Category Archives: Garīgais darbs grupā

Atver sirdi pasaulei

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Rabīns Elimeleks no Ležamskas, grāmata „Gaismeklis un saule”: Padoms un līdzeklis kalpojot Radītājam, un galvenais atgriešanās ceļš ir sekojoši: apvienot mūsu sirdis biedru savstarpējā mīlestībā, redzēt tuvākā vertību kalpošanā Radītājam un sava Veidotāja izzināšanā un neskatīties uz tuvākā trūkumiem.

Galvenais – apvienoties ar katru no biedriem mīlestībā, vienotā sirdī, kalpot Radītājam, kopīgi sniegt palīdzības roku, izveidot starp mums saikni un saliedēties vienam otrā savās sirdīs, lai kļūtu kā viens veselums, un kalpot Radītājam ar visu sirdi. (vairāk…)

Attīstīties ar gaismas ātrumu

Kongress Aravas tuksnesī. 1. nodarbība

Patiesībā garīgais darbs ir ļoti īss un vienkāršs, ja pacelsimies virs egoistiskā nolūka un vēlēsimies pārbaudīt, cik lielā pakāpē mēs tajā eksitējam. Tikai jāskatās no ārienes, jo to nav iespējams izpētīt  un sajust, kamēr atrodies egoisma iekšienē, un tas valda pār tevi un piekukuļo tevi, atņemot spēju izturēties kritiski.

Lai būtu par objektīvu pētnieku un taisnīgu tiesnesi, tev jābūt pilnīgi neatkarīgam no tā, ko tu pārbaudi. Tā jau ir ļoti augsta pakāpe. Taču jāmēģina un jāsāk no mazuma, lai pēc iespējas kritiskāk sevi novērtētu. Tas tiek dēvēts par ļaunuma apzināšanos. Pastāvīgi jāpārbauda: kāds ir mans nolūks attiecībā uz jebkuru darbību, uzskatu, veicamo kustību.

No šejienes nekavējoties var pāriet uz prasību mainīt savu dabu, jo mana daba ir egoistiska, taču ir cita daba – atdeve. (vairāk…)

Tēmekļa precizitātes pārbaude

No nodarbības pirms kongresa Aravas tuksnesī

Bāls Sulams „Gudrības augļi”, 17. vēstule: Ir gadījumi, kad kustēties ir sliktāk kā atrasties bezdarbībā, ja esi nomaldījies no ceļa. Īstenības ceļš – tā ir ļoti smalka līnija, pa kuru iet un virzās uz priekšu, līdz sasniedz ķēniņa pili.

Turklāt katram, kurš uzsāk ceļu no līnijas sākuma, ļoti jāuzmanās, lai nenovirzītos pa labi no līnijas vai pa kreisi, pat mata resnumā. Ja sākumā ir kļūdījies mata resnumā, tad arī pat tālāk mērojot ceļu pa īsteno taisno līniju, vienalga nekādā gadījumā nenonāksi pie ķēniņa pils. (vairāk…)

Galvenais – atvērt acis

Labošanās notiek no vieglākā līdz arvien smagākam. Kaut arī jebkurā pakāpē gaidāmā labošanās mums šķiet par grūtu, un mēs nevaram iztēloties neko lielāku un smagāku. Ikviens to uztver atbilstoši savai pakāpei.

Taču, ja paskatīties uz garīgajām kāpnēm kopumā, tad, protams, jo augstāk mēs uzkāpjam, jo ar grūtākām vēlmēm strādājam. Kaut gan cilvēkam ar savu pieredzi un daļēji izlabotām vēlmēm, kas jau iepriekš tika sasniegts, ir vieglāk pārvarēt šīs grūtības un virzīties uz priekšu. (vairāk…)

Bruņas pret egoismu

Garīgajā darbā pastāv dažādi „tiesneši un uzraugi”. Tie darbojas līdz pirmā ekrāna iegūšanai, kas dēvēts par mahsoma sķērsošanu. Šie tiesneši un uzraugi strādā tiešā un atgriezeniskā veidā, tas ir, palielina mūsu vēlmi baudīt, it kā piespriežot cilvēkam lielāku sodu. Turklāt cilvēkam virs tā ir jāpaceļas un jāiesniedz sava „nopelna” attaisnojums, kas parāda, ka viņš vēlējās norobežoties no šī egoisma.

Nav vienkārši uz to aizvērt acis, bet tas ir jāapzinās, līdz sapratīs, ka jāraida lūgšana pēc palīdzības, jāpaceļ augšup MA”N. Tapēc, ka no dziļa egoisma pagraba nav iespējams aizbēgt pašam, bet tikai tajā mērā, kādā cilvēks vēršas ar lūgšanu, uztverot to kā cietumu. Un tad viņs sāk lūgt, lai viņam palīdzētu no tā iziet. (vairāk…)

Tiesneši un uzraugi katros vārtos

Sacīts: „Noliec sev tiesnešus un uzraugus katros tavos vārtos”. Tiesneši – tie, kas „ar varu” pasludina spriedumu, ko cilvēkam nākas darīt pašam ar sevi, un tādējādi rada potenciālus traucējumus. Turklāt uzraugi – praktiski izpilda lēmumu, nostumjot cilvēku no ceļa un viņu attālinot. Tieši tā šajā pasaulē ir pieņemts sadalīt pienākumus.

Augstākajās pakāpēs to var praktizēt kā mazo un lielo stāvokli. Tiesneši tiesā cilvēku pamatojoties uz viņa „nopelniem” (G”E, Binas spēku, Hasadim gaismu, kura viņā atrodas) – apsverot tos atbilstoši viņa vēlmes baudīt smagumam, kā uz svariem.

Turklāt pārraugi nodarbojas jau ar saņemšanas vēlmēm, kurām nepieciešami uzraugi un apsargi, lai tās neizrautos uz ārieni un cilvēks neizmantotu savu AHA”P. (vairāk…)

Labošanās nemēdz būt personiska

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 94. p.: Sacīts: „Meklējošie Mani – atradīs Mani”. Varētu domāt, ka šeit nav vajadzīgas īpašas pūles un pat parasts cilvēks, kurš nav gatavs pielikt tam jebkādas pūles, arī atklās sev Radītāju. Taču gudrie mūs brīdināja, lai mēs neticētu šādam traktējumam. Gluži otrādi, piepūle šeit ir obligāta, bet ja „nepūlējās un atrada – netici”.

Ja cilvēks iet vienatnē, viņam nav iespējas izlaboties. Sacīts: „grupa vai nāve”. Kad Israēla tauta nostājās pie Sinaja kalna, tai bija uzstādīts nosacījums: vai nu jūs apvienojaties kā viens cilvēks ar vienu sirdi, vai arī šeit būs jūsu kapa vieta. Runājot citādi, pretējā gadījumā jūs nekad neiegūsiet garīgo dzīvi. Tilpnei ir jābūt vismaz nedaudz izlabotai. (vairāk…)

Tautas kalpi

Viss „priesteru” (koenov) darbs, par kuru tik daudz rakstīts Torā, būtībā veltīts rūpēm par citem. Šķiet it kā tie būtu kādi rituāli dievkalpojumi Templī, kurus notur virspriesteris (Koen agadoļ) kopā ar Koeniem un Levītiem, bet visa tauta tos apkalpo, veicot ziedojumus. Taču viņi māca tautu un veic visus labojumus, jo Radītājs to gaida tieši šajos pašos dziļākajos un attālākajos no Viņa vēlmes slāņos.

Mēs domājam, ka priesteri – tas ir kas atdalīts no tautas, kaut kur pašā augstumā. Gluži otrādi, „kalpotāju valstība” – tie, kas iet tautā un rūpējas par to kā par zīdaini, līdz viņš pacelsies augšup un izaugs līdz galīgai saplūsmei ar Radītāju. Koena pienākums – novest tautu pie tāda stāvokļa.

Gaisma iedarbojas uz vēlmes augšējiem slāņiem, kuri dēvēti par Koeniem, Levītiem, Israēlu. Un tad šie vēlmes slāņi strādā ar pārējiem slāņiem. Līdz galīgajai labošanai šī piramīda nemainās. Taču, kad labošanās beigās atnāk „daudzpusīga un apkopojoša” (rav paalim umekabcieļ) gaisma, tā pārvērš visu šo piramīdu aplī. (vairāk…)

Mīlestības tilts pār egoisma bezdibeni

Rabīns Elimeleks no Liženskas „Gaismeklis un saule”: Galvenais – apvienoties ar katru no biedriem mīlestībā, vienotā sirdī, kalpot Radītājam, sniegt savstarpēju atbalstu, izveidot starp mums saikni un saliedēties viens otrā ar sirdīm, lai kļūtu kā viens veselums un kalpotu Radītājam ar visu sirdi.

Kopumā viss mūsu darbs nonāk pie vienas darbības – apvienoties kā viens cilvēks ar vienu sirdi, „saliedēties viens otrā ar sirdīm, lai kļūtu kā viens veselums un kalpotu Radītājam ar visu sirdi”. Tādā veidā mēs izlabojam sašķelšanos, kas tika īstenota ar nolūku, lai mēs atklātu visu mūsu nošķirtības pakāpi un uzbūvētu tai pāri mīlestības tiltu.

Tieši tādā veidā strādājot ar šķēršļa starpniecību, kas dots no augšienes, tilta augstumā, kas stiepjas pāri mūsu egoisma bezdibenim, mēs formējam mūsu kopīgo garīgo parcufu un atklājam tajā savu mūžīgo realitāti, kurā dzīvosim laiku laikos. (vairāk…)

Pasmaidi biedriem

Rabašs „Šlavei Sulam”, 1984. g., 4. raksts „Cilvēk, palīdzi tuvākajam”: Cilvēks var palīdzēt citam, kad redz, ka otrs atrodas grūtsirdībā. Sacīts: „Cilvēks nevar sevi pats atbrīvot no cietuma”, taču tieši biedrs spēj izraisīt viņā gara pacēlumu.

Citādi sakot, biedrs palīdz viņam pacelties no stāvokļa, kurā tas atrodas, uz dzīves gara stāvokli. Un viņš no jauna sāk iegūt pārliecības spēku dzīvē un bagātumā. Un sāk ceļu, it kā viņa mērķis tagad būtu viņam pietuvojies.

Rabašs, 34. vēstule: Tas kurš dodas uz priekpilna notikuma svinībām pie sava biedra, neveic aprēķinu attiecībā uz sevi – vai viņam ir garastāvoklis, vai nav, – bet viņam jādala biedra prieks. Un nedrīkst rādīt biedram dusmīgu seju, bet jāsmaida. (vairāk…)