Divpadsmit saikņu sistēma
Posted on 19 oktobris, 2010
Zoar, nodaļa “Vaiehi”, 694. p.: “Lai svētīts to liktenis, kas nodarbojas ar Toru pienācīgā veidā, – lai viņš svētīts šajā pasaulē un lai svētīts nākamajā pasaulē. Līdz šai vietai, Jehudas valdīšanai”, – tas ir, “roka”, kas iekļauta visās trīs līnijās, uz trim debess pusēm: dienvidi-ziemeļi-austrumi. Tās ir tŗīs saiknes: Jehuda-Isašars-Zebulons (kur Jehuda – labās līnijas starojums, Isašars – kreisās līnijas, bet Zebulons – vidējās līnijas), kas veidojas “rokā” – tam nolūkam, lai Jehuda ņemtu pārsvaru pār visu ļauno spēku. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 675. p.: Zebulons izpelnījās, lai viņu svētītu Isašara priekšā, jo viņš, atraujot maizi no savas mutes, ielika to Isašara mutē. No šejienes seko, ka tas, kurš baro studējošo Toru, saņem svētību no augšienes un no apakšas. Neskatoties uz to, ka izpelnas tikt ielūgtam pie diviem galdiem, – tas, ko nav izpelnījies cits cilvēks, viņš izpelnas vēl bagātību un svētību šajā pasaulē un daļu izpelnas nākamajā pasaulē. Zoar stāsta par saikņu veidiem, kas eksistē starp dvēselēm. Jo tikai tas mums slēpts, to nepieciešams mums atklāt. Saiknē starp dvēselēm – tie ir atdeves, vēlmes dot, spēki, bet katras dvēseles iekšienē – egoistiska vēlme baudīt. 
Jautājums:
Jautājums:
Jautājums:
No Bāla Sulama raksta “Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Katra dvēsele labojoties pievelk visu kopējās dvēseles gaismu un ar to veicina visas paaudzes dvēseļu labošanos. Tādā veidā visas dvēseles atkarīgas viena no otras. Tā notiek visu dvēseļu pilnīgas savstarpējās saiknes rezultātā. Tādējādi neviena dvēsele nevar pacelties augšup nepavelkot sev līdzi visas dvēseles. Tās pacelšanās atkarīga no tām. Tā ir integrālā sistēma, kur viss ir savstarpēji saistīts. 
Jautājums:
Pirmā labošanās tā ir vēlme – atdeve atdeves dēļ. Tas nozīmē, ka es saīsinu savas vēlmes izmantošanu, jo tā ir egoistiska, proti, sevis dēļ, nevēloties nodarīt ļaunumu citiem, kā sacīts: „Nedari citam to, ko nevēlies, lai darītu tev!” Taču pat šajā egoistiskās vēlmes izmantošanas ierobežojumā iekļauta labošanās, jo es taču ne tikai atturu sevi no ļauniem darbiem. Tomēr, ja man būs iespēja nozagt un tā, ka neviens neuzzinās, kas mani apturēs? 
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 401. p.: …Tādējādi tieši Radītājs dod cilvēkam sievu un no Viņa nāk zivugi. Tādēļ sacīts: “No Radītāja – prātīga sieva”. Visu notiekošo visās pasaulēs jātraktē tikai attiecībā pret mūsu savstarpējo saikni. Jo visas pasaules radītās pēc vienas vēlmes, dvēseles šķelšanās vairums daļās. Kabalas zinātne noskaidro, kādā veidā iespējams novest šķeltību līdz tās veseluma formai. “Sieviete”, “sieva” – tā ir vēlme, kura jāizlabo “vīrietim”, “vīram”. “Sieviete” – tā ir sašķeltā (egoistiskā) vēlme, kas atklājas starp mani un biedriem, savā neizlabotajā veidā. Man tā ir jāizlabo, jāatklāj tajā gaisma, jāpiepilda “sieviete”. Es – tā ir vēlme izlabot, vēlme saņemt atdeves spēku, nolūku. Ar to es varu izlabot nolūku “sieviete” – “saņemt sevis dēļ”. Es atklāju sairušās saiknes starp mani un biedriem. 
Šķiet, tas ir tik vienkārši – lai gaismas spēks mūs izlabotu uz mīlestību pret tuvāko! Kāpēc labošanās process ir tik sarežģīts? – Sarežģītība ir tajā apstāklī, ka viss šis process – apslēpts, bet slēpts tas ir tādēļ, lai dotu mums izvēles brīvību. Brīvi – nozīmē, pret manu vēlmi un sapratni, kad nevēlos to tiešā veidā! Mans dzīvnieciskais ķermenis uz to netiecas, mans egoisms tajā nav mans palīgs. Man jārod jauna motivācija virzībai uz priekšu, kas izriet no manām īpašībām – citādi es tikai palielinātu mana dzīvnieciskā egoisma augšanu. Virzības uz priekšu cēlonim jāatrodas ārpus manis – apkārtnē. Virzībai uz priekšu man nepieciešams izmantot kaut ko tādu, kas nepieder manai egoistiskajai vēlmei – un tur slēpjas visas grūtības. Ja tā nebūtu, katrs tiektos uz labošanos, – kurš gan nevēlas saņemt pilnību un mūžību, Radītāju, redzēt savu likteni no sākuma līdz beigām un vadīt to. Jebkurš būtu ar mieru mainīt šo laicīgo pasauli uz mūžīgu. Tomēr cilvēks jūt, ka tas atrodas pārāk augstu, grūts un nesasniedzams.