Category Archives: Garīgais darbs grupā

Mēs visi kā viens atnācām uz Ķēniņa pilsētu

Mēs “visi kā viens nonākam Ķēniņa pilsētā”, šajā pasaulē. Un tie, kuri uzticīgi strādā Radītāja labā, pārvērš Viņa “burvju pulveri” saldās un izsmalcinātās piedevās.
Bet tie, kuri nestrādā – tā arī bauda rūgto pulveri un nespēj izbaudīt Viņa maltīti. Viss atkarīgs tikai no cilvēka pareizajām pūlēm. Mēs redzam, cik daudz cilvēku atnāk apgūt kabalu – iegulda daudz spēka, bet pēc tam pamet…
Jo rezultātā redz, ka šī maltīte nedod viņiem vēlamo garšu. Tomēr viņi tajā nevaino sevi – bet saka, ka vainīgs Ķēniņš un kabalas metodika, kura nes rūgtu garšu, slikta grupa, biedri. (vairāk…)

Lai neaizskalotu jūrā

Reizēm cilvēks jūt, ka ir noguris, ka nepieciešams atpūsties, ka ceļš nav domāts viņam.
Kaut gan viņš iepriekš zināja, ka nāks tādi stāvokļi, bet ko darīt, viņš piepeši aizmirst, ka par to tiek runāts visos rakstos – par iekšējo cīņu, par šķēršļiem, par to, ka tur, kur taisnie paceļas augšup, grēcinieki krīt lejup, – un cilvēks nonāk pie stāvokļa, kurā viņam patiešām dod izvēles brīvību. Šeit nepieciešama liela veiksme. Veiksme nozīmē, ka viņam izdevās iepriekš nodibināt tādu saikni ar apkārtni, grupu, skolotāju, grāmatām, kura neļaus viņam aiziet. Viņš uzņemas visāda veida pienākumus, piedalās visās grupas darbībās, lai ieradums kļūtu par otro dabu, lai ego neļautu viņam atstāt šīs darbības, jo citādi apkārtējie sāks nicināt viņu.
Ja viņš apzinās savas dabas vājību un nodibina tādus sakarus, tad noturas. Tas līdzinās tam, kā matroži uz kuģa klāja piesien sevi ar virvēm, lai viļņi neaizskalotu tos atklātajā jūrā. Viņi zina, ka nepietiks spēka noturēties, tāpēc arī piesien sevi. Bet jāpiesienas nevis tad, kad jau rauj nost no vietas, visam jābūt sagatavotam jau iepriekš, jo viņi saprot, ka nav spēka tikt galā ar šo milzīgo spēku, kas tevi mētā uz visām pusēm. Tā cilvēkam sevi jāsagatavo un grupai jāgarantē viņam atbalsts, lai visvētrainākajos apstākļos viņš neatstātu ceļu. Un pašam cilvēkam jāizmanto visas savas īpašības – lepnība, vispārējais ego, dažādi aprēķini, lai viņš nepamestu ceļu un nonāktu līdz mērķim.

Avots krievu valodā

Pacelsimies kopā vēl augstāk!

Jautājums: Ir biedri, kuri pēc tikko notikušā Megakongresa laikā piedzīvotās lielās iedvesmošanās un apvienošanās, tagad izjūt nošķirtību un vienaldzību. Kā viņiem palīdzēt?
Atbilde: Tā ir laba zīme, ka kongress ir beidzies un mēs esam pārgājuši jaunā stāvoklī – ja no augstas virsotnes cilvēks krīt dziļā bedrē. Šeit var palīdzēt tikai divējādi: ar iekšējām un ārējām rūpēm. (vairāk…)

Katram ir dotas visas iespējas.

Jautājums: Es saprotu, ka lielā grupā par cilvēku parūpēsies un viņš kritienā tiks atbalstīts, bet kā noturēties tiem, kas no pārējiem atrodas lielā attālumā, desmitiem un simtiem kilometru, piemēram, kaut kur Eiropā, svešā garīgā vidē?
Atbilde: Mums šķiet, ka fiziska satuvināšanās pozitīvi ietekmē garīgo, taču tas nav tik viennozīmīgi, savukārt ja cilvēks, atrodoties savā vietā, velta pūles saskares un izaugsmes sasniegšanai, viņš vienmēr iegūst vairāk kā pārbraucot ātrāk un tuvāk pārējiem – iesākumā vienmēr jāpamēģina vismaz pusgadu strādāt pie saiknes ar pārējiem, atrodoties savā vietā. Nepievērst uzmanību apkārt esošajiem ķermeņiem, bet tiekties caur apkārtējo saskatīt garīgos attālumus.

Avots krievu valodā

Zoar – visspēcīgākais ierocis

Sacīts, ka aizliegts mācīties Toru bez nolūka. Jo ar to tu nepiesaisti gaismu, kura atgriež pie avota, un acumirklī pārvērt “dzīvības eliksīru” par “nāvējošu indi”. Šis izvēles punkts – vienīgā tava izvēle dzīvē. Tāpēc, ja mums ir darīšana ar vienīgo ieroci pret ļaunumu, egoismu, proti, ar Zoar Grāmatu, tad jācenšas to izmantot pareizi. Saprotams, mēs nevaram uzspiest uz “sarkano pogu” un novest visu pasauli pie kaitīgām nelabojamām sekām, bet ir iespēja ieiet ciešanu stāvokļos, kas jau norisinājās pagātnē (sk. “Zoar Grāmatas priekšvārds”, 70., 71. p.). (vairāk…)

Par kabalas zinātnes izplatīšanas nepieciešamību

Grāmatas “Panim meirot” priekšvārds, 5. p.: Un no šejienes saproti sacīto Zoar(ā):
“Pateicoties šai grāmatai iznāks Izraēlas dēli no trimdas”. Un tas sastopams tāpat arī daudzos avotos, kuros tiek runāts, ka tikai ar Kabalas zinātnes izplatīšanu masās, mēs izpelnīsimies pilnīgu atbrīvošanos.
Un viedie teic: “Tās gaisma atgriež pie avota”… Tātad katrs atsevišķi un visi kopā nevarēs izpildīt savu misiju, kuras nolūkam tika radīti, kā tikai ar Toras iekšējās daļas un tās noslēpumu izzināšanas palīdzību.
…Un saskaņā ar to, Kabalas zinātnes izplatīšana un Mašiaha atnākšana ir atkarīgi viens no otra.
(vairāk…)

Un taps balta diena nakts vidū…

Ņemot vērā, ka esam radīti no vēlmes saņemt baudu, tad viss mūsu garīgais darbs notiek naktīs. Nesajuzdami baudu, mēs varam sevi pārbaudīt: vai esam spējīgi izdarīt kaut ko, ja esam virzīti ar citu “degvielu”, lai nevis atlīdzība noteiktu, cik mēs strādāsim, bet darbs pats par sevi, ne Radītāja atklāšana, bet tikai ticība tam, ka varam sniegt Viņam baudu. Bet strādāt tam nolūkam, lai sniegtu baudu Viņam nevis sev, mēs varam tikai “naktīs” – stāvokļos, kad nejūtam baudu. Tāpēc katru reizi mūsu vēlmē baudīt speciāli atmodina jaunus neizlabotās vēlmes slāņus, kuriem nepieciešama atlīdzība, piepildījums. (vairāk…)

Izzināt visu pakāpju noslēpumus

Zoar, nodaļa “Vaikra” (Vayikra), 324. p.: Laimīgi taisnie, kurus Radītājs apmāca augstāko un zemāko pakāpju visdziļākajiem noslēpumiem – un viss Toras labad, jo katrs, kurš nodarbojas ar Toru, vaiņagojas ar Viņa svētā vārda kroni. Jo Tora – tas ir svētais vārds un kurš nodarbojas ar to, tas iespiežas un vaiņagojas ar svēto vārdu – un zina tad augstāko un zemāko pakāpju slēptos ceļus un visdziļākos noslēpumus, un nekad nebīstas.
Jo nav mums citas saiknes ar Radītāju, ar patieso augstāko realitāti, lai prastu atklāt to, ieiet tajā un dzīvot tajā, – tikai ar gaismas palīdzību, kura var starot mums, ja šim nolūkam attīstīsim vēlmi.
Bet vēlmi var attīstīt tikai ar grupas palīdzību, jo cilvēkam ir tikai punkts sirdī, bet lai pievilktu gaismu, kura atgriež pie avota, viņam nepieciešami papildus spēki, kurus viņš var saņemt tikai no apkārtnes. Tad cilvēkam būs saikne ar augstāko gaismu, jo vēlme, kura saņemta no apkārtnes, – jau ir ar atdeves nolūku.
Jo, lai iegūtu saikni ar apkārtni, cilvēkam jāpazemina sevi tās priekšā, jāpiešķir svarīgums mērķim, proti, jāstrādā pret savu vēlmi baudīt, pret ego.
Un tādējādi, strādājot ar grupu, cilvēkam ir ar ko vērsties pie gaismas, kura atgriež pie avota, lai dotu viņam saikni ar atdeves īpašībām, ar garīgo pasauli.

Avots krievu valodā

Kālab man visa šī pasaule?

Dabā eksistē divi spēki – saņemšanas un atdeves. Divi šie spēki tēlo ainas mūsu vēlmē baudīt kā datora ekrānā, pasaules ainu, es un viss man apkārt esošais. Kā raksta Bāls Sulams, mūsu smadzeņu aizmugurējā daļā ir ekrāns, kurā mēs uztveram pasaules ainu.
Šī aina veidojas ar divu spēku palīdzību – saņemošo (kreiso) un atdeves (labo). Šo divu spēku savienojums manā egoistiskajā materiālā tēlo man visu realitātes ainu.
Es sajūtu to, it kā redzu ainu – un man šķiet, ka tā ir realitāte, atrodas ārpus manis.
Es pats projicēju sev priekšā savu iekšējo ainu – un tādā veidā “es redzu pasauli”. Es it kā izņemu to no savas iekšienes – uz ārpusi.
Kāpēc esmu tā iekārtots? Kāpēc redzu savu iekšējo pasauli ārējā formā? – Lai attiektos pret to egoistiski, ar nicinājumu, naidīgi. Proti, es saņemu iespēju izzināt to un izlabot sevi. (vairāk…)

Skats no radījuma punkta

Kabalas grāmatas stāsta par mūsu nākošajiem stāvokļiem, kuri mums sevī jāatklāj, dēvējot tos pasauļu, sfirot, parcufim vārdos… Ja mēs līdzās tam apvienosim savas vēlmes, tad sajutīsim nepieciešamību laboties, kura izsauks gaismas iedarbību un gaisma piešķirs mūsu vēlmei atdeves nolūku, un mēs sasniegsim sajūtas, kuras apraksta kabalisti. (vairāk…)