No Bāla Sulama vēstules (Nr. 9): Un tagad es uzzināju, kādu milzīgu priekšrocību man žēlīgi devis Radītājs salīdzinājumā ar visiem maniem laikabiedriem. Es ilgi pūlējos izzināt, kāpēc pēc Radītāja vēlmes tiku izraudzīts no visiem pārējiem, ņemot vērā visu manu niecību un grēcīgo dabu, kas piemīt visam mūsu laikmetam.

Un kad es iedomājos patieso šīs izredzētības pakāpi, tad izbrīnījos par labvēlību, kādu man izrādījis Radītājs, Kurš no šā brīža un uz mūžīgiem laikiem novērsa manā sirdī visus jautājumus par garīgā darba nepieciešamību. No šodienas un uz mūžiem es jūtu pienākumu nemitīgi strādāt „kā iejūgts vērsis un ēzelis zem smagas nastas”, dienām un naktīm nepārtraukti meklēt vēl kādu iespēju, kas ļauj sniegt baudu savam Radītājam.

Līdz pat šai dienai šis ir mans ilgotais darbs un esmu gatavs to darīt nepārtraukti septiņdesmit gadus, pat neredzot tajā nekādus panākumus un veltīt tam visas manas dzīves dienas, lai tikai būtu pārliecināts, ka mēroju saplūsmes ar Radītāju ceļu, par kuru uzzināju iepriekš. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Iekšējā piepūle nes cilvēkam ciešanas. Vai var sacīt, ka šīs ciešanas aizstāj viņam tās, kuras nāk tiešā ceļā no dabas – viesuļvētras un citas dabas katastrofas?

Atbilde: Principā, jā.

Tā vietā, lai atjaunotu viesuļvētras nopostītās mājas, tā vietā, lai ciestu trūkumu un tiktu pakļauti nāves briesmām, var pielikt dvēseliskās, iekšējās pūles. Taču tām jābūt ar kvalitatīvu raksturu, tai pašā laikā daba mūs piespiež veikt kvantitatīvās pūles.

Starpība starp kvantitāti un kvalitāti ir kolosāla. Mēs to zinām no piramīdas likumiem, tā dalās četros līmeņos: nedzīvais (N), augu (A), dzīvnieciskais (Dz) un cilvēciskais (C). Cilvēciskajā attīstības līmenī mēs ieguldām pūles nolūkā. Taču cilvēki atrodas viszemākajā līmenī. Cik milzīgas pūles viņiem jāiegulda visā piramīdas pamatnes platumā! Cik lielu vēlmes teritoriju viņiem nāksies aptvert, cik tonnu dzelzsbetona uzlauzt, cik daudz darba stundu patērēt, cik daudz problēmu un slimību pārdzīvot, cik lielu trūcību izjust! (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 13. p.: Torā ir divas daļas:

1.      Baušļi, kas regulē cilvēka attiecības ar Radītāju.

2.      Baušļi, kas regulē attiecības starp cilvēkiem.

Abas šīs daļas paredzētas, lai vestu cilvēku uz galīgo mērķi – saplūsmi ar Radītāju.

Baušļi, kas regulē attiecības starp cilvēkiem, noved pie principa „tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”. Turpretī baušļi, kas regulē cilvēka attiecības ar Radītāju, noved pie principa „tev būs mīlēt Radītāju”. Tādā veidā mums ir divas pakāpes ceļā uz mīlestības baušļa īstenošanu: sākumā cilvēks realizē bausli attiecībā pret cilvēci, un ja viņam tas izdodas, sasniedz absolūto mīlestību pret Radītāju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā sasniegt tik stipru vēlmi pēc garīgā, lai tas izstumtu no ķermeņa visas pārējās vēlmes?

Atbilde: Ikvienā no mums ir „613” vēlmes, kuras nepieciešams savas izpratnes pakāpē noskaņot uz atdeves, mīlestības, savienošanās, savstarpējā galvojuma diženumu un svarīgumu. Visam, kas iziet ārpus manām personīgajām, pašlabuma interesēm, jākļūst man svarīgākam par mana ķermeņa egoistiskajām vēlmēm.

Ja cilvēks šādā veidā atdala iekšējās un ārējās vēlmes un noskaņo sevi virzienā no sevis uz ārieni, tad ar to pagaidām ir pietiekami. Katru sekundi arvien no jauna ir jāpārbauda un jācenšas noturēties tajā pašā domas virzienā.

Turklāt rezultātā ieradums kļūst par otro dabu un pateicoties pūlēm, kuras pielieku, pie manis atnāk gaisma. Vēl nedaudz piepūles – vēl nedaudz gaismas. No šādiem mirkļiem es sāku veidot sevi, jo „Cilvēkam nav citas labošanās, kā tikai virzīt visus esošos un nākamos mirkļus tā, lai tie būtu piesaistīti Viņa diženajam vārdam” – vēl un vēl nedaudz. Tieši no tādām „izejām” (no Ciona) arī atnāk Tora.

Tad, kad es jūtu, ka esmu iznācis no pareiza nolūka, man rodas vēlēšanās atgriezties, un es pieprasu gaismu, kas atgriež pie avota, kas dēvēts par Toru. Sanāk, ka tieši no Ciona, no tādām izejām (jeciot) dzimst Tora: ne no pacēlumiem, bet no kritumiem, iziešanām no pareiza nolūka.

Tādā veidā es pastāvīgi pievienoju vēl un vēl vienu „burtu”, līdz caur mani iziet visa Toras grāmata.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 29.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 47): Taču kā lai jums piedodu to, ka kāpnes, kas nolaistas uz zemes, ir tukšas un nav neviena, kas pa tām paceltos augšup? „Šodien!” vietā, – jūs sakāt: „Rīt”… Un tāpēc es jums vēlreiz atgādināšu biedru mīlestības iedarbību – pastāvīgi, jebkurā laikā. „No tā ir atkarīgas jūsu tiesības uz pastāvēšanu, un ar to tiek mērīts mūsu tuvo panākumu īstenums”.

Tāpēc atmetiet visas savas izdomātās nodarbes un domājiet tikai par to, kā savienot jūsu sirdis vienā sirdī. Atrodiet veidu, kā to izdarīt un jūsos skaidri īstenosies sacītais: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Un tad jūs dzīvotu mīlestībā, kura nosegtu visus trūkumus. Un par cik es lūdzu, izdariet to. Sāciet savienoties patiesajā mīlestībā un redzēsiet – „un aukslējas sajutīs garšu”.

Mums ir tik grūti stradāt ar mūsu savstarpējo saikni, jo tieši šajā vietā notika garīgais sabrukums, sašķelšanās. Cilvēks visiem spēkiem un līdzekļiem atstumjas no šīs darbības pateicoties savai dabai, egoistiskajai sākotnei. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Ūdensplūdi darbā”: Zoar Grāmata klāsta: „Viņš ieraudzīja, ka nāves eņģelis tuvojas kopā ar ūdensplūdiem un tāpēc noslēpās šķirstā”. Tas ir, saprata, ka pretenzijas pret Radītāju un garīgo darbu atņem viņam dzīvības garu un tāpēc pārgāja uz ticību augstāk par zināšanām, Binas īpašībās, vēlmē atrasties tikai atdevē, neko nesaņemt un priecāties par savu likteni, uzskatot verdzību Radītājam par milzīgu godu.

Cilvēka uzdevums – organizēt sev sabiedrību, kas pastāvīgi viņu virzīs uz mērķi, cildinot tā svarīgumu. Viņam jārūpējas, lai izveidotu šo sabiedrību pēc iespējas lielāku un svarīgāku par sevi. Taču viņam to, gluži otrādi, traucē izdarīt, sūtot jautājumus: „Kas Radītājs tāds ir, lai Viņu klausītu?” un „Ko tev dod šis darbs?”

Viņš sāk šaubīties, kādēļ nodarboties ar iekšējo darbu, kāda tam jēga? Rodas visi iespējamie traucēkļi šajā darbā, kas nāk no ģimenes un no dažādiem citiem avotiem. Tikai tuvāko sabiedrība palīdzēs cilvēkam noturēties šajā ceļā, nekādi citi faktori nepastāv. Cilvēkam ir jāsaprot, ka viņam pašam nepiemīt nekādi spēki. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc Radītājs prasa ievērot likumus, par kuriem mums nekas nav zināms?

Atbilde: Šodien mēs atrodamies uz materiālās dabas pakāpēm: nedzīvās (N), augu (A) un dzīvnieciskās (Dz). Šeit mēs pilnībā varam eksistēt, šeit mums ir zinātne un vairums citu līdzekļu.

Taču runa iet par cilvēciskās pakāpes likumiem, šī pakāpe attiecas uz garīgo dabu. Mēs neesam ar to pazīstami un neko nespējam ar to darīt. Tomēr mums jāpaceļas līdz šai garīgajai dabai un tieši tāpēc mēs izjūtam ciešanas, kuras stumj mūs uz priekšu. Tādējādi ciešanas nozīmē augstāku pakāpi, kura šodien sāk mūsos jau atklāties, taču tikai negatīvā formā.

Dzīvnieciskajā līmenī tu dzīvoji pārtikušu dzīvi un izjuti augstākā mērā pozitīvas (!+) sajūtas. Šķita, viss ir lieliski. Taču piepeši sāka atklāties pretstats – liels mīnuss, ciešanas. Ko darīt? Tu nezini.

Bāls Sulams skaidro, lai gan zinām arī no vēstures, ka katrā stāvoklī izpaužas ciešanas, lai tas liktos tev nepanesams un tu paceltos augšup uz nākamo pakāpi. Tādā veidā mēs virzāmies uz priekšu. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Ja attiecībās starp grupas biedriem atklājas kādi nepatīkami momenti, naids, kā to saistīt ar mērķi?

Atbilde: Cilvēka dzīvē nav nekā, kas nevirzītu viņu uz mērķi. Pat ja nenodarbojas ar kabalu un  apzinātu labošanos, viņš jebkurā gadījumā virzās uz priekšu, tikai pagaidām neapzināti. Turklāt ir tādi cilvēki, kuriem ir atklājusies saikne ar mērķi un viņi to attīsta  patstāvīgi. Taču visa pasaule virzās uz vienu mērķi, attiecībā uz kuru šajā pasaulē nav nejaušību.

Viss ir iepriekš noteikts un neko nevar mainīt, izņemot savu attieksmi pret notiekošo. Lai gan tieši šī attieksme maina visu ainu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc negatīvais spēks atklājas pasaulē tik skaidri un pilnīgi neproporcionāli pozitīvajam, kuru mēs atmodinām? Iespējams, mēs vispār neko nemodinām?

Atbilde: Negatīvais spēks atmostas, lai atbilstoši tam, tu pieprasītu pozītīvo spēku. Pie tam ne tāpēc, lai neitralizētu sitienu, bet tādēļ, lai šo sitienu padarītu par noderīgu. Tu it kā lūdz tēvu, kurš tevi māca pieņemties prātā, nepārstāt nepatīkamo procedūru, bet padarīt to par simtprocentīgi efektīvu. Tu patiešām vēlies iegūt jaunu prātu un uzlabot personīgās īpašības. Tu neasocē sevi ar egoismu, kurš saņem sitienu. Gluži otrādi, tu izej no egoisma un atzīsti: „Egoismam paredzēts šis brāziens, tikai lai tas iet tam par labu, lai izmaina to”.

Un tad rūgtuma vietā tu piepeši jūti saldumu. Jo negatīvais, bez savas „triecien” iedarbības, palīdzēja tev atdalīties no savas egoistiskās vēlmes, pacelties virs tās un noteikt sev, ka šāda shēma arī atnesa labumu. Pretējā gadījumā tu nespētu nošķirties no egoisma. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Puse monētas – darbā”: Pastāv diva veida maldi, kuri liek cilvēkam atstāt garīgo darbu. Pēc tam, kad viņš nostājas uz īstenības ceļa, viņam no augšienes atklāj viņa maziskumu un jo vairāk viņš spēj pārvarēt, jo vairāk apgrūtina viņa sirdi ar egoismu, lai ar to radītu vietu gaismas, kas atgriež pie avota, atklāšanai.

Nav gaismas bez tilpnes, tādējādi ar sirds apgrūtinājumu atklājas vajadzība gaismas atklāšanā. Un tikai Radītājam ir zināms, kad uzkrāsies tās pilns un pietiekams mērs. Turklāt cilvēks reizēm aizmūk, jo domā, ka jau pietiekami raidījis lūgšanas, bet Radītājs viņam nepiegriež vērību. Taču nedrīkst uzskatīt sevi par tādu niecību, kas nebūtu izpelnījusies Radītāja palīdzību, par to sacīts: „Dižens ir Radītājs, un vienīgi maziskais spēs Viņu saskatīt”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→