Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 442. p.: …Jo no Tempļa sagraušanas dienas lejā, Radītājs zvērēja, ka neienāks augstākajā Jeruzalemē, kamēr neienāks Israēls zemākajā Jeruzalemē… Par to sacīts: “Svēts būdams tavā vidē, Es nenākšu uz pilsētu”. (vairāk…)
Zoar, nodaļa Vaiehi, (Vayechi), 152. p.: Tajā pašā laikā rabīns Elazars ieraudzīja, ka nāves eņģelis aizgājis. Un sacīja (rabīns Elazars): “Nav nāves sprieduma rabīna Šimona vietā”. Rabīns Šimons teica rabīnam Elazaram: “Nāc un sāc nodarboties ar rabīnu Ichaku, jo redzu, ka viņš bīstas”.
Jautājums: Kāpēc dvēsele bīstas pacelties uz savu nākamo pakāpi? Ja tā redz savu izlaboto stāvokli, kāpēc tad tā bīstas atstāt esošo pakāpi? (vairāk…)
“Desmit Sfirotu Mācība”, 7. daļa, Jautājumi un atbildes, 7. p.: “Nukvas lejasdaļa (Ahoraim), tās NEHiJ – tā ir nešķīsto spēku (klipot) piesūces vieta, kas vēlas saņemt Hohmas starojumu. Jo tā atrodas vistuvāk klipot un ar to beidzas Acilut pasaules gaisma, bet no tās un zemāk atrodas nešķīsto spēku sfēra, kā sacīts: “Tās kājas nolaižas nāvē”… (vairāk…)
Atbilstoši tam, kā mēs apvienosimies un piedalīsimies kopējās darbībās (kongresos, vienotības vakaros, sistēmas “stimulators” kontaktos) – pāri mums sāks velties augstākās gaismas viļņi, pakāpeniski izskalojot mūs uz augstākās pasaules krastu. Tad mēs atklāsim, ka vairums cilvēku kopā iešūpojas uz viena viļņa, veicot kopīgu garīgo kustību! Ņemot vērā, ka augstākais spēks sinhroni darbojas uz lielu cilvēku skaitu, tad šīs garīgās vēlmes spēks un pretim tai esošā augstākā gaisma, kura atklājas šajā savienībā, sāk ietekmēt visu cilvēci – lūk, šī iedarbība tad arī tiek dēvēta par kabalas izplatīšanu! Cilvēki zemapziņā sāks sajust šo parādību, pateicoties tam, ka visi esam saistīti kopā vienā dvēselē. Pat tie, kuri neredzēja un nedzirdēja, neizbēgami sāks iešūpoties uz tā paša viļņa un sajust garīgās kustības klātbūtni pasaulē. Pasaule kļūs jūtīgāka pret gaismas iedarbību. Tādā veidā mēs ar viļņiem, kurus izveidojam kopā, iešūpojam visu pasauli, paceļam un nolaižam to – paceļam augšup atdeves dzirkstis un nolaižam egoistiskos netīrumus, arvien vairāk atdeves dzirkšu parādās augšienē – un cilvēki sāk jautāt par savas dzīves jēgu. Tā mēs paātrinām labošanās procesu.
Mūsu mērķis – novest visu cilvēci pie absolūtas saiknes. Mūsu garīgais stimulators realizē sevī to virtuālo telpu, kura vēlāk kļūs par garīgo un tajā mēs sajutīsim saikni starp mums.
Pakāpeniski tajā attīstoties, mēs sajutīsim arvien lielāku vienotību – sāksim sajust kopējo savstarpējās atdeves īpašību – dvēseli. Pēc tam tāda garīga komunikācija kļūs par nākotnes sabiedrības izveides pamatu, saskaņā ar kopējās dvēseles daļu saiknes principiem, par kuriem raksta Bāls Sulams rakstos “Pēdējā paaudze” un “Nākotnes sabiedrības izveide”. Šie sakari iekļaus sevī visas jaunās sabiedrības un valsts sistēmas, ar visiem dienestiem un attiecībām, sākot no šīs pasaules līmeņa, līdz augstākajām garīgajām saiknēm. (vairāk…)
Jautājums: Pēc kāda principa darbojas “stimulators” – jautājumu sistēma, kuru vēlamies tagad izmantot darbā?
Atbilde: Pastāv likums – katrā apvienībā ietverts augstākais spēks. Kā sacīts: “Nav iespējams ieņemt pilsētu, kas aizsargāta ar tās grēcinieku vienotību kā ar apkārtmūri.”. Proti, pilsēta pilna ar grēciniekiem, bet ja tie ir apvienojušies, tad tos aizsargā augstākais spēks, kurš eksistē viņos pretējā formā, kā “nešķīstais spēks”. Tomēr to nav iespējams uzvarēt – jo tas ir Radītāja spēks, tikai izmantots pretējā veidā. (vairāk…)
Šo sistēmu, kuru mums tagad kopā ir jāizveido, es dēvēju – „Stimulators” – no vārda „stimuls” (no grieķu – asa nūjiņa, ar kuru dzina ēzeļus, piespieda kustēties uz priekšu). Attiecībā pret mums tas darbojas tādā pašā veidā, tikai tādu valodu saprot mūsu „ēzelis” (hamor) – egoistiskā vēlme (homer).
Taču tā vietā, lai dzītu savu „ēzeli” ar dūrieniem, ciešanām, mēs vēlamies atmodināt sevī cilvēku, lai viņš skatītos uz priekšu un pats turp tiektos. (vairāk…)
Mēs visi iekļaujamies tikai vienā eksistējošā stāvoklī – Bezgalības Pasaulē, kā kopējās sistēmas daļas. Tā eksistē kā vienots ķermenis, līdzīgi dzīvam organismam, kurš sastāv no daudzveidīgām iekšējām apakšsistēmām, kuras atveido asinis, šķidrumu, limfu, nervu signālus. Tādā veidā visi esam saistīti Bezgalības līmenī kā viens brīnišķīgs, mūžīgs organisms, kurš savā līdzībā ar gaismu darbojas kā nevainojami noregulēta mašīna, kura to piepilda. Vēlme un gaisma, kura to piepilda, strādā kopīgā harmonijā. (vairāk…)
Vienā polā atrodas Bezgalības Pasaule – tā ir absolūta bauda visās nozīmēs: izzināšana, izpratne, sajūtas, mūžība, pilnība. Citā polā – šī pasaule, kurā jābūt trūkuma sajūtai it visā.
Taču, lai dotu mums iespēju tajā kaut kā eksistēt, tiek izdarīta apslēptība uz visu Bezgalības Pasauli un mēs šajā pasaulē sajūtam tās trūkumu, tomēr ne tik traģiskā formā – tieši tā iemesla dēļ, ka Bezgalīgā pārpilnība no mums slēpta. Bezgalības pasaule it kā samazina sevi, pakāpiens aiz pakāpiena, veidojot attiecībā pret sevi piecus apslēptības līmeņus – piecas pasaules. Mēs atrodamies zem visām šīm pasaulēm un tāpēc nejūtam, cik daudz mums pietrūkst! Tomēr atbilstoši savai attīstībai, mēs izaugam un paceļamies savā egoismā, un mums pakāpeniski arvien vairāk atklājas gaisma – no tā mēs jūtam arvien lielāku trūkumu, arvien lielāku ļaunumu. (vairāk…)
Jautājums: Kas palīdzēs mums lūkoties uz grupu tā, lai biedros redzētu tikai labās īpašības, nevis trūkumus?
Atbilde: Grupa – tas ir kā palielināmais stikls vai brilles, bez kurām nav iespējams ieraudzīt Radītāju. Es Viņu ieraudzīšu tikai tad, ja skatīšos caur grupu. Tā ir mana garīgā tilpne un instruments Radītāja atklāšanai.
Šeit palīdzēs tikai mīlestība… Mīlestība apslāpē mūsu ego, un tas sāk darboties pretējā formā – it kā vēlme baudīt, kuru izmanto atdeves dēļ. Tāpēc tikai attieksme nosaka visu – mūsu biedru svarīguma novērtējums. Ikdienas dzīvē, kad cilvēks izvirza sev egoistisku mērķi: vienā vietā strādā, citā – saņem algu un pērk kaut ko trešo – tas viss nesavienojas viens ar otru. Garīgajā – viss apvienojas iekšienē, vienā vietā: gan pūles, gan atalgojums un pats mērķis, un rezultāts – tas viss viena veseluma daļas. Tādēļ mums tik grūti, jo esam pieraduši, ka materiālajā pasaulē viss atrodas šķirti. Tomēr jāsaprot, ka es un biedrs, es un Radītājs, man attāli cilvēki un tuvi, mazi attiecībā pret mani un lieli, līdzīgie man – tas viss sastāda manu garīgo “kli”, kuras iekšienē es atklāju visu, pat sevi pašu! (vairāk…)