Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 297. p.: Laikā, kad bija uzcelts Templis, Radītājs greznojās ar šo vainagu un ieņēma Savu troni, Malhut. No tā laika, kad Templis bija nopostīts, Radītājs negreznojas ar Savu vainagu un šis baudījums, Binas gaisma, slēpts. Garīgajā laiks nepastāv – tas ir tikai pakāpienu jautājums, cik lielā mērā mēs varam pāriet no pakāpiena uz pakāpienu, pārvietojoties starp garīgā griezumiem. (vairāk…)
Vēl kopš senās Babilonas laikiem palikuši cilvēki, kas izcēlušies no “Isra-ēla” (jašar-kel – vēlme pēc Radītāja). Vēstures gaitā to skaits palielinās, dvēselēm savstarpēji iekļaujoties viena otrā. Tādējādi patreiz ir tik daudz cilvēku, kuri meklē garīgo atbrīvošanu – iziešanu no egoistiskās saņemšanas īpašības – uz atdevi. Katrā no mums, mūsu iekšienē, norisinās tāda iekšējā cīņa starp vēlmēm “Isra-els”, kuras tiecas nonākt pie atdeves un mīlestības un visām parējām manām vēlmēm, kuras pagaidām nevēlas dzirdēt par atdevi un savienošanos. (vairāk…)
Zoar – pats spēcīgākais garīgā spēka avots, no kura mēs varam smelt gaismu, spēku – visu, ko cilvēks vēlas. Taču nepieciešams saprast, ka visu mēs saņemam saskaņā ar savu vēlmi. Ja vēlos sasniegt radījuma mērķi un esmu virzīts tieši uz to, tad saņemu no tā simtprocentīgu palīdzību un spēku. Turpretim, ja eju citā virzienā, tad atbilstoši manas novirzīšanās mēram, gaismai jāiedarbojas uz mani, uz manu vēlmi baudīt, lai to pakļautu sev un atgrieztu mani uz pareizā ceļa. Starpību starp tiešu virzību uz mērķi un novirzīšanos no tā es sajūtu kā ciešanas. (vairāk…)
No E-pasta: Skolotāj! Domāju, ka paudīšu daudzu cilvēku sajūtas: mani pārņem milzīga vilšanās… ko man ar to darīt?
Atbilde: Pēdējā kongresa dienā es vairākkārt dzirdēju to, cik liela cerība bija visiem izlauzties uz garīgo pasauli šajā kongresā, un kāds izmisums viņus tagad pārņem!… Sacīšu uzreiz: Es personīgi esmu pārsteigts par pagājušā kongresa rezultātiem. (vairāk…)
Zoar Grāmata, nodaļa Bo: “Cik daudz cilvēkam jāiet Radītāja ceļus, lai izpelnītos nākamo pasauli un izglābtos no visiem apsūdzētājiem!”. Ja grupa deva cilvēkam 5- procentīgu atdeves prasību, tad arī gaisma iedarbojas uz viņu atbilstošā veidā. Pārējie viņa vēlmes 95% nav saistīti ar grupu un virzīti uz saņemšanu. Uz šo daļu arī iedarbojas gaisma, kas atgriež pie Avota, bet “palīdzības otrādi”, kursa korekcijas veidā, lai cilvēks redzētu: šeit viņa prasības virzītas ne tajā virzienā. “Palīdzība otrādi” atnāk “apsūdzētāju” veidā, kuri it kā turas pretī ceļam, mērķim, grupai – visam, kas attiecas uz garīgo. Pēc būtības, tie arī esam mēs paši uz doto brīdi – jo mūsu lūgums vēl nav šķīsts. (vairāk…)
Poētiskā, draudzīgā manierē, vēstījuma formā kabalisti stāsta mums par garīgo pasauli. Taču šis stāsts balstīts uz augstākās dabas zinībām, kas ir absolūta un mūžīga. Pats galvenais tās likums – Radītāja saikne ar radījumu – savstarpējā galvojuma likums. Taču tajā neiet runa par Radītāju, par to, ka viņš ir labs un dara labu, par to, ka nav neviena, izņemot Viņu. Tajā tāpat netiek runāts par Viņa attieksmi pret radījumiem un saikni starp Viņu un radījumiem. Šis likums izpaužas kā saplūsmes likums, no kura izriet visas attiecības starp radījumiem, kas izpaužas savstarpējā galvojuma ļoti stingrā un piespiedu formā. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 36. p.: Tādēļ, ka šī darbība (zelta teļa grēks) tika veikta, tie izraisīja nāvi, izraisīja ķēniņvalstu pakļaušanu verdzībai (malhut), noveda līdz pirmo bauslības galdiņu sašķeltībai, noveda pie tā, ka mira daži tūkstoši [cilvēku] no Israēla. Tas viss – lielā salašņu pūļa pievienošanās dēļ, kas piestiprinājās tiem.
Jautājums: Kas ir tie “tūkstoši”, kas miruši manī? (vairāk…)
Zoar – pats spēcīgākais garīgā spēka avots, no kura mēs varam smelt gaismu, spēku – visu, ko cilvēks vēlas. Taču nepieciešams saprast, ka visu mēs saņemam saskaņā ar savu vēlmi. Ja vēlos sasniegt radījuma mērķi un esmu virzīts tieši uz to, tad saņemu no tā simtprocentīgu palīdzību un spēku. Turpretim, ja eju citā virzienā, tad atbilstoši manas novirzīšanās mēram, gaismai jāiedarbojas uz mani, uz manu vēlmi baudīt, lai to pakļautu sev un atgrieztu mani uz pareizā ceļa. Starpību starp tiešu virzību uz mērķi un novirzīšanos no tā es sajūtu kā ciešanas. Šīs ciešanas piespiež mani atgriezties. Tā mazs bērns, kuru turu aiz rokas, vēlas aizvilkt mani kaut kur sāņus, bet es noturu viņu un atgriežu atpakaļ, viņš velk mani uz otru pusi, taču es no jauna atgriežu viņu. Tāpat arī mēs. Ja novirzāmies no ceļa, gaisma ar spēku atgriež mūs atpakaļ. Bet šo spēku, kas darbojas pretsvarā manai vēlmei, mēs sajūtam kā ļaunumu – līdz pat slimībām, problēmām, ciešanām, kariem un nāvei.Tādējādi, ja vēlamies virzīties uz priekšu mērojot labu ceļu kā labi bērni, bez ciešanām, mums jāuzdod sev jautājums: kā klausīt un virzīties pareizā virzienā, taisni un bez kļūdām? Bāls Sulams raksta, ka eksistē vienkārša formula: „Israēls (tie, kas tiecas pēc Radītāja: Isra- taisni un Ēls- Radītājs), Tora (no vārda or- gaisma un oraa- instrukcija) un Radītājs (Kadoš Bar Hu) vienoti”. Israēls – tas esmu es. Tora – tā ir gaisma, kas iedarbosies uz mani, virzot uz priekšu pa labu un taisnu ceļu. Radītājs – tā ir atdeve.
Kā lai organizēju savu virzību uz priekšu pēc šīs formulas? Bāls Sulams rakstā „Gribas brīvība” skaidro, ka tas iespējams tikai ar grupas palīdzību. Ja mērķa sasniegšanu es saistu ar grupu, grupā, tad iekļaujos tajā un saiknē starp mums vēlos atklāt Radītāju, – ar to es, protams, eju pareizā virzienā. Tāpēc, lasot Zoar Grāmatu, vēloties pievilkt sev gaismu, mums pēc iespējas vairāk jāraizējas par to, lai šī gaisma izpaustos pareizi. Jo Tora var būt gan dzīves eliksīrs, gan nāvējoša inde. Var notikt arī tā, ka mēs mērosim ceļu pilnīgi citā virzienā un tad, kā sacīts: „Sēdi un neko nedari – tas ir labāk”. Tādējādi mums nepieciešams apbruņoties ar pareizu nolūku, atceroties to, ka mēs visi kopā lasām Zoar, lai gaisma mums atnestu vienotību. Nav svarīgi, ko tieši mēs lasām, cik lielā mērā saprotam, vai sadzirdam un saprotam valodu. Galvenais – nolūks. Jo „brīnumainais” Zoar spēks (sgula) iedarbojas uz cilvēku tikai atbilstoši viņa vēlmei. Tādējādi vēlēsimies savienoties un mūsu saiknē atklāt Radītāju.
Zoar Grāmata iedarbojas uz mums ar tajā slēpto gaismu. Ja vēlamies izmantot šo gaismu mūsu labošanai, tad vienīgā vieta, kuru nepieciešams izlabot, atrodas saiknē starp mums. Tādēļ katram no mums jācenšas iztēloties, kur tieši jāveic labošanas. Jo patreiz mēs pat īsti nesajūtam, ka brālīgās mīlestības vietā starp mums valda nemotivēts naids un atšķirtība. Šai īpašībai no jauna jāpārvēršas mīlestībā. Zoar Grāmatas spēks spēj to veikt. Tad atjaunotajā saiknē starp mums mēs atklāsim visu augstāko pasauli.
Jautājums: Ja Kongresā nodarbības laikā es dežūrēju apsardzē? Visi sēž un klausās jūs, bet es no ārpuses pārbaudu caurlaides. Pat ja dzirdu radiotranslāciju caur austiņām, tas jau nav tas…
Atbilde: Tieši tā arī ir tava “peļņa”. Jo tu apkalpo citus: viss, ko viņi “uztver” nodarbībā, tu organizē un nodrošini. Citiem vārdiem, viņi patreiz saņem piepildījumu ar tavu starpniecību.
Jautājums: Bet kā tad tā, līdz manīm taču nenonāk nekas no viņu iespaidiem?
Atbilde: Tieši otrādi, visi viņu iespaidi nonāk no augšienes caur tevi. Tu it kā saņem atalgojumu no katra no viņiem. Vai tas ir slikti? (vairāk…)