Category Archives: Garīgais darbs grupā

Gaisma visiem, kas dus zemes pīšļos

Mēs uz katra soļa esam spiesti sasniegt prasību, lūgumu, lūgšanu. Šeit nekas cits vairāk nestrādā, izņemot lūgšanu – lūgums par to, lai augstākais spēks, gaisma izpildītu darbību.

Paiet daudzi gadi līdz cilvēks nonāk pie tādas sapratnes un sāk tā just. Šeit nelīdzēs prāts – tādai attieksmei pret sevi pašu un pasauli, kuru viņš vēlas atklāt, ir jutekliski jāatklājas iekšienē kā dabiskai un instinktīvai. Viņam ir jāsaprot, ka šeit ir tikai Radītāja, augstākās gaismas darbs, kas ietekmēs cilvēku.

Katra darbība, kuru viņš vēlas izpildīt savas izaugsmes veicināšanai, nozīmē lūgumu un cerību, lai gaisma iedarbotos, lai ietekmētu cilvēku, veiktu viņā izmaiņas un dotu citu attieksmi pret realitāti. Un saskaņā ar šo, realitāte atklāsies, un tad viņš sajutīs un sapratīs gaismas darbības. (vairāk…)

Kad uzpūtīs vējš, spēlēs vijole

Pirms sākt lasīt vai klausīties tekstu, kurš nes sevī garīgo informāciju, nepieciešams, pirmām kārtām, noskaņot sevi uz to vietu, kurā mēs atklājam garīgo. Rakstīts, ka „No mīlestības pret radījumiem (tas ir, no mīlestības pret biedriem) nonāk pie mīlestības pret Radītāju”. Tādēļ mums no paša sākuma jāiedomājas grupa, pareiza mūsu savstarpējā saikne, kuras iekšienē mēs gaidām atklāsmi.

Visa kabalas zinātne veltīta Radītāja atklāšanai radījumiem. Un panākumi atkarīgi no tā, cik pareizi es iztēlojos šo atklāsmes vietu, tas ir, viņa nosacījumus: tieksmi pēc viņa, augsto vērtējumu, pateicību un tostarp ciešanas, – labus un sliktus iespaidus, tas ir, lielu iedvesmu un milzīgu izmisumu – visu kopā.

Taču rezultātā es koncentrējos uz tādu realitāti, kurā gaidu Radītāja atklāsmi – atdeves īpašību, kas apslēpti valda pār visu universu. „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – mīlestības un atdeves spēka. (vairāk…)

Aizdegt savu sveci

Garīgais veidojas uz novirzēm no tā, uz nesaskaņām, kuras mostas cilvēkā ar nolūku, lai izveidotu viņā pareizu attieksmi pret sistēmas, kura pār mums valda, atklāšanu. Šī sistēma patreiz no mums ir slēpta, jo mums nav spēju, lai to atklātu. Esam izveidoti no vienas vēlmes baudīt.

Ja virs šīs vēlmes baudīt mēs izveidojam vēl vienu – atdeves vēlmi, ja sākam saprast, kas ir atdeve, tad tādā pašā mērā sākam redzēt un sajust mūs pārvaldošo sistēmu, kura atrodas ārpus mums, un sasaista mūs kopā.

Mēs paši sevi sajūtam kā savrupējus egoistus, un katrs domā par sevi un sajūt vienīgi sevi. Tas ir viens spēks, kas pastāv dabā. Turpretim otrs tajā darbojošais spēks, tieši savstarpēji sasaista visus šos egoistus. Taču šis tīkls paliek mums neredzams, jo mums nepiemīt uztveres orgāni, kuri šo tīklu varētu atklāt. (vairāk…)

Atvērts skatu laukums ar skatu uz visu radību

Jautājums: Kādu mēs redzēsim savstarpējo atdodošo saikņu sistēmu, kad tā mums atklāsies?

Atbilde: Šī sistēma mums ir jāredz starp mums patreiz, pēc kongresa. Katram ir jāredz punkti sirdī un jāsaprot, kaut arī viņš ir atdalīts no pārējiem, tomēr starp visām mūsu sirdīm pastāv saiknes tīkls.

Pastāv iekšējā sistēma – visu mūsu biedru (un tās iekšienē augstākā sistēma – visu pagātnes kabalistu sistēma), bet tai apkārt ārējā sistēma – visa cilvēce. Un visi ir savstarpēji saistīti, šis savienojums nemainās – tas ir pastāvīgs, sašķēlās tikai mūsu pareizā attieksme.

Kā sakām mūsu pasaulē: „attiecības ir pārtrauktas” – tas ir, tās bija labas, bet kļuva sliktas. Attiecības ir palikušas, taču tikai sabojājās. (vairāk…)

Gaismas un savienošanās brīnums

Kad savienojamies jau virs Faraona, tas nozīmē, ka tiek izlabotas atdodošās vēlmes, kas simbolizē Hanuka svētkus, Hanukālo sveču aizdegšanu.

Katrai garīgajai saknei reiz ir jāpieskaras pie sava materiālā zara, un tādēļ notika visi šie notikumi pie nonākšanas lejup no augšienes uz leju. Sākumā bija iziešana no Ēģiptes, Pirmā Tempļa celtniecība uz Mohin de–Haja pakāpes, – ļoti augsts stāvoklis. Pēc tam kritums no šī stāvokļa, Tempļa nopostīšana un Babilonijas izraidīšana, kur notika Purima brīnums. Pēc tam notika labošanās un Otrā Tempļa celtniecība uz Mohin de–Nešama pakāpes. Taču arī šeit mēs nespējām noturēties, un no jauna nonācām trimdā. Otrā Tempļa laikos notiek karš ar grieķiem un Hanuka brīnums – mazajā stāvoklī (katnut). (vairāk…)

Balta saliņa uz kartes

Radītājs liek cilvēka roku uz labu likteni un teic: „Paņem to sev!” Viņš dod cilvēkam vēlmi, modina viņā jautājumu par dzīves jēgu, iespaidus – iekārto viņam visu, atvedot uz tādu vietu, kur viņš var sevi realizēt, tas ir, saņemt atbildes uz saviem jautājumiem.

Taču rodas jautājums, bet kur šeit ir pats cilvēks? Viss taču jau iepriekš noteikts, – kā esmu iekārtots, kādu audzināšanu esmu saņēmis, kā mani mācīja līdz pat šim brīdim. Ja atskatīšos uz savu dzīvi, tad redzēšu, ka tā visa grozījās, it kā uzgriezta. Un kaut gan es skaidri redzu To, kurš to grozīja, taču kāds man visu nokārtoja: deva man jautājumu par dzīves mērķi, organizēja grupu, kuru es uzgāju, grāmatas. (vairāk…)

Piedzimšanas prieks

Esmu noskaņots ļoti optimistiski. Domāju, mēs lieliski virzāmies uz priekšu. Es spiežu vēl un vēl, taču, protams, katru mirkli priecājos, ka viss tik ātri atklājas.

Mums jāatbalsta iedvesma un prieks, neatstājot vietu skumjām. Pat neapmierinātība var rasties tikai no prieka par tieksmi uz kaut ko lielāku. Runājot citādi, jāpriecājas mūsos degošajai vēlmei, un ja pat vēlmes nav, jāpriecājas tam, ka mēs to jūtam un apzināmies. Ja cilvēks kaut nedaudz pieslēdzies garīgajam, viņš jau ir „uz zirga”. Kritiku, skumjas drīkst pieļaut tikai uz mazu mirkli, lai uzreiz atgrieztos pie prieka un izlēmības. (vairāk…)

Kongresu ceļa rādītājs pavediens

Pavasarī mēs plānojam novadīt kongresu Amerikā un jācenšas, lai tas noritētu ne zemākā līmenī, un es ceru pat vēl augstākā kā tikko notikušais starptautiskais kongress Telavivā. Visām valstīm ir jāpiedalās šajā kongresā, lai justu, ka mēs visi esam kopā.

Lai arī ne visi varēs ierasties Savienotajās Valstīs uz šo kongresu, un tas būs daudz mazāks skaitliskā ziņā, tomēr centīsimies sasniegt vēl augstāku stāvokli, pateicoties mūsu vienotībai un priekšdarbiem. Vajag krietni pie tā pastrādāt.

Cilvēkam ir jāredz, ka ar katru dienu viņš arvien vairāk iegūst no tās saiknes, kādu esam sasnieguši. Tam saplūšanas punktam, vienotības pilienam, kādu panācām, tagad ir jāiet plašumā. To var salīdzināt ar sēklas pilienu, kurš sāk attīstīties dzemdē un veidoties par embriju, nākamo augli. Katru dienu tas attīstās arvien vairāk – tāpat arī mums ir jāredz sevi. (vairāk…)

Visi pacelsies pāri egoismam

Jautājums: Vīriešiem ir princips „Nopērc sev biedru”. Vai ir vērts šo principu attīstīt arī starp sievietēm, vai arī mēs savienojamies tikai izplatīšanas darbībā un darbā?

Atbilde: Pēdējā laikā es atklāju arvien jaunas, man iepriekš nezināmas iespējas šajā milzīgajā kli, kura patreiz „ceļas augšā”, lai izlabotos. Es to nezināju. Man bija individuāls garīgās izaugsmes ceļš kā visiem senajiem kabalistiem. Un tādēļ viss, ko es pasniedzu, es pasniedzu no savas pieredzes: to, ko esmu atklājis, to, ko es zinu, un to, kas nepieciešams katram viņa personīgajā izaugsmē.

Pastāv tādi procesi, par kuriem es nezināju, un kuri patreiz norisinās pat vīriešu grupā. Es tos atklāju kopā ar visiem. Ņemot vērā, ka es atrodos augstāk un redzu dziļāk, man saprotama šo procesu daba, taču personīgi uz sevis tos neesmu izgājis. (vairāk…)

Pārcelšanās uz garīgo pasauli

No kabalas zinātnes mēs zinām, ka viss labākais mūsu personīgajā dzīvē – vai tas būtu egoisms, vai kas cēlāks, uz ko mēs tiecamies, viss labums vēlmē baudīt vai vēlmē sniegt baudu šajā pasaulē vai augstākajā pasaulē – tiek sasniegts tikai apvienošanās ceļā.

Šodien diezgan smagās un nepatīkamās formās mēs to atklājam darbībā: saduramies ar problēmām, iegrimstam krīzē. Tas viss piesaukts, lai parādītu, ka mums ir jāapvienojas, jo citas izejas vienkārši nav. Daba spiež uz mums, neatstājot manevrēšanai brīvu telpu.

Šajos apstākļos kabalas zinātne mums piedāvā savu palīdzību. „Es jums palīdzēšu sasniegt vienotību, – tā saka. – Jūs arī paši redzēsiet, ka vairs nav citu variantu. Tikai tā var sakārtot dzīvi”. (vairāk…)