Category Archives: Garīgais darbs grupā

Nerotaļājies ar uguni

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 97. p.: Tādēļ gudrie daudzviet mūs brīdināja par obligātu nosacījumu nodarbojoties ar Toru: lai šī nodarbošanās būtu tieši lišma. Tas ir, tāda, lai, pateicoties Torai, izpelnītos dzīvi, jo tā ir dzīves Tora. Šim nolūkam tā mums tika dota, kā sacīts: „Izvēlies dzīvi”.

Tas ir ļoti svarīgs un, es pat sacītu, ļoti biedējošs nosacījums. Tajā slēpjas ļoti nopietns brīdinājums par to, ka nedrīkst nepareizi izmantot Toru, proti, kabalas metodiku. Visas kabalas grāmatas nes gaismu, un ja cilvēks tās nepareizi pielieto, tad dzīves eliksīra vietā ieņem nāvējošu indi. Tas ir ļoti spēcīgs ierocis, līdzīgs saņemšanai, kura spēj kalpot lietas labā tehnikā un medicīnā vai nonāvēt. Tāpat arī uguns var pārvērsties par postošu ugunsgrēku vai gāzes plīts riņķa zilajās mēlītēs.

Gaismas spēks – Dabas spēcīgākais spēks, un to ir jāprot izmantot. Tāpēc gudrie sākotnēji aizliedza apgūt kabalu visiem, izņemot tos, kuriem jau piemīt altruistiskais nolūks lišma. (vairāk…)

Piedzimšana pēc izvēles

Jautājums: Ko nozīmē viedo vārdi par to, ka garīgajā nav piespiešanas?

Atbilde: Garīgajā pasaulē nav piespiešanas, jo gala rezultātā viss ir atkarīgs no cilvēka pūlēm.

Šajā pasaulē valda saņemšana, bet augstākajā pasaulē – atdeve. Vienā un otrā gadījumā man jāpakļaujas un tā ir piespiešana. Tādēļ, ka tādi ir dabas likumi.

Piemēram, ir pievilkšanās likums – spēks, kas nemainīgi un pārliecinoši tevi pievelk pie zemes. Vai tu vari pretoties tā piespiešanai? „Nevēlos, lai tas darbotos. Man ir savi plāni…” Nekas nesanāks. Likums darbojas, vai tu to vēlies, vai nē. Tas tāpat attiecas uz atdeves un saņemšanas likumiem. Visa realitāte caurstrāvota ar piespiešanu.

(vairāk…)

Vienā saiknē ar visu cilvēci

Jautājums: Cik lielā mērā ir svarīgi tuvākā laikā paredzētie kongresi ne tikai mums, bet galvenais – pasaulei?”

Atbilde: Jāņem vērā, ka katrs kongress mums jāizmanto piecdesmit uz piecdesmit, tas ir, jāvirzās augšup, pie Radītāja, pie atdeves un mīlestības īpašības un vienlaikus – lejup, pie visiem pārējiem 99%. Mums, principā, jāsatuvina starp mums tas viss kopā un jāatgriež vienotā veselumā. Tas mums ir jāizdara.

Tāpēc jebkurā kongresā mēs runāsim arī par mūsu virzību uz priekšu, augšup un par mūsu virzību lejup, pie visas cilvēces, jo viens bez otra nav iespējams. (vairāk…)

Vēlmju integrāls

Kabalas zinātnē, atšķirībā no citām zinātnēm, cilvēkam nav pietiekami vienkārši mācīties, saprast studējamo materiālu un pat just to parastā, vispārpieņemtā veidā. Kabala atšķiras ar to, ka tajā cilvēks izjūt iekšējas pārmaiņas, būtībā, viņš maina savas vēlmes, saprāta un jūtu pamatus. Viņam atklājas jauna vēlme, kas sastāv no 613 daļām un līdztekošiem, tām atbilstošiem 613 nodomiem, kas nodrošina vēlamā realizāciju. Kopumā šīs vēlmes un nodomi sastāda cilvēka dvēseli. Lūk, to mums atklāj mācības.

Iepriekš cilvēkam bija tikai punkts, pats mazākais rešimo, kas ielikts iepriekšējos attīstības etapos, kurus mēs turpmāk izzinām. Un viss mūsu darbs, viss, ar ko varam līdzēt personīgajā attīstībā, – maksimāli piesaistīt un palielināt gaismas spēku, kurš iedarbojas uz mūsos slēpto punktu, un lai šis spēks attīstītu to pēc iespējas ātrāk.

Tas nenozīmē, ka varam vienkārši atvērt krānu, lai gaisma sāktu „līt” stiprāk. Lai paātrinātu savu attīstību, ir jābūt gatavam mainīties. (vairāk…)

Rītausmas pieskāriens

Mēs nevaram atšķirt dienu no nakts, līdz neesam saņēmuši vismaz kādu daļēju gaišas dienas sajūtu, un tad saprotam, ka atradāmies tumšā naktī. Taču līdz šim brīdim cilvēkam nav iespējams saprast, ko nozīmē diena un nakts, jo tam ir nepieciešama sajūta.

Taču, ja cilvēks iegulda spēkus, cītīgi strādā, nelokāmi pilda visas prasības, dara visu iespējamo, kā sacīts: „Visu, ko vēlies, tikai neaizej”, ja viņš neatlaidīgi turpina gluži kā „jūga vērsis un ēzelis zem nastas”, tad gala rezultātā sasniedz sajūtu, kas dēvēta par Radītāja dienu. Ticība tiek dēvēta par dienu. (vairāk…)

Pastrādāt, lai rastos vēlme

Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Sacīts, ka dvēseles nevar saņemt labu atalgojumu, kura dēļ Radītājs radīja dvēseles un pasauli, līdz tām neizveidosies tilpne, kas gatava saņemšanai.

Tādu tilpni cilvēks iegūst tikai ar piepūles un baušļu pildīšanas nastas palīdzību, piespiešanas un karu ar ļauno sākotni rezultātā, ar daudziem šķēršļiem un rūpestiem. Šīs mocības un pūles Torā un baušļos piešķir dvēselei tilpni, lai tā būtu gatava saņemt visus baudījumus un labumus, kuru dēļ Radītājs radīja visus radījumus.

Mēs nevaram saņemt labumu un baudu bez smaga darba. Kāpēc? Tāpēc, ka tieši šis smagais darbs veido mūsos vēlmes, atbilstošas tam piepildījumam, kuru sagatavojis Radītājs. Nav iespējams iztikt bez šīm vēlmēm, bez nastas, bez smaga darba un īstām mocībām. Sacīts: „Ēd maizi ar sāli, ūdeni dzer nedaudz, guli uz zemes, dzīvo ciešanās un nodarbojies ar Toru”. Vispār ņemot, visa cilvēce iet cauri ciešanām, kas sliktākas par nāvi. (vairāk…)

Peldošā poga

Katrs mirklis, ar visu tā saturu, nāk no augšienes. Tajā viss jau iepriekš noteikts, un esmu tam pakļauts. Taču nākamais mirklis atrodas manās rokās. Es sāku noskaidrot, kas ir dzīves jēga? Vai es varu to saprast? Un pēkšņi noskaidrojas, ka to var ne tikai saprast, bet arī mainīt, – vēl vairāk, ne vienkārši mainīt, bet sasniegt uztveres, sajūtu visaugstāko pakāpi, situācijas apzināšanos un tās kontroli.

Kā? Izrādās, ka tūkstoš pogu vidū, ir viena, kura svarīgāka par visām pārējām. Tev netraucēs 999 pogas, kad nospiedīsi uz to, vienīgo. Šī poga arī ir tava brīvā izvēle. (vairāk…)

Tikai vēlies un viss piepildīsies!

Jautājums: Ko nozīmē pievilkt gaismu, kura atgriež pie avota?

Atbilde: Mēs varam piedāvāt tikai savu vēlmi, nepieciešamību laboties, bet kas to labos? Es varu vienīgi atklāt sašķeltību, bet ārstēšana var nākt tikai no augšienes, un tikai ar gaismas palīdzību. Gaisma sašķēla mūsu kli/vēlmi, – pati arī to labo. Tā ir tā pati gaisma, tā pati darbība, tikai pretēja, kuru tagad vēlos.

Sanāk, ka bez tā, ka atklāju vēlmi, man nekas nav vajadzīgs. Tiklīdz atklāju vēlmi, – to dēvē par lūgšanu– tajā pašā mirklī izlabojas viss ļaunums, kuru biju atklājis. Ja es patiešām katrā etapā atklāju ļaunumu tā galējā, pēdējā formā, tas tiek labots, jo tad bez šaubām es nonāku pie patiesās lūgšanas, sauciena, MAN kāpinājuma – un neapšaubāmi notiek labošanās.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 14.12.2011

Avots krievu valodā

Eņģelis, kurš rakņājas atkritumos

Jācenšas arvien pareizāk iztēloties to, ka ārējā vietā mēs redzam – iekšējo. Mēs ar manu skolotāju Rabašu reizēm apspriedām, kādus spēkus redzam aiz šīs pasaules ainas.

Reiz mēs uz ielas pamanījām zirgu, kurš ēda atkritumus no tvertnes, un piepeši man Rabašs sacīja: „Skat, kāds eņģelis!” Es izbrīnījos, jo neko neredzēju, izņemot zirgu, kurš ēda atliekas no mūsu maltītes. Un otrajā dienā es sāku par to vairāk iztaujāt skolotāju, mēģinot iemācīties, kā aiz šīs pasaules saskatīt iekšējos spēkus.

Ja redzu ainu, kas fokusējas uz manu tīkleni vai galvas smadzeņu pakauša daļu, – tādā veidā es iztēlojos spēkus, gluži kā uz datora ekrāna, kuri savienojas kādā formā. Taču šī forma pati par sevi nepastāv. Tā nepieciešama tikai tam, lai es varētu kaut kam pieķerties un uztvert. Tomēr būtībā tā ir attieksmes izpausme no tā, kurš man dod, ar kaut ko uz mani iedarbojoties. (vairāk…)

Egoisms tev vienmēr līdzās

Jautājums: Vienotības punkts tika izjusts kā satriecoša prieka, brīvības un optimisma sajūta, kas nav raksturīga mūsu pasaulei – burtiski kā atsevišķa pasaule, kurp mans ego skrien ar lielu prieku. Taču jūs teicāt, ka egoismam tam ir jāpretojas?

Atbilde: Neuztraucies par savu ego. Tas atnāks un tevi „aiz ausīm” vilks nost no šī stāvokļa, taču tev arvien no jauna būs uz to jātiecas. Tieši egoisms tevi tagad attālinās no vienotības punkta, bet tev pastāvīgi tas būs jārealizē sevī, tas ir, jārada no jauna.

Turklāt jārada no jauna nevis tāpēc, ka tev tas patīk, bet tāpēc, ka aiz tā stāv tavi biedri. Tev pakāpeniski būs sevī jāizstrādā pilnīgi jauni iemesli, kāpēc tu to dari – lai atbalstītu savus draugus, jo bez tevis viņi nevarēs uztaustīt šo punktu.

No virtuālās nodarbības, 11.12.2011

Avots krievu valodā