Category Archives: Garīgais darbs grupā

Tur, kur nešķiras…

Zoar Grāmata. Nodaļa „Pekudei”, 763. p.: Saiešanas pils, kura atrodas septītajā pilī, visu saņem no taisnā, Acilut pasaules Zeir Anpin Jesoda, un pēc tam no Derības Šķirsta iznāk dvēseles un ieiet apakšējā taisnajā, pirmajā pilī, Jesodā.

Pēc tam iznāk no apakšējā taisnā un ietērpjas cilvēkos. Un pēc tam, kad šo pasauli atstāj, viņi ienāk Derības Šķirstā, kurš atrodas septītajā pilī, lai visas dvēseles sastāvētu kā no augstākajām īpašībām, no Binas, septītās pils, tā arī no zemākajām, no Jesoda pilīm, lai izpaustos savā pilnībā no visām pusēm.

Nepieciešams censties katram vārdam, darbībai, jēdzienam, par kuriem mēs lasām Zoar Grāmatā, piešķirt savienošanās formas, mūsu savstarpējās saiknes veidus. Izņemot šo, nekā cita nav. Runa iet vienīgi par to, cik lielā mērā, un kādā veidā savienojas vienotās dvēseles daļas, kuras pagaidām Zoar dēvē dažādos vārdos, darbībās, attiecību veidos starp tiem.

Taču būtībā tas viss paredzēts tam, lai mūs virzītu uz vienīgo stāvokli, kurā nav daļu, bet ir tikai vēlme vienotajā gaismā. Tādējādi viss, ko mēs lasām Zoar Grāmatā, mums jāiztēlojas kā vienota sistēma.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 09.11.2011

Avots krievu valodā

Spāņu dilemma

Spāņu grupas jautājums: Šodien mēs varam veikt svarīgu izplatīšanas akciju. Puse no grupas uzskata, ka mums tas ir jādara, taču otra puse domā, ka nepieciešams piedalīties biedru sapulcē. Kā mums rīkoties?

Atbilde: Izplatīšana ir svarīgāka. Tas dos jums iespēju apvienoties. Turklāt nepieciešams uzturēt ciešākus sakarus ar apkārtni.

Mēs to redzam spriežot pēc sevis: ja pēdējos trijos mēnešos mēs piedalītos sapulcēs un sēdēs, neizejot uz ielām, tad nebūtu sasnieguši to, kas mums šodien ir. Tas mūs pārkārtoja, tas mainīja mūs. Pārmaiņu pamatā gulstas tieši izplatīšana. Pateicoties tai, rodas vajadzība vairāk apvienoties, saliedēties, labāk izprast materiālu, to vienkāršot utt.

Izplatīšana ir radošs darbs, un es esmu ļoti priecīgs, kad grupas to sāk saprast. Rūpes par citiem atbalsta un mūs organizē. Par to raksta Bāls Sulams, un nevajag prātot, uzskatot, ka ar visu var tikt galā vienatnē – bez grupām, kurās mēs strādājam, un bez pasaules, kurai mēs nesam vēstījumu par vienotību. Neskatoties uz dabisko bērnišķīgo uzpūtību, vismaz nedaudz vajadzīga skaidra pašanalīze, kas visiem palīdzēs pievienoties izplatīšanai.

Lasiet, ko raksta Bāls Sulams, un īstenojiet viņa vārdus.

No nodarbības pēc raksta „Toras Dāvāšana”, 06.11.2011

Avots krievu valodā

Naids – priekšdarbs Toras saņemšanai

Jautājums: Kāpēc grupā rodas naids starp biedriem?

Atbilde: Sākumā, kad tu atnāc uz grupu, tu ne pret vienu neizjūti naidu. Tu apskaud viņu izaugsmi: cilvēki jau visu saprot, ilgu laiku studē, spriež par tādām lietām, par kurām tu nekad iepriekš nebiji dzirdējis, tik gudri. Tu viņus cieni un it kā pat mīli.

Pēc tam tu sāc apmeklēt šo grupu un pakāpeniski atklāj šajos cilvēkos arvien jaunus trūkumus. Tu izturies pret viņiem aizvien nevērīgāk. (vairāk…)

Kongress Aravā – plānveida traucējumu atslēgšana

Jautājums: Kādu labumu dod grupas nošķiršanās Aravas tuksnesī kongresa laikā?

Atbilde: Esam šeit sanākuši, lai ieliktu jaunas sabiedrības pamatus, kuras mērķis – sasniegt saplūsmi ar Radītāju. Lai ar Viņu sasniegtu saplūsmi, jāsasniedz mūsu savstarpēja saplūsme. Lai sasniegtu saplūsmi starp mums, mums ir jāapvienojas, atslēdzoties no ārējās pasaules traucēkļiem, jo esam mazi, un mums jāstiprina viens otru, tādēļ lai pasaule mums netraucē tajā. Tieši tāpēc mēs izbraucam uz tuksnesi.

Pagājušajos laikos kabalistu grupas uzsāka daudzkārt „ekstraordinārākus” soļus, lai nošķirtos no ārējās apkārtnes, nedaudz no tās izolētos. Beigu beigās cilvēkam sev ir jādod mazliet vairāk brīvības no visas šīs juceklīgās un bezjēdzīgās pasaules, lai nedaudz vairāk koncentrētos savā iekšienē un saprastu, kāda ir viņa misija. (vairāk…)

Kad čūskas kļūst pazemīgas…

Zoar Grāmata. Nodaļa „Pekudei”, 528. p.: Ja cilvēks atstāj šo pasauli, šis veidojums parādās uz četriem spārnotiem zēraviem, un tie lido viņa acu priekšā, un šis veidojums neatstāj visus tos, kuri ierosina tiesu un likumu, lai satuvinātos ar to.

Un neskaitāmi daudz viņam apkārt ir miera vēstnešu. Kad šie zēravi pārvietojas un parādās, tad kļūst pazemīgas indīgās (zēravs) čūskas, kuras izcēlušās no čūskas, kura modināja nāvi visā pasaulē.

Čūska, dzīvnieki, eņģeļi – tie visi ir iekšējie spēki daudzkārt zemākā līmenī salīdzinājumā ar cilvēcisko. Runa iet par to, kā šie spēki un mudinājumi nāk no katra no mums, kā ar to palīdzību mēs savstarpēji savienojamies, starp visām dvēselēm, un pakāpeniski veidojam arvien vairāk izlabotu mūsu savstarpējās saiknes tīklu, kurš arvien vairāk pietuvinās īstajai – Bezgalības Malhut, kura mums pastāvīgi kalpo kā kritērijs. Tādējādi visās šajās darbībās mums jāsaskata saiknes spēki starp mums.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 01.11.2011.

Avots krievu valodā

Tūkstoši mīlestības vārdu

Zoar Grāmata. Nodaļa „Pekudei”, 525. p.: …Tie ir sešspārnu zēravi, kuri apgaismo savu Kungu trīsreiz dienā. Un tie ir kasīgi mata resnumā attiecībā uz taisnajiem, un pūlas viņus apsūdzēt šajā pasaulē un nākamajā pasaulē. Un pat attiecībā uz tiem, kuri nievā cilvēku, no kura tie iemācījās pat vienu vārdu no Toras, un neizturas pret viņu ar cienību…

Mūsu attiecības, sākot pacelties no šīs pasaules uz garīgās vienotības līmeņiem, saņem šos svētos vārdus vai no labestības puses, vai no ļaunuma puses. Vai nu es mīlu, vai ienīstu, un tad ir tūkstoši vārdu, kas nāk no mīlestības vai naida, – eņģeļiem, zēraviem, velniem, gariem, no kreisās vai labās puses, no mīlestības vai naida, un to savstarpējiem savienojumiem. (vairāk…)

Atdeve bez atalgojuma

Bāls Sulams Mīlestība pret Radītāju un mīlestība pret radījumiem”: Tā vai citādi, cilvēkam jāsāk no nolūka lo-lišma, kā raksta Rambams no viedo vārdiem: „Cilvēks pastāvīgi nodarbosies ar Toru, pat atrodoties nolūkā lo-lišma, no kura nonāks pie altruistiskā nolūka lišma”.

Tas nozīmē, sākumā nepieciešams pēc iespējas veikt atdevi biedriem, tuvākajam, Radītājam, ņemot vērā, ka pateicoties tam, man būs labi. Man vēl nav pareizā nolūka, taču vismaz atdeves darbības es jau veicu. Tāpat mūsu pasaulē mēs esam ieraduši sniegt viens otram kādu pakalpojumu ar aprēķinu saņemt ienākumus. Negūstot sev personīgo labumu, cilvēks nepalīdzētu citiem. (vairāk…)

Viss universs – mūsu savstarpējās vienotības pilienā

Zoar Grāmata sastāv no daudzām nodaļām, un mēs nezinām, kuras no tām ir vairāk efektīvas, bet kuras – mazāk. Ne mums par to spriest un saprast, tas atklāsies tikai pēc kāda laika. Tādējādi Zoar Grāmata nav uzrakstīta vienā teikumā, kuru būtu iespējams pastāvīgi atkārtot kā kādu mantru. Gluži otrādi, tajā aprakstīta visa saikne, kas pastāv starp mums no šīs pasaules līdz Bezgalībai, visdažādākajās formās un izpausmēs katrai dvēselei.

Tas tiek dēvēts „Tora” (no vārda „oraa” – instrukcija), jo tā atklāj mums visu saiknes tīklu starp visām dvēselēm tās izlabotajā formā. Tā apraksta vēlmi/ tilpni, kurā atklājas gaisma. Tilpne, kas atklāj gaismu, pēc savām īpašībām kļūst līdzīga gaismai, – un tādēļ tā tiek dēvēta „Tora”. Tāpēc, kad caur šo tilpni tu atmodini tās iedarbību attiecībā uz sevi, tu saņem gaismu, kas atgriež pie avota. (vairāk…)

Radījuma „dzīvais” lego

Zoar Grāmata. Nodaļa „Pekudei”, 157.p.: Kopā ar troņiem ūdeņi paceļas un nolaižas, t.i., staro no lejas uz augšieni un no augšienes uz leju. Tie, kuri nolaižas, izlaužas cauri bezdibeņiem un tos pāršķeļ. Tie, kuri paceļas augšup, ienāk akmeņu atvārsnītēs, kas atrodas īpašības roš Zeir Anpin ekrānā pe. Un tie paceļas un piepilda septiņas dienas, t.i., šīs septiņas Malhut no haze un augstāk.

Zoar Grāmata klāsta tikai par vēlmju savienošanos: kādā veidā tās savienojas, kādi saišu veidi no tā veidojas, kādas gaismas atklājas saskaņā ar īpašību līdzību starp vēlmju saiknēm un gaismu, – atdeves īpašību, kuru tās savā starpā atklāj. (vairāk…)

Pretim gaismai!

Zoar Grāmatas lasīšanas laikā katram jāprasa tas, ko viņš uzskata par pašu galveno. Taču nepieciešams saprast, ka lasot visas kabalas grāmatas, īpaši Zoar Grāmatu, mēs atmodinām gaismu, kas atgriež pie avota. Šī gaisma iedarbojas uz mums tajā mērā, kādā mēs tai pielīdzināmies.

Pieņemsim, uz mani pūš vējš. Ja es virzos tieši tam pretī, precīzi pa to pašu līniju, tad tieku pakļauts tā maksimālajai iedarbībai. Turpretim, ja virzos pretim vējam leņķī, tad atkarībā no leņķa, samazinu tā iedarbību uz mani. Ja mans virziens ir tam perpendikulārs, es sajūtu vēja iedarbību tā, it kā tas mani atmestu malā. Ja esmu tam pretējs, tas ir, novēršos no tā par 180 grādiem, – tad vējš uz mani iedarbojas atgriezeniskā virzienā. (vairāk…)