Category Archives: Garīgais darbs

Nomierināšanas metodikas un kabala

Jautājums: Man piezvanīja kolēģis un saka: „Es sēžu un mācos Toru, un man ir tik labi”. Kādreiz viņš mācījās ar mums grupā, bet pēc tam aizgāja…

Atbilde: Toras apgūšana dod cilvēkam gandarījumu. Viņš redz, ka ar to nodarbojas visa pasaule un tāpēc jūtas pārliecinātāks, kā bērns mātes rokās.

Taču, ja cilvēkam ir asa iekšēja nepieciešamība, kad pretstatā masām viņu interesē apzināšanās, sapratne, nevis iekšējais nomierinājums, kad viņam noteikti jāizlaužas uz Augstākām zinībām, uz sajūtu, uz pasaules, tās cēloņa, programmas, mērķa atklāšanu, tad šis cilvēks – mūsu, tad viņš atrodas priekšgalā kā visa pasaules grupa.

Dabiski, ka ceļā notiek šķirošana, atsijāšana, kad daudzi aiziet, bet pēc tam mums pievienosies jauni un tā paies vēl periods. (vairāk…)

Izsaucu gaismu uz sevi

Kabalas zinātne – Toras iekšējā daļa – atšķiras no visām pārējām cilvēces zinībām, kuras mēs atklājām un kuras mums vēl būs jāatklāj, ar to, ka mēs saņemam piekļuvi Augstākās gaismas vadīšanā, to izsaucot uz sevi, kā saka: „Izsaucu uguni uz sevi”.

Tad, kad mēs pa īstam varēsim likt darboties Augstākai gaismai attiecībā uz mums, burtiski „uzspiežot uz pogu” un ģenerējot tās impulsu – tas mums vissvarīgākais moments. Tādējādi galvenais mūsu metodikā – nonākt pie stāvokļa, kad mēs pirmoreiz varēsim „uzspiest uz pogu” un izsaukt uz sevi Augstāko gaismu.

Tas nav vienkāršs ceļš, lai iegūtu garīgās metodikas instrumentu. (vairāk…)

Ēģipte ar verga un brīva cilvēka acīm

Jautājums: Kā cilvēks var saskaitīt 400 atrašanās trimdā gadus (pakāpes), ja Ēģiptē valda pilnīga tumsa?

Atbilde: Nav iespējams to saskaitīt un tādēļ bēgšana notiek pēkšņi, steigā. Cilvēks nezina, kad izies no trimdas. Pieņemsim, tev šodien pulksten 11:30 no rīta beidzas pilni 400 trimdas gadi, taču tu to nevari zināt. Vai tad tu pēc šī stāsta neredzi, ka bēgšana notiek pilnīgi negaidīti?

Tev tikai nosauc visu, kas tev ir jāņem līdzi: no kādiem komponentiem salikt savu garīgo tilpni, lai pēc tam paceltos tai pāri.

Spriežot pēc stāsta, pēc mūsu iziešanas no Ēģiptes tur nekas nepaliek! Es paņemu līdzi visu zeltu, visus savus lopus, visu mantu un atstāju aiz sevis tukšu, izpostītu valsti. To valsti, kas kādreiz bija plaukstoša, varena un brīnumskaista, pārpilnības pilna, ar visām pilsētām, kuras es tajā uzcēlu. Un to visu es nopostu līdz pamatiem un aizeju. (vairāk…)

Grūts slavas pārbaudījums

No Rabaša nodarbības: „Cilvēkam ir jāmācās, pamatojoties uz to, ka ticība uzliek viņam pienākumu. Taču ne tāpēc, ka citi viņu dēvē par taisno un ar to dod spēku, iedvesmojot viņu uz darbu. Tāpēc, ka tad iznāk, ka šis spēks balstīts uz lepnību un godu, nevis uz ticību, tas ir, svētuma vietā uz egoismu.”

Tādējādi ir ļoti jāsargājas no ārējās atzinības. Gluži otrādi, ja apkārtējie noniecina cilvēku – tā vienkārši ir dāvana no augšienes. Līdz ar to viņam tiek dota iespēja turpināt strādāt atdeves dēļ.

Turpretim, ja viņu cildina, tad ar to dod enerģiju strādāt egoistiski, cieņas dēļ. Un lai cik viņam to skaidrotu, nekas nelīdzēs – tādā veidā strādā mūsu ķermenis, mūsu egoisms. (vairāk…)

Katrs var ģenerēt laimi visiem

Izņemot personīgos informācijas gēnus, rešimot, cilvēka iekšējo stāvokli tāpat ietekmē kopējā atmoda no augšienes (itaruta de–leila), kas dēvēta par darbadienām, sestdienām, svētkiem. Tās ir pastāvīgas relatīvas pacelšanās un nolaišanās.

Pastāv dažādas sekundes, minūtes, stundas, diena un nakts, īpaša nedēļas diena, īpaša mēneša diena, īpaša gada diena, garais gads gadu virpulī utt. – viens iekš otra. Šī ietekme mums ir svarīga, jo mūsu ceļš ietver visus šos stāvokļus.

Vismazākajam stāvoklim jāietver sevī visi pārējie stāvokļi kā hologrāfiskajā ainā. Iznāk, ka esmu saistīts ar īpašu gaismu, kas pastāvīgi pagaismo man un maina manu apkārtējo gaismu pateicoties savai modulācijai, izmaiņām, tādējādi dažādās dienās ar maniem vienādajiem pūliņiem es saņemu dažādu apkārtējo gaismu. (vairāk…)

Vienīgais, kurš man palīdzēs

Cenšoties apvienoties grupā, mēs atmodinām ne vien gaismu, bet gaismu, kas atgriež pie Avota. Tā mani nelabo, taču piešķir jaunas uztveres detaļas. Tās uzdevums – parādīt man, ka esmu pilnīgi atdalīts, pretējs, sašķelts, iegrimis naidā un guļu pašā dzelmē. Vispirms es apzināšos tieši šo.

Bez tam gaisma man liek sajust, ka glābiņa nav, ka no šejienes nav iespējams izkļūt. Mūsu pasaulē nav spēka, kurš palīdzētu man izlaboties, kaut gan es jau it kā vēlos apvienoties ar biedriem un viņus iemīlēt.

Taču es turpinu strādāt un pielikt pūles – kopā ar lielu naidu pret atdalīšanos un lielu vēlmi apvienoties. Ar gaismas palīdzību es sāku apzināties, ka tas ir ļoti svarīgi. Un tad tā atklāj man iekšējo, pašu svarīgāko punktu – zināšanas par to, ka tikai Radītājs man var palīdzēt. (vairāk…)

Dot priekšroku iekšējam

No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Bāls Sulams „priekšvārds Zoar Grāmatai”, 71. p.: Ja ikviens no mums pieņems ar visu dvēseli un visu savu būtību pienākumu celt godā tagad un turpmāk Toras iekšējo daļu un atvēlēt tai cienīgu vietu saskaņā ar tās nozīmi attiecībā uz ārējo daļu, tad katrs no mums izpelnīsies stiprināt savu iekšējo daļu, tas ir, kategoriju „Israēls” sevī – dvēseles vajadzības – virs savas ārējās daļas, tas ir, „pasaules tautām” sevī – ķermeņa vajadzībām.

Turpretim pasaules tautu iekšējā daļa – taisnie – stiprināsies un pakļaus to ārējo daļu – postītājus. Tāpat arī pasaules iekšējā daļa – Israēls – pārspēs visā savā cēlumā un tikumībā pasaules ārējo daļu – tautas. Un tad visas pasaules tautas apzināsies un pieņems Israēla pārspēku pār tiem un piepildīs pravieša Jesajas vārdus: „Viņi atnesīs tavus dēlus uz lauku, un tavas meitas tiks nestas uz pleciem”. (vairāk…)

Israēls: ar dzimšanas tiesībām vai saskaņā ar mērķi

No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Jautājums: Uz kādu pasaules daļu attiecas neebreji, kuri studē kabalu?

Atbilde: Šodien viņi attiecas uz „Israēls” kategoriju.

Ja agrāk termins „Israēls” nozīmēja „tauta” materiālajā nozīmē, tad šodien tas – cilvēki, kuri tiecas „taisni pie Radītāja” (jašar–Eļ), tas ir, garīgais jēdziens. Šodien vairs nav svarīgi, no kā esi piedzimis, bet svarīgi ir tas, vai tu pieņem labošanās metodiku, vai tev ir dzirkstele sirdī (•). Attiecīgi tai tu tiec dēvēts „Israēls”. Taču, ja tev tās nav, tu attiecies uz „pasaules tautu” kategoriju. Lūk, no tā arī izriet, ka šodien tu vari būt no „pasaules tautām”, bet rīt kļūt par „Israēlu”. Jebkurā gadījumā gala rezultātā visiem ir jānonāk pie mērķa. (vairāk…)

Cilvēks starp Keter un Malhut punktu

Jautājums: Kā iespējams novērtēt savu garīgo izaugsmi, attiecībā pret ko?

Atbilde: Izaugsme tiek vērtēta pēc tā, cik lielā mērā es attaisnoju un novērtēju biedrus, uztveru viņus kā izcilus, īpašus un pilnīgus cilvēkus. Cik lielā mērā es redzu viņos Radītāja izpausmi un vēlos, lai manī iespiestos visas viņu īpašības.

Es vēlos kļūt par viņu ietekmes sekām, tas tiek dēvēts par audzināšanu apkārtnes iekšienē. Tas, ko viņi manī „iezīmogos” – arī būs Radītāja forma, cilvēks (Ādams) manī. (vairāk…)

Atdalīt sevi no sevis paša

Jautājums: Kad es pirms pusotra gada sāku nodarboties ar kabalu, es sajutu, cik ļoti es mīlu cilvēkus, un cik lielā mērā cilvēki mīl mani. Tagad es izjūtu ļoti dīvainu sajūtu, ka es nemaz tik labi neizturos pret cilvēkiem, un cilvēki neizturas pietiekoši labi pret mani. Es sajūtu no cilvēkiem ļaunumu un pat no tiem, kuri nodarbojas ar kabalu. Ko lai daru ar šīm jūtām?

Atbilde: Tad, kad cilvēks apgūst kabalu, viņš iziet visus iespējamos stāvokļus. Viņam noteikti ir jāiziet tādi stāvokļi, kad visus ienīst, atstumj no sevis, kad jūt, ka arī pret viņu tāpat izturas, – ar zināmu intrigu, ar „apslēptu domu” utt. Viņš iziet visus stāvokļus, kādi tikai eksistē jebkurā no cilvēkiem.

Cilvēks, kurš sasniedz Augstāko pasauli, gala rezultātā iziet absolūti visu, ko iziet visa cilvēce. Atsevišķais un kopējais – vienlīdzīgi un tāpēc nav tādas sajūtas, tāda iekšējā notikuma, iekšējās analīzes, kuru viņš neizietu, nesajustu. (vairāk…)