Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Mēs atradām iespēju ielūkoties pēdējās paaudzes dzīves apstākļos, miera visā pasaulē laikos, kad cilvēki izmantos savu vienīgumu tikai atdeves tuvākajam formā, nevis saņemšanai savā labā.

Ir vērts nokopēt šo dzīves veidu tādā pakāpē, lai tas kalpotu mums par pamācību un paraugu un nomierināties zem mūsu dzīves viļņu kaskādes. Varbūt arī mūsu paaudzē tas ir lietderīgi un var mēģināt pielīdzināties šādam dzīves veidam.

Maksimāla, pilnvērtīga cilvēka realizācija ir iespējama tikai atdevē. Šāda realizācija saglabā viņa individualitāti, personību, unikalitāti. No citas puses, saņemot, cilvēks mācās no citiem un viņam nav nekā sava. Viņš pārņem no apkārtējiem uzvedības šablonus un viņus atdarina, atkārtojot aiz citiem kā pērtiķis. Tādā veidā viņš patiešām aprok savu vienreizīgumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Kas tie ir „sirdī gudrie”, par kuriem raksta Bāls Sulams?

Atbilde: „Sirdī gudrais” ir tas, kurš meklē, kā, savienojoties ar citiem, atklāt savu sirdi augstākajai gudrībai, savienošanās gudrībai („gudrība” – hohma).

Atrodoties šajā tīklā, mēs aizmirstam, kuram kāda vēlme piederējusi, jo tagad tā ir mūsu kopējā sistēma. Un tad tās iekšienē mēs sākam sajust Hohma gaismu un tiekam dēvēti par sirdī gudrajiem, jo mūsu siržu saiknē mēs atklājām gaismas Hohma (gudrības) plūsmu.

No nodarbības pēc „Priekšvārda grāmatai „Panim Meirot”, 11.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Kopējā atrodas tikai tas, kas ir atsevišķajā un kopējais labums  tas ir ikviena labums. Tas, kurš kaitē sabiedrībai, kaitē sev pašam. Turklāt tas, kurš nes labumu sabiedrībai, tas nes labumu arī sev. Indivīdi ir sabiedrības daļas un sabiedrības vērtība nepārsniedz tās sastādošo indivīdu summu.

Tas jāpieņem kā pastāvošie likumi. Vai tie izpaužas, vai nē – atkarīgs no cilvēka attīstības.

Mēs visi – vesela mehānisma daļas. Katrs līdzīgi zobratam griežas attiecībā pret citiem un viņam netiek jautāts, vai viņš to vēlas, vai nē. Mašīna jau salikta un darbojas. Taču, ja tu jūties brīvs un neatkarīgs, tad tikai tāpēc, ka esi atrauts no realitātes. Tu vienkārši nezini, kā tevi „griež”.

Tomēr kādā no posmiem tev parāda, ka no šī brīža tev jāgriežas apzināti. Ja tu to nedari, tu izjūti sliktas sajūtas.

Parādīsim to zīmējumā. Tātad pastāv mehānisms, kura visa ritentiņi griežas ideāli. Tiem pieslēgts mazs dzinējs (M), un tas griež tos visus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Savienošanās mūsu dzīvē nosaka visu, un ja mēs to sasniegsim, tad nokārtosim visu savu dzīvi, bez savienošanās – dzīvei nav vērtības. Taču cilvēks pēc dabas ir slinks un nepiekritīs savienoties, līdz dzīve paņems viņu pie rīkles, un viņš sajutīs, ka tas ir dzīvības un nāves jautājums.

Savienošanās ir pretmetā mūsu dabai, un pacelties virs savas dabas mēs spējam tikai nāves briesmās. Taču kā mums līdz tam, pirms nonāksim līdz nāves robežai, savienoties un sasniegt labu dzīvi? Tas ir iespējams tikai pateicoties apkārtējai sabiedrībai. Šī vide var padarīt tevi par noziedznieku, bet var izveidot arī par labu cilvēku – viss atkarīgs no tā, kādā vidē tu nonāksi.

Viens tiks pakārts par saviem noziegumiem, bet cits kļūs pazīstams kā dižs cilvēks. Visa tava dzīve var mainīties vienā mirklī tikai tādēļ, ka kādreiz tu ienāci ne tajās durvīs! Un viss, kas notika tālāk, no tevis vairs nebija atkarīgs. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Jaunais Internets, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Mašiaha taures rags”: Kabalas zinātnes izplatīšana masām dēvēta par „ragu”, līdzīgi auna ragam, kura skaņa izplatās lielā attālumā. Tāpat šīs gudrības atbalss izplatīsies visā pasaulē, līdz tautas sadzirdēs un atzīs, ka pastāv Radītāja gudrība Israēla vidū.

Radījuma mērķis – izlabot tieši saņemošās tilpnes. Kā vēsta līdzība, jebkuram, kurš vēlas viņa AHAP, Radītājs piedāvāja labošanās gaismas, tilpnes un ekrānus, taču neviens tos nepieņēma. Citādi sakot, gaisma var iedarboties uz tilpni, ja tilpne nenonāk ar to līdzībā, ja tilpnē nav tieksmes pēc atdeves. Turklāt saņemošajās vēlmēs vienkārši nevar būt nekāda tieksme, jo šo tilpņu daba jau sākotnēji pretstatā atdevei.

Kā lai nosprauž saņemošajai vēlmei vismaz kursu uz atdevi? Lūk, tas ir jautājums. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda lūgšana nepieciešama, lai pārvarētu šķēršļus?

Atbilde: Sākumā jāsasniedz svētība, pēc tam jau lūgšana. Lūgumam arī jābūt tādēļ, lai sniegtu labpatiku Radītājam. Proti, šeit pastāv vesela darbību un vēlmju secība, kur viens veidots uz cita, līdz tie visi izkārtojas vienā ķēdē.

Šajā ķēdē iesaistīti: Radītāja dižums, mana personīgā niecība un lūgums dot man spēkus un izlabot mani. Tas viss ir Radītāja darbs, nevis mans. Tas viss paredzēts, lai es varētu sasniegt izlaboto stāvokli, tādā veidā sagādājot prieku Radītājam.

Tad, kad es to visu izkārtoju vienā pareizā ķēdē, ar to es parādu, cik lielā mērā saprotu un zinu procesu, cik lielā mērā tam piekrītu un vēlos tajā piedalīties. Tas arī tiek dēvēts par manu garīgo tilpni. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Nonākt pie raudu vārtiem nozīmē ieraudzīt, ka tu viss esi vienkārši neizkustināms vēlmes akmens, kuru nav iespējams izkustināt no vietas pašam. Visas akmens kustības norisinās tikai pateicoties enerģijai, kas nāk no ārienes. Tāpēc viss mūsu darbs ietver tikai to, lai atrastu līdzekļus, kuri atmodina šo palīdzību no apkārtnes.

Tas ir ļoti svarīgs punkts, kurā mums arī tiek dota izvēles brīvība, tieši tad cilvēks zaudē spēkus un neredz iespēju kaut ko izdarīt, sajūt izmisumu vai vienkārši nespēku, cerību zudumu nākotnei un motivāciju. Viņš piepeši jūt, ka viens pats nespēs izkustēties no vietas. Nav nekāda motivācijas spēka, kas vilktu viņu uz priekšu uz mērķi, vai vismaz neliels dūriens, kas pastumtu viņu no aizmugures un piespiestu kustēties.

Tieši šādā nedzīvā stāvoklī arī rodas izvēles brīvība, kas ļauj virzīties uz priekšu ne uz svešo, negatīvo vai pozitīvo spēku rēķina, bet pašam rast spēkus, kas virza uz priekšu. Un nemeklēt šos spēkus sevī pašā, bet sākt strādāt ar apkārtējo sabiedrību un pateicoties viņiem ķepuroties augšup pie Radītāja. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda piepūle, kāda atmoda mums pietrūkst, lai palīdzētu cilvēkiem lauzt barjeras?

Atbilde: Viņiem ir jāzina, ka mērķis sasniedzams ne ar kliegšanu un ielu nekārtībām. Tā vietā mums jāmācās apvienoties.

Apvienošanās nav vienkārša lieta. Šeit nelīdzēs dedzīgi aicinājumi. Cilvēkam sevi jāpārbauda, jāatklāj visi spēki, kas noraida vienotību un to veicina.

Apvienošanās metodika ir cilvēka iekšējās labošanās metodika. Iekšēji esmu tā iekārtots, ka nevēlos savienoties ar citiem. Es varu spriedelēt par to, varu slavināt pasaules vienotību, rīkot vispārējās mīlestības dienas… Taču īstenībā visi mēs esam egoisti, un neviens nespēj savienoties viens ar otru pa īstam. Ne jau tāpēc, ka nevēlas, vienkārši nav spējīgs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Radītājā nav nekā cita, izņemot mīlestību. Taču lai mēs varētu izzināt, kas ir mīlestība, jo tas ir kas pilnīgi mums neizprotams, Radītājs vēlmē baudīt izveido visus iespējamos apstākļus, ar kuru palīdzību mēs varam izzināt mīlestību.

Mīlestība ir kas pilnīgi svešs un nesaprotams mūsu egoismam, kurš pretrunā dabai. Kā  iespējams, lai izbaudot man priekšā esošos dažādos mielastus, es no to garšas sajustu Saimnieka mīlestību? Kāda sakarība starp vienu otru?

Šeit arī ietverta radījuma būtība, „esošā no nekā”, ka šī „no nekā” iekšienē atrodas kaut kas no „esošā”. Un tāpēc no „nekā”, no vēlmes baudīt es varu nonākt pie esošā, tas ir, no iespaida vēlmē baudīt nonākt pie mīlestības – pie īpašības, kas pilnīgi atdalīta no radījuma absolūti visā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Mēs atrodamies uz garīgās pasaules sagatavošanās pakāpes, kas dēvēta „šī pasaule”. Mūsdienu stāvoklī, šajā pakāpē radīti apstākļi, lai izveidotu sevī īstas garīgās bailes, tas ir pirmais bauslis. Tās nav šīs pasaules bailes, ne arī materiālās bailes un uztraukumi, ko cilvēks izjūt katru mirkli, pārdzīvojot par to, kas ar viņu var notikt, raizējoties par pagātni un nākotni, par to, kas notiks ar viņu pašu un viņam tuvajiem cilvēkiem.

Mēs pastāvīgi dzīvojam šādās dzīvnieciskās bailēs, lai gan vairums gadījumos to neapzināmies. Tieši bailes mūs virza katru dzīves mirkli. Taču attiecībā pret šīm pasaulīgajām bailēm man ir jāizdara samazinājums, un virs tā jāizveido pareizas bailes par to, vai es spēšu atdot Radītājam, ja man neatklāsies Viņa labestība un mīlestība?

Ja materiālo baiļu vietā es formēju sevī garīgās bailes, tad tādā veidā es laboju savu vēlmi.Šim nolūkam arī radīta šī pasaule, lai tajā pieliktu pūles un pārietu no materiālajām bailēm uz garīgajām bailēm. Materiālās bailes neiztrūkst, cilvēks katru mirkli no kaut kā baidās. Tāda ir mūsu materiālā eksistence – mūžīgajās bailēs, lai es nejustu trūkumu, lai varētu sevi materiāli nodrošināt, lai man nenodarītu ļaunumu, neaizskartu manu lepnību un patmīlību. Visi mūsu materiālie maņu orgāni strādā baiļu vadīti, lai saglabātu manas personīgās robežas, lai nevienam neļautu ielauzties aiz tām. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→