Bāls Sulams „Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv 600 tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele sadalījās vairums dzirkstelēs. Taču, kā to saprast? Garīgais nedalās daļās un sākotnēji nekas netika radīts, izņemot vienu dvēseli – Ādamu Rišonu.

No vienas puses, cilvēka priekšā nostājas sašķeltas, sadrumstalotas pasaules aina, bet no citas puses, viņam ir saprotams, ka iekšēji viņš pats ir sašķelts un sadrumstalots, tāpēc pasauli redz tādu. Sacīts, ka labojoties cilvēks nosliec sevi un visu pasauli uz attaisnojuma svaru kausa. Tādējādi, kad nonāku pie savas personīgās labošanās beigām, visai pasaulei manās acīs jābūt izlabotai. Pašlaik, lūkojoties uz sevi pašu, es redzu visu pasauli sabojātu – tādu to aino mani trūkumi. Un, otrādi, izlabojoties, es nosliekšu sevi un visu pasauli uz pilnību. Es pats un pasaule, kuru es redzu, tas ir viens un tas pats. Pasaule – manas tilpnes/vēlmes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Par biedru svarīgumu”: Ja starp biedriem pastāv mīlestība, tad viņi tiecas viens otrā saskatīt tikai labas īpašības, nevis trūkumus.

Tādējādi, ja tu redzi biedrā ko sliktu, tas nozīmē, ka trūkums nav biedrā, bet tevī, tas ir, tas esi tu, kurš pārkāpa mīlestību pret biedriem, un tāpēc ieraudzīji viņos sliktas īpašības. Tādējādi ne biedram tagad jālabo sevi, bet tev pašam nepieciešama labošanās. Tajā brīdī, kad izlabosi visus savas mīlestības trūkumus, tu ieraudzīsi biedros tikai labas īpašības.

Sacīts, ka „Radītājs radīja cilvēku kā taisnprātīgu, taču cilvēki sev izdomāja vairums aprēķinu”. Ja mēs uztveram pasauli saskaņā ar personīgajām īpašībām, domām un vēlmēm, tad neatbrīvosimies no bezgalīgajām pretenzijām un nespēsim nonākt pie saskaņas, vispārējā kopsaucēja. Mūsu galvā pastāvīgi rušinās dažādi egoistiski aprēķini, nedodot mums mieru un noved pie bezmērķīgas rosības. (vairāk…)

Filed under: Apvienošanās prakse, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums (pēc Bāla Sulama raksta no grāmatas „Šamati”: Ko nozīmē „Radītāja diena” un ko nozīmē „Radītāja nakts”): Paskaidrojiet, ko nozīmē Radītāja diena un nakts atšķirībā no mūsu?

Atbilde: Sacīts: „Kamdēļ jums Radītāja diena? Jums taču tā ir nakts, tumsa, nevis diena”. Jautājums, ko nozīmē „Radītāja Diena”? Ja cilvēks vēlas sasniegt līdzību ar Radītāju, tad „Radītāja Diena” – stāvoklis, kad viņš var atdot. Ne tad, kad viņam staros Radītājs, piepildīs viņa vēlmi, bet spītējot visām viņa vēlmēm, viņš lūgs Radītājam tikai vienu – lai dotu viņam atdeves īpašību, ticības augstāk par zināšanām īpašību.

Tas ir, lai arī savās pastāvīgi mainošajās vēlmēs viņš sajutīs tumsu, viņš nevēlēsies, lai viņam tur starotu gaisma, jo tad tas atradīsies „zināšanās” (be toh a-daat). Taču viņs vēlas, lai viņam rastos jauna daba, kad virs jebkurām tumsas sajūtām savās vēlmēs viņš sajutīs, ka paceļoties virs tumsas sajūtas, viņš var atdot Radītājam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes - Nav komentāru→

Jautājums: Kāds sakars starp grupas centru un izplatīšanu visai pasaulei?

Atbilde: Pirmām kārtām, mums jātiecas uz grupas centru, lai īstenotu Toras dižo likumu – mīlestību pret tuvāko. Pretējā gadījumā tas nebūs centrs.

Caur šo centrālo punktu, kurā sākas noskaidrošanas un turpat labošanās beigās arī beidzas – caur šiem nosacījumiem es attiecos pret visu esamību un visu pasauli (99%). Es vēlos visu cilvēci ieraudzīt šajā centrālajā punktā un tur noteikti to ieraudzīšu!

Cik lielā mērā es izlaboju sevi grupas centrā savā attieksmē pret pārējo pasauli (pret 99%), ar visām pozitīvajām un negatīvajām īpašībām, kuras tajā atklāju ar visiem viedokļiem un sajūtām, kas manī jau izveidojušies, – tai pašā mērā es redzu visu cilvēci grupas centrā jau izlabotu un gatavu manai realizācijai. Tādējādi es darbošos no pasaules iekšējās daļas  – uz ārieni un līdz ar to radīšu garīgo izplatīšanu. Tad es ieraudzīšu, cik efektīvi tā palīdz pasaulei, un kā pasaule virzās uz priekšu un mainās. (vairāk…)

Filed under: Apvienošanās prakse, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkādām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un ļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam.

Citiem vārdiem sakot, savās sajūtās mēs saņemsim tik lielu baudu, ka materiālajā dzīvē mums nekas nebūs vajadzīgs, izņemot vitāli nepieciešamo. Tāpat arī dzīvniekiem nav vajadzīgas kūkas, tiem pietiekami ar vienkāršu barību, ko viņiem paredzējusi daba. Ja mūsu vēlmes, kuras neattiecas uz dzīvniecisko līmeni, pārstās radīt mums sajukumu un pacelsies uz cilvēcisko līmeni, tad mēs atbrīvosimies no pārmērībām, kas tikai piesārņo Zemeslodi un atstāsim materiālajai dzīvei tikai to, kas nepieciešams normālai pamatvajadzību apmierināšanai. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Nākotnes sabiedrība - Nav komentāru→

Vienmēr jācenšas atcerēties, ka viss ar mums notiekošais nav akla likteņa sekas, bet nāk no Radītāja, izņemot kuru neviena cita pasaulē nav. Ja es pēkšņi atceros par Radītāju, tā arī nav nejaušība, jo tā vēlas Radītājs un atgādina man. Tādējādi man jābūt pateicīgam, ka man ļauj sajust to īpašo attieksmi, kas ir pret mani no augšienes un atbilstoši tam reaģēt. Tas nozīmē, ka Radītājs mani pietuvināja sev.

Šī pietuvināšana var tikt sajusta kā nepatīkama vai labsirdīga, jo sajūta izpaužas manā vēlmē baudīt. Ja sajūta patīkama, tad man jāstrādā ar to un jāpūlas izdarīt ko patīkamu Radītājam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: „Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs”, – sacīts Torā. Taisnību sakot, ko tas nozīmē?

Atbilde: Tas nozīmē, ka Radītājs valda pār tevi – visā bez izņēmuma. Ja tu sev piedēvē kādas domas, vēlmes un darbības, tad tikai tāpēc, ka esi saputrojies un atrodies patstāvības ilūzijā. Patiesībā „tevis” vispār nav.

Jautājums: Kad tad es kļūstu par sevi pašu?

Atbilde: Atkarībā no tā, kā es pielīdzinos Radītājam, kā mēs „skanam” unisonā.

Mans Es patiesībā neeksistē. Mana gribas brīvība, mana patstāvība ir paredzēta tikai tam, lai es apzināti un ar vēlmi darītu to, ko ar mani dara Radītājs.

Esmu tikai „zombijs”, taču man devuši iespēju izaudzināt „galvu” – sapratnes un apziņas mehānismu, lai noteiktu kur es atrodos, Kas mani radījis, Kas īsteno visas darbības. Man to dod tādēļ, lai, piekrītot vai nepiekrītot Viņa darbībām, es pieņemtu Viņu ar prātu, sajustu Viņu kā labestību, identificējot sevi ar Viņu un vēlētos tikai vienīgo Viņa varu. Tad es redzēšu, kā Viņš paiet malā, nevēloties pār mani valdīt, jo tagad es pats vēlos pār sevi valdīt tieši tāpat kā iepriekš Viņš un ne citādi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Ar ko Toras dāvāšana atšķiras no saņemšanas kontekstā ar Šavuot svētkiem?

Atbilde: Tora tiek iedota no augšienes, bet vai to saņem lejā – tas ir jautājums. Tādējādi Šavuot arī tiek dēvēts par Toras dāvāšanas svētkiem: ja esi izgājis iepriekšējos sagatavošanās posmus, tev rodas iespēja – tev dāvā Toru un tev jāpieņem, tā ir jāsaņem pie noteiktiem nosacījumiem.

Pēc notikumu apraksta mēs redzam, ka nepietiekami vienkārši nonākt pie Sinaja kalna – vēl ir jāierauga, ka tas ir naida kalns (sinà). Citādāk sakot, mēs atgriežamies no labās līnijas uz kreiso. Šķiet, kādēļ tas vajadzīgs pēc bēgšanas no Ēģiptes, kad es jau esmu atslēdzies no egoisma? Taču Tora netiek dota tāpat vienkārši: man no jauna jāatmodina sevī „Ēģipte” – sava ļaunā sākotne – un stāvot iepretim šim kalnam, tā jāsavieno ar Radītāju, ar gaismu, kura var mani izlabot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Tora - Nav komentāru→

Rabašs, 52. vēstule: Pateicoties iziešanai no Ēģiptes, Israēla dēli izpelnījās ticības kategoriju… Pēc Pesaha sākas attīrīšanās darbs Toras saņemšanas sagatavošanās stadijā. Tad, kad Tora ietērpjas cilvēka dvēselē, tas ir Šavuot – Toras dāvāšanas laiks.

Līdz Pesaham ilgst „Ēģiptes verdzības” periods, tas ir, nelaimju periods, ko izjūt cilvēks sava egoisma dēļ –lai atrautos no tā, vēlētos pacelties tam pāri uz atdeves īpašību. Cilvēks iegulda arvien jaunas pūles caur grupu, vēloties pacelties virs sava egoisma un iekļauties kopībā. Tāds darbs norisinās Ēģiptē, kurš tiek veikts līdz piepildīsies trauks un tad gaisma dod cilvēkam labošanās spēku.

Taču tas ir tikai pirmējs pacēlums, kuru pauž Pesaha svētki. Pēc tam sākas 49 dienu atskaits līdz Šavuot svētkiem, kad mēs atraujamies, atslēdzamies no egoisma un paceļamies augšup uz Binas pakāpi. „Piena ēdienkarte” Šavuot svētkos simbolizē atdevi, gaišus svētkus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Eiropas kongress, 1. seminārs

Jautājums: Kādā veidā mēs gatavojamies iedvesmot visu cilvēci? Piemēram, mans vīrs interesējas tikai un vienīgi par futbolu.

Atbilde: Es domāju, ka jūs spēsiet ietekmēt savu vīru – sievai vienmēr ir ietekme uz savu vīru. Viņam mainīsies viedoklis. Sieviete prot to darīt.

Sievietei speciāli dots tādā veidā ietekmēt vīrieti. Ja nebūtu viņas ietekmes uz vīriešiem, viņi vienkārši būtu kā pazuduši. Tas patiešām tā ir, jo vīrietis bez sievietes vēlmes, kuru viņš realizē dzīvē, savas vēlmes realizētu vienkārši kā bērns. Tas būtu kas nesaprotams.

Īstenībā pasaule turas uz sieviešu vēlmēm: vēlme pēc mājas, ģimenes, bērniem, dzimtas turpināšanas, visa tā, kas patiesībā ir nopietns un mūsu dzīvei nepieciešams. Tas ir pirmkārt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kabalas izplatīšana, Kongresi, Norises - Nav komentāru→