Category Archives: Garīgais darbs grupā

Zoar atklājas vienotībā

Zoar, nodaļa “Vaiece” (Vayetze), 51. p.: …Nukva līdzinās nopulētam spogulim, kurš paredzēts tam, lai atspoguļotu nevis personīgo formu, bet tikai citu formas – to, kuri tajā lūkojas vai stāv iepretim tam.
Un vēl tā līdzinās spogulim tāpēc, ka viss spoguļstikla efekts slēpjas tā nespodrajā slānī otrajā pusē, kurš izstaro gaismas starus atgriezeniski. Bet ja spogulis būtu caurspīdīgs, tad nekāda forma forma tajā nebūtu redzama.
Tāpat arī viss Nukvas spēks slēpjas tās ekrānā, kurš liek šķēršļus tās gaismas starojumam uz leju. Un ja nebūtu šī ekrāna, tad tajā nebūtu nekādas gaismas.

Mēs lasām Zoar Grāmatu – un nesaprotam, lasām – un nesajūtam. Rezultātā mums jānonāk pie tāda stāvokļa, kad jautājums: “Bet kādēļ?!” novedīs mūs līdz izmisumam, vilšanās, iekšējam sprādzienam un apziņai, ka mums nav citas izvēles – tikai apvienoties un šajā iekšējā vienotībā atklāt, par ko tiek runāts Zoar Grāmatā. (vairāk…)

Darbs pēc kongresa.

Jautājums: Ja izvēlēties starp trīs laika periodiem: pirms kongresa, kongresa laikā un pēc kongresa – kuru Jūs ieteiktu kā visefektīvāko?
Atbilde: Nav iespējams viens periods bez otra. Ja kongresa laikā es neesmu saņēmis lielu iedvesmu, ja pēc kongresa es nepiedzīvošu kritienu – man nebūs kam pāri pacelties un nebūs spēku lai paceltos. Bet tā taču ir pacelšanās nākošajā pakāpē. Katra pacelšanās ir balstīta uz
1) spēka iegūšanu no apkārtējiem (mērķa, Radītāja diženums – kongresa laikā),
2) jaunu egoistisku vēlmju atklāšanu (kritienā – uzreiz pēc kongresa) un
3) pūliņiem – pacelties ar iegūtajiem spēkiem pār iegūtajām vēlmēm (pēc iespējas ātrāk intensīvāk tuvināties, iekļauties darbu rutīnā, gatavoties nākamajam kongresam). (vairāk…)

Psiholoģiskas pārmaiņas, kuras apgriež pasauli

Jautājums: Kāpēc Bāls Sulams raksta, ka pāreja uz atdeves dabu – nekas vairāk kā psiholoģiska problēma? Kas tad tajā ir sarežģīts?
Atbilde: Psiholoģiska problēma – sākt attiekties pret visu notiekošo kā pret ārējo iedarbību vērstu uz sevi ar nolūku. Pēc mums savienosies kopā visas pasaules, bet pagaidām tas mums ir psiholoģijas jautājums.
Jāmēģina nedaudz atdalīties no sevis, it kā vērojam sevi no malas un novērtējam (iereibušajiem mēdz būt līdzīga šķeltības sajūta). Galvenais izanalizēt sevi un pateikt, ka viss, kas ar mani notiek gan sirdī, gan prātā un vispār manā dzīvē – tas viss ir Radītājs, kas mani piepilda, vada un spēlē ar mani. Es – neesmu es, bet Viņa spēle, un es pats to vēroju. (vairāk…)

Kabalista iekšējais darbs

Sastapa cilvēks viņu klaiņojošu laukā un jautāja: “Ko tu meklē?” Viņš atbildēja: “Es meklēju savus brāļus, saki man, kur viņi gana?”
Cilvēks, kurš nomaldījies no ceļa, apmaldījies šajā dzīves laukā, nespēj turpināt tā dzīvot tālāk – meklē padomu un tādus kā viņš, brāļus. (vairāk…)

Kabalista iekšējais darbs

“Par mīlestību pret biedriem”
1. Kādēļ man vajadzīga mīlestība pret biedriem?
Mīlestība pret biedriem – tā ir saikne starp dvēselēm.
“Es” – tā ir mana dvēsele, “biedrs” – tā ir sveša dvēsele, bet “mīlestība” – tā ir tāda saikne starp mums, kad viņš kļūst man, bet es viņam svarīgāks nekā katrs sev pašam. Man jāsajūt viņa vēlmes sev tuvāk par savām – tas tiek dēvēts par mīlestību pret tuvāko kā pret sevi pašu. Bet tā nav mūsu pasaules materiālo vēlmju sajūta un to apkalpošana, bet mūsu vēlmju savienojums sasniegt Radītāju. (vairāk…)

Kabalista iekšējais darbs

“Grupas mērķis – 2”
Rabašs rakstā “Grupas mērķis – 2” raksta, ka cilvēks dzimis par mīlošu tikai pats sev un tāpēc nav spējīgs izdarīt ne mazāko kustību bez personīgā labuma.
Bet ja neatceļam egoistisko mīlestību mūsos, nav iespējams saplūst ar Radītāju – ar īpašību līdzību Viņam. Tāpēc nepieciešama grupa, kurā tiek saliktas kopā ikkatra vēlmes un spēki un katrs var izmantot šo milzīgo kopīgo spēku, lai atceltu savu egoistisko vēlmi, kura liedz viņam sasniegt mērķi, dēļ kura viņš dzimis. Logs uz jauno pasauli. (vairāk…)

Ļaunais un labais

Zoar, nodaļa “Vaikra”, 87. p.: Ņemot vērā, ka Tora iznāca no Binas, pirmās bauslības arī tika uzrakstītas no Binas. Sacīts: “ierakstīts bauslībās”. Lasi nevis ierakstīts (harut), bet brīvība (herut). Tā ir īsta brīvība, jo demonstrē vietu, no kuras atkarīga visa brīvība. Jo brīvība no visiem nesķīstajiem spēkiem tiek sasniegta tikai ar Binas gaismu palīdzību. Torā nav apstrīdamas lietas, kur viss nenonāktu līdz vienai vietai – līdz Malhut un nenonāktu līdz vienam avotam – Jesodam. (vairāk…)

“Nav lielāka veseluma par lauztu sirdi”

Jautājums: Laiku pa laikam es nokļūstu uz jūsu apspriešanām par grupas un ikkatra stāvokli – un esmu pārsteigts, kādi jūs vēl esat neizlaboti, atrodaties zemu, cik lielā mērā grupa vēl nav grupa, bez biedriskuma, kur tad ir jūsu virzība uz priekšu? (vairāk…)

Visa pasaule atkarīga no mums

Ja pasaulē notiek kaut kāds ļaunums, – tas nozīmē, ka mums pagaidām neizdodas izlabot pasauli. Ja cilvēki vēl joprojām plāno karus, postījumus un teroru, noniecina viens otru, melo viens otram, tiecas ar jebkuriem līdzekļiem nopelnīt uz citu rēķina, – tas nozīmē, ka mēs nelabojam pasauli. Jo, ja gaisma starotu vairāk, tas nevarētu notikt. Cilvēks nebūtu spējīgs tā rīkoties, daba nedzīvajā, augu un dzīvnieku līmeņos nenestu mums tādus nevēlamus “pārsteigumus”. Mēs eksistējam visaptverošajā dabā, bet līdzsvars ar to atkarīgs no mums, no cilvēka līmeņa. (vairāk…)

Viss atkarīgs no veiksmes

Zoar, nodaļa “Mikec”, 113.p.: “Bet Josefs – zemes valdnieks”. Josefs – tā ir saule, – tas ir, Zeir Anpin, jo Josefs – tas ir Zeir Anpina Jesod, – valdošs pār mēnesi, tas ir, nukvu un starojošs tai, barojošs to.
Tas baro visas zemes tautu. Jo tā upe, kura tek un iztek no Ēdenes, tas ir, Jesod, dēvēta par Josefu, – no tās barojas visi un no turienes izlido dvēseles visiem cilvēkiem.
Un tāpēc visi pielūdz to vietu, jo nav tādas lietas pasaulē, kura nebūtu atkarīga no veiksmes (mazal), tas ir, Jesoda.

Viss atkarīgs no piepildījuma gaismām, labošanās gaismām, kuras no Jesod nonāk pie Malhut, pie dvēselēm, kuras tajā atrodas. (vairāk…)