Category Archives: Garīgais darbs grupā

Kā gādīga māte, kura neredzami mums seko

Pēc tam, kad Bāls Sulams veica savus dižos noskaidrojumus: ko vēlas Radītājs, kāds ir radījuma mērķis un tā sasniegšanas ceļi, – viņš nolaidās lejup pie mums un to paskaidroja, mums atlika tikai iekļauties viņa metodikā. Pacensties izprast to ar savu prātu, sajust ar sirdi, lai caur mums izietu gaisma un mūs piepildītu, ļaujot saprast šo vārdu iekšējo būtību.

Lai katrs viņa vārds sāk mūsos dzīvot, gluži kā iekšējais mehānisms, līdzeklis, tilpne, kura sāks cilvēkā strādāt tā, ka viņam nenāksies domāt. Viņam neko nevajadzēs plānot, šī mācība sāks viņā dzīvot, un caur viņu izpildīt darbības, pateicoties tam, ka viņš sevi atceļ (savu egoismu). Tāds ir Galgalta ve-einaim darbs, kas sevi atceļ AHAPa dēļ, ietver sevī visas vēlmes, – taču no otras puses, tie apvienojas ar gaismu, un tā sāk caur mums darboties.

Mēs neapzināmies, ko darām, un nezinām, kas mums ir jādara. Turpretim gaisma mūs virza, un tieši gaisma visu izpilda. Rakstīts: „Es – pirmais, un Es – pēdējais” un „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. (vairāk…)

Noslēdzot dižo dvēseļu ķēdi

Vairums cilvēku šodien visā pasaulē atrodas īstās bailēs un bezpalīdzības sajūtā. Viņi nespēj rast nekādu attaisnojumu savām ciešanām, nezina, ko darīt, kā uzturēt sevi rīt, vai pēc dažiem mēnešiem. Vieni norūpējušies par saviem miljardiem, bet citi nezina, kā izdzīvot, kad beigsies pēdējie graši.

Katrs cieš savā veidā, bet neviens nesaprot, kā dzīvot tālāk. Taču piepeši mēs saņēmām no augšienes tādu dāvanu, ka varam lūkoties uz šo pasauli ar cilvēcisku skatienu, nevis kā mazi un nelaimīgi sitamie dzīvnieciņi. Tas viss, pateicoties līdz mums nonākušajiem Bāla Sulama atklājumiem, caur viņa dvēseli. Rabašs bija pārejas adapteris starp mums un Bālu Sulamu. (vairāk…)

Saņēmi – nodod tālāk!

Jautājums: Kas vislabāk palīdzēs, lai atceltu sevi (savu egoismu)?

Atbilde: Galvenais – nebūt pašpārliecinātam un nepaļauties uz sevi. Tāpēc ka visas tavas vēlmes, spēki, domas – viss, kas tevī ir, tas vienmēr ir pret atdevi, pret augstāko. Cilvēka galvenais vājums – tas ir viņa saprāts, kurš neļauj viņam uzveikt savu ego un atcelt sevi. Turklāt, izņemot to, vairāk nekā nav.

Tāpēc ka mūsu saņemošās vēlmes nav noderīgas garīgajai pasaulei. Viss, ko tu vari ar tām izdarīt – tikai atcelt augstākā priekšā. Pateicoties tādai atcelšanai tu iegūsti viņa vēlmes. (vairāk…)

Izveidot no sevis Cilvēku

Jautājums: Mēs runājam par mīlestību pret tuvāko kā pret sevi pašu. Taču kā var uzskatīt biedrus augstāk par sevi, kad tu esi pārliecināts un uzskatāmi redzi, ka esi labāks par viņiem?

Atbilde: Pārliecība par to, ka viņš ir labāks par citiem, ir katram cilvēkam. Pat ja viņš to neapzinās, tad jebkurā gadījumā tas tā ir. Bez šaubām katrs uzskata, ka viņš ir labāks par citiem, vairāk saprot un vairāk izlabots.

Tā izpaužas šķelšanās spēks starp mums, liekot katram uzskatīt sevi augstāk par citiem. Cilvēks aizmirst, ka atrodas Veidotāja rokās kā bezveidīgs nedzīvs materiāls, kā māla gabals, un viss, kas ir viņā, viņa vēlmēs un domās, atnāk pie viņa no Radītāja. (vairāk…)

Atdeves strāva

Jautājums: Kāda ir īsta gaismas sajūta?

Atbilde: Man nav ko dot citam, taču kad es patiešām vēlos viņam kaut ko dot – manī, manā attieksmē pret viņu, tieksmē uz atdevi un mīlestību, atklājas īpaša „strāva”, kuru arī dēvē par gaismu.

Lai uztvertu kādu ārējo parādību, ir tai jāpielīdzinās. Kā radiouztvērējs, kurš noskaņots uz noteiktu vilni, es pats ģenerēju šo vilni, šo īpašību, kas atrodas ārpus manis. Es it kā radu sevī piemēru, atdeves īpašības modeli, kas atrodas ārpusē. Un tad es uztveru šo īpašību.

Ja es patiešām vēlos attiekties pret kādu saskaņā ar atdeves likumu, tad piepeši savā attieksmē pret viņu atklāju kādu piepildījumu, kas nāk no ārpuses, bet īstenībā izpaužas no iekšpuses. Šī atbalss, kuru es sajutu savā tieksmē uz atdevi, arī ir gaisma.

No nodarbības pēc raksta „Galvojums”, 20.07.2011

Avots krievu valodā

Mēs – apgaismotāji

Jautājums: Daudzi pasaulē propogandē saliedētību un rūpes par tuvāko. Kā mums ar viņiem apvienoties?

Atbilde: Mēs ar viņiem neapvienojamies. Ir ne mazums apveltītu ar labu sirdi, kuri brīvprātīgi strādā slimnīcās, palīdz trūkumcietējiem, piedalās labdarības organizāciju un fondu darbībā. Viņi palīdz cilvēkiem, un tas ir ļoti labi. Kā raksta Bāls Sulams, un kā apgalvo socioloģiskie pētījumi, aptuveni 10% cilvēces ir pārņemti ar altruistisku vēlmi.

Taču šodien pirmoreiz vēsturē iestājies lūzuma brīdis, un cilvēks ir jāapmāca tās pasaules likumiem, kurā viņš ienāk. Mūsu uzdevumā neietilpst ne kārtējā egoisma pasaldināšana, ne žēlastības dāvanas nabagajiem, ne arī kosmētiska resursu pārdale par labu trūcīgajiem. (vairāk…)

Privilēģija mīlēt

Radītājs radīja radījumu, lai apveltītu viņu ar visu labo, – un tas nozīmē, sniegt mums iespēju dot un mīlēt. Tas nozīmēs, ka Viņš mūs piepilda ar visiem baudījumiem.

Sniegt baudījumu radījumam – tas nenozīmē jebkādā veidā piepildīt viņa egoistiskās vēlmes. Taču tas, ka mana vēlme no egoistiskās mainās uz atdodošo, atklāj man atdeves, kas kļūst par manu baudu, iespēju. Tas arī tiek dēvēts „piepildīt sevi ar Radītāja sniegtajām baudām” – gaismu, kas aizpilda visu universu.

Mūsu attieksme pret šo jauno gara darbu, kas mums paveras ceļā sākumā, līdzinās iestāšanai kādā priviliģētā klubā, kurā ieeja atļauta tikai cilvēkiem ar īpašām, izcilām īpašībām, un ar speciālu ielūgumu. Pirms ienākšanas šajā klubā, tev nepieciešams saņemt atļauju, caurlaidi, bet lai to saņemtu, iepriekš jāapgūst attiecību sistēma, kas pastāv starp kluba biedriem.

Šajā „klubā” ir svarīgāki dalībnieki un mazāk svarīgi, kuri atrodas daudzveidīgās attiecībās viens ar otru: radu, draudzīgās, darījumu, tas ir, attiecībās, kas saistītas visos saišu veidos. Un ja tu, nodibinādams kontaktu ar katru un iekļaudamies šajā savstarpējā saiknē, pareizi harmonē ar visu šo sistēmu un zini, kā likt tai darboties, tad spēsi no tās saņemt labumu. (vairāk…)

Nezināmā planēta, kura tevi gaida

Nav svarīgi, vai es pareizi saprotu izlasīto grāmatā vai nepareizi, cik lielā mērā man tas ir neskaidrs, – svarīga ir mana vēlme saprast! Cilvēks savā garīgajā augšupejā saņem no augstākās sistēmas iedarbību, pateicoties tam, ka mācās, klausās par to un vēlas tajā iekļauties, šim nolūkam veic daudzveidīgas darbības, strādā ar savu apkārtni un izplatīšanas labā.

Un pakāpeniski, iztālēm, viņš sāk sajust šo sistēmu – atšķir, ka tas ir Aba, Ima, iekšējās un ārējās daļas, gaismas Hasadim un Gvurot, kuras uz viņu iedarbojas atbilstoši tam, kā viņš iekļaujas šīs sistēmas iekšienē. (vairāk…)

Dvēseles „kārtainais pīrāgs”

Šodien mēs nevaram pārvaldīt mūsu pasauli. Es vēlos veikt labojumus finanšu sistēmā, ekonomikā, tirdzniecībā, starpvalstu sakaros, starp cilvēkiem, visbeidzot starp laulātajiem, – nesanāk. Pastāv sazvērestības, papildus traucēkļi, kādi nosacījumi, kurus es neņemu vērā, un tāpēc man nekas nesanāk. Nepietiek zināšanu, trūkst tieša saikne ar to jauno pasauli, kura veidojas mums apkārt, un mēs nespējam ar to skaidri kontaktēties.

No kurienes tas nāk? Tas nāk no tām pašām pakāpēm, kuras lejupnonāk pie mums no Bezgalības pasaules. Šīs pakāpes jau atrodas mūsos, tās mūsos eksistē. Tās arī rodas rešimot ietekmē. Tas ir, atdeves spēki, kuri rodas un izpaužas attiecībā pret mums – tas viss arī atrodas manī, manā ārējās telpas sajūtā. Tikai tie jau vairs nav egoistiskie, atdodošie spēki, bet tas – arī mans „kārtainais pīrāgs”, tas – arī mana iekšējā pasaules izjūta, tas – arī es. Tas viss ir manī. Nav nekā, kas izietu ārpus manis. (vairāk…)

SMS no sirds uz sirdi

Mēs vienmēr domājām, ka mūsu savstarpējās attiecības analoģiskas attiecībām, kas darbojas nedzīvajā, augu un dzīvnieku dabā. Dabas sakariem mēs pievienojam savus personīgos: precamies, noslēdzam tirdzniecības un rūpniecības līgumus, pelnam viens no otra… Mēs uzturam šajā pasaulē ierastos materiālos sakarus, kuri balstās uz egoistisku vēlmi, – tā, lai ievērotu savas intereses, taču lai arī „neaprītu” viens otru, lai gūtu baudījumu, un tajā pašā laikā sadzīvotu.

Visi šie sakari, tajā skaitā arī virtuālie, līdz šim bija pilnīgi pārredzami un kontrolējami. Piemēram, mēs vadījām ekonomiku ar zinātnes un statistisko datu palīdzību. Patiesībā materiālie sakari veidojas kā papildinājums dabiskajiem. Tie – evolūcijas sekas. Katra paaudze sev veido aizvien jaunus sakarus starp cilvēkiem.

Un, lūk, patreiz mums pirmoreiz jāatzīst tas fakts, ka esam savstarpēji saistīti domās. Jau ir pētījumi, kuri to apliecina, taču domu sakari vienalga mums ir apslēpti. Runa iet nevis par datu nodošanu ar bezvadu sistēmas palīdzību, kas tiek veikts ar mūsu  pilnīgu kontroli saskaņā ar izpētītajiem fiziskās pasaules likumiem. Pār domu saistošajiem pavedieniem mums nav varas un tikai pēc atsevišķām ārējām pazīmēm, pēc sekām daudzkārt zemākajos līmeņos, mēs atklājam, ka esam savstarpēji saistīti domās. (vairāk…)