Neliec stiept tevi uz nestuvēm
Ja kritumā tu neveic pareizo darbību, tad tu uzcel sev priekšā barjeru. Viena barjera tev bija jāpārvar atklājot jaunu tukšumu. Taču tu to atstūmi un sacīji, ka nespēj to veikt.
Tagad tev nāksies gaidīt, kad Radītājs no jauna vērsīsies pie tevis, tas ir, tevī atklāsies jauni nosacījumi, kas ļauj izlabot to pašu problēmu, taču citādā veidā. Radītājs maina vienu eņģeli, vienu spēku, pret citu un sniedz cilvēkam jaunu iespēju virzīties uz priekšu.
Cilvēks darbojas absolūtas sistēmas iekšienē un viņam tā jāpapildina ar savu daļu, kas atkarīga no viņa, lai nodrošinātu visas sistēmas eksistēšanu un virzītu to uz priekšu pretim mērķim. Šī kustība norisinās visā sistēmā, kur katrs elements atmostas un ir atkarīgs no pārējiem saskaņā ar labošanās kārtību, kas vērsta no apakšas uz augšieni, mērojot informācijas gēnu (rešimot) ķēdi. (vairāk…)
Bāls Sulams „Toras dāvāšana”: Patiesībā cilvēkam, kuram vēl piemīt radījuma daba, nepastāv nekāda atšķirība starp mīlestību pret Radītāju un mīlestību pret tuvāko, par cik viss, kas atrodas ārpus viņa, šķiet viņam nereāls.
Lūgšanas trīs noteikumi nosaka, ka pateicoties tiem iespējama mūsu saplūsme ar nākamo pakāpi: zemakā G”E ar augstākā AHAP”P. Tie parāda, kas pie tam nepieciešams: dvēseles uzticība un vilšanās savos spēkos, piederība augstākajam, ticība augstākās pakāpes dižumam, personīgās niecības apzināšanās, kas ļauj atcelt savu egoismu.
Raksts „Lūgšanas trīs noteikumi” no grāmatas „Šamati”: Pastāv trīs lūgšanas noteikumi: 1. Ticēt, ka Radītājs var glābt cilvēku, neskatoties uz to, ka cilvēkam piemīt vissliktākās īpašības, ieradumi un nosacījumi, salīdzinājumā ar jebkuru citu viņa paaudzē. 2. Viss, ko varēja izdarīt, izdarīja, taču glābiņš tā arī neatnāca. 3. Ja Radītājs neglābj, tad labāk nāve nekā tāda dzīve.
Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”, 5. p.: Tikai pateicoties kabalas zinātnes izplatīšanai tautu vidū, mēs izpelnīsimies pilnīgu atpestīšanos. Tikai gaisma, kas tajā slēpjas kā zelta āboli sudraba rāmjos, ir līdzeklis, kas spēj atgriezt cilvēku pie Avota.
Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”: Līdz mūsdienām visiem spēkiem bija nepieciešams noturēt īsto gudrību aiz sienas, lai neviens no svešajiem neiekļūtu tās iekšienē.
Bāls Sulams „Šamati”, 168. raksts „Israēla paražas”: Israēla paražas svarīgas tādā mērā, ka var sacīt, ka tās dod cilvēkam vairāk garīguma, nekā paši baušļi. Lai arī par paražu pārkāpumu nav soda, taču tad, kad pārkāpj likumu – saņem sodu. Taču, ja tomēr palīkoties uz to no labuma redzes viedokļa, proti, svētbijīgo trīsu sasniegšanas Debesu priekšā, tad paražas nes vairāk labuma. Tas ir tāpēc, ka viedie, kuri ieviesa šīs paražas, nokārtoja tā, lai garīgais starotu caur viņiem.
Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Pasaules labklājība un atsevišķas valsts labklājība ir atkarīgas viena no otras. Tas neizbēgami liecina, ka pat tā iedzīvotāju daļa, kura dotajā momentā ir apmierināta ar pastāvošo stāvokli, proti, izveicīgie un apķērīgie, – tomēr ļoti raizējas par savas dzīves drošību saspringuma dēļ, kuru izraisa tie, kas ceļ pret viņiem intrigas. Taču, ja viņi saprastu pasaules vērtību, tad, protams, būtu priecīgi pieņemt pēdējas paaudzes dzīvesveidu. Cilvēks atdos visu, kas tam pieder, lai glābtu savu dvēseli.
Radītāja mīlestības spēks, kurš sākotnēji nepiemīt radījumam – pāriet radījumā atgriezeniskajā formā. Tas tiek dēvēts par ļauno sākotni. Mīlestības mērs, ar kādu Radītājs izturas pret mums, ienāk mūsos pretējā veidā un rada mūsos naida, nošķirtības spēku. Ja mēs tagad to apgriezīsim otrādi, tad pārvērtīsim savā mīlestībā.
Atšķirībā no mūsu materiālās pasaules, garīgajā nepastāv laiks, telpa un kustība, ir tikai pacēlumi un kritumi saņemšanas vai atdeves īpašībās. Saskaņā ar šo skalu pastāvīgi arī virzāmies uz priekšu. Mūsu stāvokļi tiek mērīti attiecībā pret garīgajām pasaulēm, sfirot un parcufim, kas izplatās no augšienes lejup mērojot 125 pakāpienus.