No Rabaša nodarbības: „Cilvēkam ir jāmācās, pamatojoties uz to, ka ticība uzliek viņam pienākumu. Taču ne tāpēc, ka citi viņu dēvē par taisno un ar to dod spēku, iedvesmojot viņu uz darbu. Tāpēc, ka tad iznāk, ka šis spēks balstīts uz lepnību un godu, nevis uz ticību, tas ir, svētuma vietā uz egoismu.”
Izņemot personīgos informācijas gēnus, rešimot, cilvēka iekšējo stāvokli tāpat ietekmē kopējā atmoda no augšienes (itaruta de–leila), kas dēvēta par darbadienām, sestdienām, svētkiem. Tās ir pastāvīgas relatīvas pacelšanās un nolaišanās.
Cenšoties apvienoties grupā, mēs atmodinām ne vien gaismu, bet gaismu, kas atgriež pie Avota. Tā mani nelabo, taču piešķir jaunas uztveres detaļas. Tās uzdevums – parādīt man, ka esmu pilnīgi atdalīts, pretējs, sašķelts, iegrimis naidā un guļu pašā dzelmē. Vispirms es apzināšos tieši šo.
No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai
No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai
Jautājums:
Jautājums: