Garīgās izaugsmes divi posmi
Cilvēks, kurš strādā ar sevi un virzās uz priekšu, iziet divus posmus.
Pirmais posms – kad viņš atrodas grupā, studē grāmatas, pūlas savienoties ar biedriem, lai caur viņiem iemācītos, kā iziet no sevis uz ārieni un ar to piesaistīt sev Augstāko gaismu kopīgo mācību laikā. Pie tam gaisma, kas uz viņu iedarbojas, sāk viņu pakāpeniski mainīt. Gaisma sāk cilvēku tirdīt: viņš sajūt pacēlumus un kritumus, visas iespējamās garastāvokļa maiņas, atsvešināšanās un aicinājumus uz priekšu. Viņš griežas kā lupata veļas mašīnā un jūt, kā viņu mētā no vienas puses uz otru. Tādā veidā cilvēks ar sevi strādā.
Tādā gadījumā vienkārši jāturas pie kolektīva. Jāizveido ļoti nopietna apmācības sistēma, kas tevi noturētu. Nekur neskriet prom un censties radīt sev pilnīgi precīzu nosacījumu: es eju uz priekšu, neskatoties uz to, kas manī norisinās, – visām manām sajūtām nav nekādas nozīmes, es vienalga virzos kā vilciens pa sliedēm un šeit nevar būt nekādu noviržu. (vairāk…)
Tiem, kuros ir punkts sirdī, kas saņemts vēl senajā Babilonijā un kas nonācis līdz mūsdienām, vai arī mostas tikai pašlaik – vienīgi viņiem ir brīvā izvēle. Viņos ir divi spēki: saņemšana un atdeve. Turpretī visos pārējos darbojas tikai viens spēks – saņemšana, vēlme baudīt, kas pilnībā viņus vada. Atdeves dzirkstele pagaidām vēl viņos guļ un neizpaužas.
No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 42. p.: Vienīgais visu mūsu ciešanu un mocību, visu mūsu pārkāpumu un kļūdu cēlonis ir pilnīga Augstākās vadības nesapratne.
Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 93. p.: Tad, kad valda Laba un ļauna atzīšanas koks, kas pārstāv ikdienas šķīstumu un ikdienas nešķīstumu, tad šiem viedajiem, kas salīdzināmi ar sestdienām un svētku dienām, nav nekā vairāk par to, ko viņiem dod šie ikdienas cilvēki. Tāpat kā arī sestdienā nav nekā vairāk par to, ko izlabo ar tās palīdzību ikdienās.
Jautājums:
Vienīgais, kas mums ir nepieciešams – izlabot savas attiecības ar augstāko spēku, kurš valda pār visu un vada visu dzīvi, kā sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. Pastāv četras valodas, kuras klāsta par cilvēka attiecībām ar augstāko spēku: vienkāršais skaidrojums, mājiens, alegorija, noslēpums (Tora, Mišna, Talmūds, Kabala).
Rambams, Mišna Tora, likumi par elkdievību: Četrdesmit gadu vecumā Ābrams iepazina savu Veidotāju, piecēlās kājās un skaļi uzsauca visai tautai, vēloties cilvēkiem darīt zināmu, ka ir viens Dievs visai pasaulei un ir jākalpo Viņam.
No Bāla Sulama raksta „Miers pasaulē”: Pastāv divas varas, kas darbojas attīstības procesā:
No Rabaša raksta „Trīs līnijas”: Līdz brīdim, kamēr cilvēks nav izpelnījies izkļūt no egoistiskās mīlestības un darboties atdevē, visus augstākos jēdzienus, kas tiek apgūti kabalā, viņš uztver kā abstraktus terminus.
Kongress Gruzijā, 1. nodarbība