Grupas centrs – punkts, kurā mēs atbrīvojamies no visām sašķelšanās lauskām un vēlamies koncentrēties tikai uz savām dzirkstelēm, savienojot tās kopā. Un jo stiprāk tiecamies saliedēt šīs dzirksteles, jo augstāk paceļamies pa garīgajām kapnēm.

Pateicoties tādām pūlēm, mēs atklājam sevī jaunu vēlmes dziļumu, bet apvienotajās dzirkstelēs izpaužas arvien lielāka gaisma. Savienotās dzirksteles ir „rešimo de–itlabšut”, bet vēlmes dziļums, virs kuras mēs vēlamies savienoties – „rešimo de–avijut”, tādā veidā mēs sākam savienoties savā pirmajā, kopējā garīgajā parcufā, kurā sajutīsim vienu dvēseli.

Mēs pirmoreiz sajutīsim sevi integrālajā realitātē, kurā visi esam viens ar otru saistīti, bet tās iekšienē sajutīsim garīgo dzīvi – vienu uz visiem. Kā sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – viena uz visiem, proti, viena doma, viena gaisma, vienota sistēma. Mēs sajutīsim sevi kā dzīvojušus viena augstākā spēka iekšienē. (vairāk…)

Filed under: Apvienošanās prakse, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 156. p.: Pastāv stingrs nosacījums nodarbojoties ar kabalas zinātni: nematerializēt jēdzienus ar šķietamām un materiālām lietām, jo tādā veidā cilvēki pārkāpj bausli: „Neveido sev tēlus un visāda veida ilustrācijas”.

Runa iet ne tikai par sarkaniem diegiem, „svēto ūdeni”, svētībām un amuletiem, bet arī par tām ainām, kuras „iebūvētas” mūsu materiālajā būtībā. Egoistiskā vēlme zīmē visdažādākos tēlus, kuros es dzīvoju, nespējot iedomāties sev ko tādu, ko nesajūtu savā realitātē. Pūloties iztēloties, pieņemsim, būtni no Marsa, es vienalga tai piedēvēšu man pazīstamus elementus: galvu, ķermeni, asti, kājas utt. Jebkurš mans attēls būs salikts no man zināmiem mūsu pasaules fragmentiem.

Kā tādā gadījumā neveidot sev tēlus un ilustrācijas? Es taču gribot negribot iztēlojos sev to, ar ko dzīvoju, kas atrodas manos rešimot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No Rabaša nodarbības: Bez degvielas nav iespējams strādāt. Cilvēkam ir jāsaņem kaut mazumiņš, viņš nespēj strādāt bez mērķa. Tādēļ mūsu mērķis ir sajust, kā labā mēs strādājam.

Bieži jautā, kā pārbaudīt, cik tuvu esi pietuvinājies garīgajam? To nosaka tieši tas, kā labā es strādāju. Esmu pietuvojies mērķim, ja sāku rīkoties nevis tā, it kā stāvētu Radītājam pretim, bet līdzās Viņam, Viņa pusē un cenšos palīdzēt Viņam, strādāt kopsolī ar Viņa programmu.

Es domāju par to, kādā veidā dot gaismai iespēju spēcīgāk iedarboties uz mani, kā palīdzēt gaismai pēc iespējas dziļāk ienākt visās manās vēlmēs, tās savienot. Gaismas iedarbībā, arvien vairāk pievienojoties Viņam, es sajūtu sevi kā Radītāja vergs.

Pēc šīs pazīmes var sajust, kā cilvēks mainās. Tā vietā, lai domātu: „Es,es,es…”, viņš tagad rūpējas par to, kā palīdzēt gaismai ieplūst vēlmēs un izlabot pasauli.

No sagatavošanās nodarbībai, 22.04.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kabalisti savas grāmatas rakstīja divām auditorijām:

● „pirmtēvu pakāpei” – tādiem kā viņi, cilvēkiem, kuriem piemīt izpratne, kurus šie teksti bagātinās un pievienos, lai viņi veiktu labošanos kopējā sistēmā, gatavojot augsni mūsu pacēlumam;

● mūsu „dēlu pakāpei”, lai dotu mums pavediena galu, ar kura palīdzību mēs spēsim pievilkt gaismu, kas atgriež pie Avota.

Mēs atrodamies tajā pašā sistēmā, taču nevaram pēc savas iniciatīvas izsaukt tās iedarbību. Līdz brīdim, kad tā uz mums iedarbosies pati, mēs mērojam ciešanu ceļu. Turpretim, ja mēs atmodinām gaismas, tad paātrinām laiku un sākam virzīties uz priekšu paaugstinātā tempā, atvieglojot ceļu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana - Nav komentāru→

Jautājums: Bāls Sulams „TES priekšvārdā” (155. p.) raksta, ka pat nesaprotot kabalistiskos tekstus, ar to palīdzību mēs pievelkam sev labojošo spēku – „apkārtējo gaismu”. Kāpēc tādā gadījumā ir cilvēki, kuri zina šos tekstus gandrīz vai no galvas, tomēr nenonāk pie izpratnes?

Atbilde: Viņi nepievelk labojošo spēku. Apkartējai gaismai ir jākļūst par iekšējo, kad iegūsi ekrānu, tas ir, nolūku atdeves dēļ. Taču vai tu tiecies uz to? Vai tiecies uz labošanos? Vai vēlies atklāt ļauno sākotni? Vai esi gatavs to izturēt, neskatoties uz diskomfortu? Vai jūti pēc tā nepieciešamību? Vai ieguldi visus savus spēkus grupā, lai atrastos biedru ietekmē? Tikai tad viņi pacels tevi no tavām vēlmēm, „izraus” no šī purva.

Ja kādu ienīsti, tev ir jāstrādā ar sevi, lai viņu mīlētu. Viņš rīkojās ar tevi netaisnīgi, bet pacelies virs tā un lai gan naida sajūta paliek, tu strādā tikai mīlestības vārdā, vēloties dot viņam vairāk, it kā dotu savam mazulim. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana - Nav komentāru→

Cilvēks sajūt viņā mostošās vēlmes un tikai izejot no tām, uztver realitāti, to jūt un dzīvo tajā. Pasaules sajūta ir atkarīga no informācijas datiem (rešimot), kas cilvēkā atklājas un tādējādi cilvēki viens otru nesaprot. Katrs taču redz, jūt, uztver un atšifrē notiekošo saskaņā ar personīgajām vajadzībām.

Bez tam nav divu identisku mirkļu, jo mūsos pastāvīgi rodas jaunas vēlmes un saskaņā ar tām arī domas. Tas ir, realitātes uztvere pastāvīgi mainās – cilvēks nekad nepaliek iepriekšējais. No tā ir jāsaprot, ka mums nav nekādas iespējas spriest ne par sevi savos personīgajos stāvokļos, ne jo vairāk par kādu citu.

Katrs cilvēks tiek vadīts ar to vēlmes dīgli, kurš šajā mirklī viņā mostas. Vienīgais risinājums – iemācīties, kā pāri visām šīm vēlmēm tiekties uz kopību, savienošanos. Ja mēs visi savstarpēji iekļaujamies viens otrā, tad spēsim sasniegt „kopsaucēju”, ko dēvē par grupas centru, vienotību, savienošanās punktu, Malhut, visu dvēseļu, kuras tiecas pie Radītāja (Knesset Israēls), sakopojumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 141. p.: „Labi, ja jūs Mani atstātu, tāpēc ka visas jūsu pūles veltīgas un neauglīgas, turklāt Es atrodos tikai Torā. Tāpēc sargājiet Toru un tur Mani meklējiet – un gaisma, kas tajā slēpjas, atgriezīs jūs pie Avota, un Mani atradīsiet”.

Pastāv saistošais posms starp tevi un Radītāju, gaismu – tavu baudījumu sabojātā vēlme. Ja tu to izlabosi, tad tajā pašā „materiālā” sajutīsi rezultātu ar nosaukumu „gaisma” vai „Radītājs” (Bore), tas nozīmē: „atnāc un ieraugi” (bo–re). Radītājs atklājas tavā izlabotajā vēlmē atbilstoši tam, kā tā labojas.

Kopumā metodika, pēc kuras tu pakāpeniski izlabo savu vēlmi, lai sajustu, saprastu, atklātu Radītāju, dēvēta par „Toru”. Ar tās palīdzību tu atmodini īpašu spēku – atdeves spēku, kurš atrodas ārpus tevis un šis spēks izlabo tavu vēlmi. Atbilstoši tavam lūgumam, šis spēks maina vēlmi, ietērpjas tajā – un tu sajūti gaismu, Radītāju, savu augstāko stāvokli. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 138. p.: Nav izmērāms attālums starp Toras ietērpiem šajā pasaulē un ietērpiem Acilut pasaulē…

„Toras ietērpi” – ainas, kuras cilvēks iztēlojas. Pariesībā nav nekādu ietērpu, bet ir gaisma un tilpne, kas pauž savu realitāti uz gaismas fona atbilstoši līdzībai ar to. Gaisma – absolūta atdeve un tilpnes sajūtas atkarīgas no tā, cik lielā mērā tilpne atbilst gaismai.

Lūk, ko nozīmē „Toras ietērpi” – pārklāji, kas apslēpj gaismu no tilpnes, no cilvēka. Un, protams, mūsu pasaules līmenī, kur cilvēks ir maksimāli sabojāts, šie aizklājošie ekrāni pārvēršas par vēl lielāku apslēptību.

Līdz ar to pašā Torā, tas ir, gaismā, kas slēpjas ietērpa iekšienē, nav nekādas atšķirības starp Acilut pasaules Toru un mūsu pasaules Toru. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Rabaša nodarbības: „Tad, kad Israēls aiziet trimdā, Šhina iet kopā ar viņu”. Trimdā cilvēks nesajūt garīguma garšu un iznāk, ka tāpat kā viņš sajūt sevi – tāpat arī uztver augstāko, kurš it kā ir izdarījis samazinājumu.

Taču no otras puses, pastāv „pasaldinājums”, par kuru sacīts: „Es, Radītājs, palieku ar jums visos jūsu grēkos”. Un lai arī cilvēks nav izlabojies, tomēr viņā ietērpjas apkārtējā gaisma un pat ja vēl nav iekšējās tilpnes, viņš pastāvīgi saņem atmodu. Ne jau viņš pats sevi amodina – atmoda atnāk no augšienes, apkārtējās gaismas veidā.

Tad, kad atmoda nāks no paša cilvēka, pateicoties viņa lūgšanai (MA”N), tā tiks dēvēta par iekšējo gaismu. Pirmajā gadījumā, atmoda ir atkarīga no augstākā. Turpretī otrajā – tu pats esi savas atmodas saimnieks un nevēlies atgriezties trimdā, tādējādi laiks neiet zudumā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 3. nodarbība

Kabalas zinātnes dižums ir tajā aspektā, ka tā mums sniedz metodiku, kas ļauj izsaukt garīgo enerģiju, kura izlabo mūsu dabu un brīnumainā veidā mūs apvieno. Ne par ko nav jārūpējas, tikai pamazām jācenšas nodibināt sakarus grupā, uzturēt mazumiņu vienotības un galvojumu savstarpējās darbībās. Tas ir pietiekami, lai izsauktu gaismu, kas atgriež pie Avota.

No vienas puses, mums paveras milzīgs ceļš, draudošas un smagas pārmaiņas, kas prasa kolosālu cilvēcisko spēku piepūli. Taču no otras puses, neviena darbība mums nav jāīsteno pašiem, ir tikai jāizsauc gaisma, kas arī izpildīs darbu.

Daudzi cilvēki pūlas paši sevi izlabot un uzskata, ka tas ir iespējams. Taču tas nekad nenotiks – izmisuši, viņi atstās novārtā nodarbības un šķirsies no grupas. Jo viņu pūles nav vērstas uz gaismu, viņi visu vēlas darīt paši, tā vietā, lai lūgtu, kā to dara mazulis, sēžot mātes klēpī. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→