Jautājums: Ko nozīmē „pašatcelšana”? Ko nozīmē – atteikties no sevis biedru priekšā?

Atbilde: Tas nozīmē, ka es kalpoju biedriem: lai viņi atklāj Radītāju pilnā mērā, bet es tikai palīdzēšu viņiem. Viņi par to neuzzinās. Tāpat arī mātei nav svarīgi, vai viņas bērns apzinās rūpes. Viņa vienkārši bezgala uzticīga bērnam. Lūk, arī es vēlos tāpat palīdzēt visiem biedriem viņu cerību īstenošanā, lai tādējādi viņi ar Radītāju baudītu viens otra mīlestību.

Un es pats? Es palieku kā slēpts faktors. Kā Radītājs slēpjas aiz šīs pasaules kulisēm, tāpat arī es vēlos apslēpti vest visu cilvēci pie Viņa laimības.

Tikai uzmanīgi: tādā pieejā slēpjas liela lepnība.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības priekšvārda”, 21.03.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Šajā visiem zināmajā nosacījumā ietverta visu vēlmju (sirds) un cilvēka domu (nodomu, prāta) labošanās. Un otrādi, tikai izlabojot visas vēlmes un domas, cilvēks sasniedz mīlestību pret cilvēkiem, pret visu cilvēci un dabu.

Ņemot vērā, ka katra cilvēka mīlestība pret tuvāko ir ļoti vāja un tāpēc atklāti neizpaužas, ja daži cilvēki apvienosies kopā grupā un katrs apspiedīs savu egoismu attieksmē pret citu, tad katrs saņems visu pārējo spēkus, – tādā gadījumā notiks visu atsevišķo grupas locekļu spēku palielināšanās vienā lielā spēkā un radīsies iespēja izpildīt dabas likumu „mīli tuvāko”. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Darba principi grupā, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā - Nav komentāru→

No Rabaša nodarbības: Tajā vietā, kur pietrūkst garīgā dižuma, rodas iespēja pieķerties nešķīstiem spēkiem. Gluži kā cilvēks, kurš gatavojās no rīta piecelties, lai dotos uz nodarbību, bet viņu pārņēma domas, aprēķini: „Kādēļ man celties? Ko es mācīšos? Kāds man no tā labums?”

Tikko parādās trūkums pēc garīgā dižuma, tajā pašā mirklī atnāk šādas domas un piesien cilvēku ar resniem kanātiem pie gultas – tā, lai viņš nespētu piecelties… Un tāpēc mums nepieciešams pavadspēks, kurš neļaus nokrist. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī, 5. nodarbība

Ejot pretī atklāsmei, mums ir jāsaprot, ka mēs vācam kopā sašķeltās vēlmes – tilpnes. Bāls Sulams raksta par to vēstulē (19.): „Tilpņu sašķelšanās rezultātā visi burti pārgāja uz Zemes vadību un cilvēkiem, jo cilvēkam, sevi pilnveidojot un atgriežoties pie savas saknes, jāsavāc visi burti viens pie otra, un tie jāpārnes uz garīgo sakni”.

Garīgajā pasaulē notika tilpņu sašķelšanās, kā rezultātā pēc tam izveidojās raupjāks vēlmes slānis – „šī pasaule”, kurā mēs ar jums kopš tā laika arī atrodamies. Viss, kas notika tilpņu sašķelšanās laikā, pašlaik atklājas mūsu pasaulē sabojātā veidā, starp materiālajiem cilvēkiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda pašanalīze jāveic, lai atklātu sevī vairāk tukšu vēlmju?

Atbilde: Vispirms jānoskaidro nevis savas tukšās vēlmes, bet Radītāja dižums. Pastāvīgi jāvirzās turoties pie labās līnijas. Nav jākritizē sevi bez vajadzības, nevajag sevī rakņāties un meklēt, kur nokrist. Ja es tā daru, tas nozīmē, ka pūlos tikt sevī skaidrībā bez gaismas palīdzības. Taču bez gaismas es neko nevaru  noskaidrot.

Pastāvīgi jātiecas uz labo līniju, uz gaismu, uz Radītaja dižumu, uz saplūsmi – maksimāli, cik vien tas ir iespējams. Turklāt tā rezultātā, ka es uz to tiekšos, mācoties, nodarbojoties ar izplatīšanu, piedaloties grupā – es sākšu atklāt, cik lielā mērā pats uz to neattiecos. Tā jau būs ļaunuma atklāšana, kuru man paudīs gaisma, nevis mana personīgā rakņāšanās sevī, kas ļauj man redzēt visu, kas ienāk prātā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī, 7. nodarbība

Kabalisti sniedz man „padomus tumsā”, un rezultātā es kā bērns stāvu man patreiz nezināmas realitātes priekšā.

Tāpat arī mēs pamācām mazus bērnus, bet viņi paklausīgi izpilda mūsu pamācības, jo pašiem vēl nav ne mazākās sapratnes par priekšmetu un viņi pilnībā uzticas vecākajiem. Pēc savas dabas bērns instinktīvi mums tic un seko, tā sacīt „ar aizvērtām acīm”.

Tāpat arī mums jāseko kabalistiem. Protams, tas izraisa diskomfortu, jo esam taču pieauguši cilvēki, mēs vēlamies saprast, sajust… „Jā, bet ar ko patiesībā es nodarbojos? Kāpēc un kādēļ? No kurienes tas nāk?” Katram ir diezgan ieganstu un jautājumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Šodien ar savu apvienošanos mēs veidojam vēsturi. Mums viss ir pirmoreiz. Līdz šim laikam paaudzes garīgi lejup nāca: no Radītāja atklāsmes Ādamam, caur Ābramu, Mozu utt. – līdz Rabašam. Kopumā šis process tiek dēvēts „paaudžu lejup nākšana”. Turpretim mēs pirmoreiz vēsturē atrodamies pilnīgā atrāvumā, bez jebkādas priekšdarbu bāzes. Mēs uzsākam augšupeju no nulles.

Pabeigts iepriekšējais attīstības posms. Nolaišanās no augšienes lejup, pasauļu, parcufim un sfirot lejup nākšana, Ādama Rišona dvēseles sašķelšanās – tas viss ir beidzies. Kā sacīja Bāls Sulams, no 1995. gada mēs uzsākām savu atceļu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kabalas izplatīšana, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Nevajag kautrēties no vājībām, uzskatot, ka vājība var pazemināt mūsu vēlmi virzīties uz priekšu. Uz katra soļa ir „raudu vārti”, kuri atveras tikai pēc tam, kad esam apzinājušies savu personīgo bezspēcību. Un no kurienes mums var rasties spēki?… Virzība uz priekšu taču notiek pateicoties papildu atdeves spēkam. Mums pašiem šī spēka nav, mums tas ir jāiegūst.

Tādējādi, ja atklāju, ka man nav nekādas iespējas virzīties uz priekšu, – tā ir taisnība. Un ja es atklāju, ka man nav nekādas vēlmes virzīties uz priekšu, – tā arī ir taisnība. Un kas notiek tālāk? Tikai viens: pareiza vēršanās pie Radītāja caur grupu, lai Viņš izlabotu saikni starp mums. Un tad katrreiz mūsu apvienībā atklājas nākamais posms.

Cilvēks neko nav spējīgs izdarīt vienatnē. Lai cik stiprs viņš reizēm sev liktos, lai cik pārliecināts būtu, ka sasniegs visu, viņam nekas nesanāks. Kā sacīts: „netici sev līdz savai nāves dienai”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Kopējā lūgšana nozīmē – lūgšana par citiem cilvēkiem. Vēlies iznākt no tumsas – sāc rūpēties par citiem, tas ir vienīgais mūsu darbs.

Palūkojiet, kādas ciešanas mums jāiziet šajā pasaulē visas vēstures, visas evolūcijas gaitā, līdz beidzot sapratīsim, kamdēļ tas viss ir vajadzīgs. Mums nācās attīstīt zinātni, tehniku, tehnoloģijas, pārdzīvot visas iespējamās krīzes, ekonomiskās problēmas – viss griežas apkārt vienam punktam, lai no negatīvas pieredzes novestu mūs pie mūsu savienošanās neizbēgamības.

Taisnā ceļā nav iespējams nonākt pie savienošanās. Kamēr cilvēks neizmēģinās visas nodarbes, līdz pārliecināsies, ka tajās nav nekāda labuma – viņš nepiekritīs veltīt sevi garīgajam darbam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Rabašs, Šlavei Sulam, 1984., 2. raksts „Biedru mīlestība”: Torā sacīts: „Un atrada Jozefu cilvēks, kad viņš klīda laukā”. „Cilvēks, kas klīst laukā”, – tas ir cilvēks, kurš nomaldījies no saprāta ceļa, tas ir, kurš nezina īsto ceļu, kas ved uz paredzēto vietu. Un viņš domā, ka nekad nesasniegs savu mērķi.

Mums ir tāda sajūta: mērķis tik lielā mērā ir mums pretstatā, ka šķiet kā mirāža. Esam pilnīgi no tā atrauti.

Un tas cilvēks viņam jautāja: „Ko tu meklē?” Tas ir, ar ko varu tev palīdzēt?…

Ja cilvēks ir izmisis – kas viņam jāmeklē? Kas jālūdz? Viņš taču redz, ka viņam nav ne mazāko iespēju sasniegt garīgo. Nav spēka, nav patiesas vēlmes – ko darīt? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Norises - Nav komentāru→