Zoar atklājas vienotībā
Zoar, nodaļa “Vaiece” (Vayetze), 51. p.: …Nukva līdzinās nopulētam spogulim, kurš paredzēts tam, lai atspoguļotu nevis personīgo formu, bet tikai citu formas – to, kuri tajā lūkojas vai stāv iepretim tam.
Un vēl tā līdzinās spogulim tāpēc, ka viss spoguļstikla efekts slēpjas tā nespodrajā slānī otrajā pusē, kurš izstaro gaismas starus atgriezeniski. Bet ja spogulis būtu caurspīdīgs, tad nekāda forma forma tajā nebūtu redzama.
Tāpat arī viss Nukvas spēks slēpjas tās ekrānā, kurš liek šķēršļus tās gaismas starojumam uz leju. Un ja nebūtu šī ekrāna, tad tajā nebūtu nekādas gaismas.
Mēs lasām Zoar Grāmatu – un nesaprotam, lasām – un nesajūtam. Rezultātā mums jānonāk pie tāda stāvokļa, kad jautājums: “Bet kādēļ?!” novedīs mūs līdz izmisumam, vilšanās, iekšējam sprādzienam un apziņai, ka mums nav citas izvēles – tikai apvienoties un šajā iekšējā vienotībā atklāt, par ko tiek runāts Zoar Grāmatā. (vairāk…)
Jautājums:
Jautājums:
Sastapa cilvēks viņu klaiņojošu laukā un jautāja: “Ko tu meklē?” Viņš atbildēja: “Es meklēju savus brāļus, saki man, kur viņi gana?”
“Grupas mērķis – 2”
Zoar, nodaļa “Vaikra”, 87. p.: Ņemot vērā, ka Tora iznāca no Binas, pirmās bauslības arī tika uzrakstītas no Binas. Sacīts: “ierakstīts bauslībās”. Lasi nevis ierakstīts (harut), bet brīvība (herut). Tā ir īsta brīvība, jo demonstrē vietu, no kuras atkarīga visa brīvība. Jo brīvība no visiem nesķīstajiem spēkiem tiek sasniegta tikai ar Binas gaismu palīdzību. Torā nav apstrīdamas lietas, kur viss nenonāktu līdz vienai vietai – līdz Malhut un nenonāktu līdz vienam avotam – Jesodam.
Jautājums:
Ja pasaulē notiek kaut kāds ļaunums, – tas nozīmē, ka mums pagaidām neizdodas izlabot pasauli. Ja cilvēki vēl joprojām plāno karus, postījumus un teroru, noniecina viens otru, melo viens otram, tiecas ar jebkuriem līdzekļiem nopelnīt uz citu rēķina, – tas nozīmē, ka mēs nelabojam pasauli. Jo, ja gaisma starotu vairāk, tas nevarētu notikt. Cilvēks nebūtu spējīgs tā rīkoties, daba nedzīvajā, augu un dzīvnieku līmeņos nenestu mums tādus nevēlamus “pārsteigumus”. Mēs eksistējam visaptverošajā dabā, bet līdzsvars ar to atkarīgs no mums, no cilvēka līmeņa.