Laimīga bērnība Radītāja ēnā
Jautājums: Ko nozīmē strādāt ar ticību augstāk par zināšanām?
Atbilde: Darbs ar ticību augstāk par zināšanām tā ir atdeve. Tas ir, es vēlos ietērpties atdeves formā, kas līdzinās Radītājam, kļūt mīlošs, atteikties no sava egoisma un izmantot sevi tuvākā labā, savienoties ar citiem, lai varētu iziet no sevis uz ārieni. Tas nozīmē, ka es vērtēju atdevi augstāk par savām personīgajām saņemšanas īpašībām.
Vispirms es vēlos izrauties no savas egoistiskās vēlmes varas un pacelties tai pāri. Tas nozīmē, ka es bēgu prom no Ēģiptes verdzības un sasniedzu Binas īpašību virs Malhut. Tad, kad esmu kļuvis brīvs un pacēlies augstāk par savu ego, kurš nevar vairs satvert mani aiz kājām un ievilkt atpakaļ, tagad es pat varu sākt strādāt ar šo vēlmi, tās iekšienē. (vairāk…)
Bāls Sulams „Galvojums”: Tikai Isrēla dēli uzņēmās prasīto galvojumu, nevis citas pasaules tautas, kuras neņēma tajā nekādu līdzdalību.
„Galvojums” – svarīgākais no visiem Bāla Sulama rakstiem. Šis raksts klāsta par pirmpamatiem, par mūsu darba saknēm. Tas skaidro, kāpēc tika radīta Israēla tauta – vēsturē un vispārējā attīstības procesā – kāpēc nepieciešams pārejas posms metodikas nodošanā no Radītāja radījumiem, kāpēc šai metodikai jāatnāk caur īpašu grupu, kura atdalījusies no pārējās cilvēces vēl Senajā Babilonijā, kraha laikos, kuru tā simbolizē.
Bāls Sulams „Galvojums”: Radītājs neatrada nevienu tautu, kas būtu izpelnījusies pieņemt Toru, izņemot Ābrama dēlus, Īzaku un Jēkabu.
Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne – sakņu kārtība, kas nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar nemainīgiem un absolūtiem likumiem, kuri saskanīgi un noved pie viena ļoti augsta Mērķa, dēvēta par „Radītāja Dievības atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē”.
Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkurām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un atļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam. Tāpēc, ka cilvēks vairs neraizējas par sava ķermeņa vajadzībām, jo zina un ir pārliecināts, ka sešsimts tūkstoši viņu uzticīgi mīlošo atrodas līdzās un gatavi par viņu parūpēties.
Jautājums:
No augšienes, no pilnības stāvokļa lejup nolaižas kāpnes, kas pasaules dala pakāpienos (pakāpēs), bet gaismu devās, līdz pat mūsu pasaulei – pilnīgajai apsēptībai. Apslēptības ir radītas, lai mēs veicinātu savu garīgo izaugsmi un piepildītu tās ar savu apzināšanos, savu darbu, pūlēm.
Bāls Sulams „Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Patiesībā pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu vienīgu dvēseli, bet sešsimts tūkstošos daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs to dala cilvēka egoisms.
Viss, ko raksta Zoar Grāmatas autori, viņi sajuta, atklāja savās vēlmēs, uztveres īpašībās/kelim. Mums viņi jāapskauž, vēloties sasniegt viņu stāvokli, atklāt pasauli, par kuru viņi raksta. Mēs pat nesaprotam, ko viņi tur redz, it kā nokļuvuši nezināmos džungļos, nepazīstamā vietā, redz notiekošo tur un stāsta par to visās iespējamās formās. Viņiem pat trūkst vārdu, lai aprakstītu, jo tas ir kas jauns, neeksistējošs mūsu pasaulē. Reizēm viņi spēj rast kādu analoģiju ar mūsu pasauli, reizēm ne.