Jautājums: Ko nozīmē „dvēsele” kabalas zinātnē?

Atbilde: „Dvēsele” (nešama) ir tilpne, kas piepildīta ar Binas pakāpes gaismu. Ja virs savas materiālās, „dzīvnieciskās” saņemošās vēlmes es attīstu attieksmi pret tuvāko un vēlos būt viņam piesaistīts, tad jūtu atšķirtību, neatzīšanu. Izstiepjot šo saikni tālāk, es sāku nicināt tuvāko, bet pēc tam viņu ienīst.

Viss sākas no  nulles, neitrālā līmeņa. Katrreiz cenšoties labi izturēties pret tuvāko (+), tā vietā es izpaužu negatīvu (-). Un jo vairāk es pūlos (↑), jo lielāks negatīvs man atklājas (↓).

Tādā veidā es izeju piecas stadijas – no nulles līdz ceturtajai, kurā atklājas naids – pie tam atklājas tieši tad, kad vēlos sasniegt mīlestību. Tas kopumā notiek pacelšanās laikā un it īpaši katrā pakāpē. Līdz brīdim, kad nonākšu līdz pašam dziļumam, līdz iekļūšu vēlmē visā tās dziļumā (avijut) – naids man neatklājas. Un katrā etapā ir piecas šīs stadijas, kas sastāda AVAJa konstrukciju. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

Jautājums: Rabašs savā 43. Vēstījumā raksta, ka līdz brīdim, kad iegūsim ticību, „ārējie” var mūsos iekļūt. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Kopumā es esmu „maiss ar vēlmēm”. Pieņemsim, man ir ticības gaisma manas tilpnes augšējā daļā, un šeit es varu redzēt Radītāju kā gaismu ruah, bet apakšā es Viņu redzu kā gaismu nefeš.

Vispār „ticība” ir atdeve. Tā garantē aizsardzību no jebkura ārējā „iebrukuma”. Esmu jau aizsargāts, es atrodos hefec hesed (H”H) stāvoklī. Lai arī man piedāvā jebko: miljons dolāru, mieru, veselību – man nekas nav vajadzīgs, man nekas netrūkst. Un, protams, „ārējie” nespēj manī iekļūt, lai kā pūlētos. Gluži otrādi, tos atgrūž no manis kā pretējības, kas viņiem nozīmē – nāvi. Saskaroties ar ticības gaismu, egoistiskā vēlme acumirklī izzūd, sašķeļas.

„Iekšējie” faktori ir atdeves tilpnes, un ar „ārējiem” faktoriem tiek domāts mans egoisms pirms tā labošanas. Šīs ārējās vēlmes arī ir jāizlabo. Patiesībā „Es” ir visa pasaule. Tādējādi par „ārējām” tiek dēvētas tās vēlmes, kuras es vēl neesmu izlabojis, tostarp citas atrodas vai nu samazinājumā, vai atdevē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Novosibirskas kongress, 1. nodarbība

Kabalas zinātne klāsta: „Savu pasauli ieraugi vēl dzīves laikā”, tas ir, atklāj vēl dzīves laikā. Cilvēks atrodas šajā pasaulē, pašreizējās sajūtās, nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā dabas līmenī, – lai sasniegtu nākamo, autentisko cilvēcisko līmeni. Runājot citādi, mums ir nepieciešams dzīvot šajā pasaulē savus 70 – 100 gadus (cik kuram), lai sevi attīstītu, paceltos augstākās pasaules sajūtā un tālāk tur attīstītos.

Jauna sajūta, jauna paradigma, jauna esamība, viss, ko mēs iegūstam kopā ar citu sajūtu orgānu un citu pasaules uztveri, tiek dēvēts „Augstākā pasaule”. Līdz šādai pakāpei mums ir jāpaceļas. Un tad – tas, ko uztver mūsu ķermenis, vienkārši aizies, paliks novārtā, netiks vairs sajusts, jo stiprākās sajūtas vienmēr apspiež zemākās. Tas attiecas arī uz mūsu ķermeni: sava organisma „dzīvnieciskajā” līmenī es griežu matus, taču man nesāp. Kapēc nesāp? Tāpēc, ka mati ir augu līmenis un es, atrodoties līmeni augstāk, varu zaudēt matus pilnīgi bez sāpēm. Analoģiski notiek arī paceļoties uz mūsu nākamo, cilvēcisko pakāpi.

Šī pacēluma problēma pastāvīgi mūs motivē. Būtībā dēļ tā mēs arī dzīvojam. Cilvēces vēstures gaitā mēs tā arī virzījāmies uz priekšu – mūsu egoisma mudināti, lai tas attīstītos līdz mūsdienu stāvoklim, kad redzam, ka cilvēks visu it kā ir sasniedzis – un viņam nekā nav. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kabala, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Novosibirskas kongress, 1. nodarbība

Jautājums: Ko nozīmē darbs vidējā līnijā un kā to sajust?

Atbilde: Patiesībā vidējā līnija nepastāv. Dabā darbojas tikai divi spēki: atdeves spēks (zīmējumā – sarkanā krāsā) un saņemšanas spēks (melnā krāsā). Cilvēks nav ne viens, ne otrs. Šie abi spēki nāk no augšienes. Pastāv atdeves spēks, kurš radīja pretēju sev saņemšanas spēku. Šie divi spēki, pieņemsim, pluss/ mīnuss arī pastāv dabā. No tiem nāk viss: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais. Cilvēks kā „garīga būtne” eksistē balstoties uz šo divu parametru salīdzinājuma, savienojuma sevī.

Ekrāns – pluss, ego – mīnuss. Cilvēks, savienojot tos sevī pareizā veidā, paceļoties virs sava egoisma, mērojot ceļu ar ticību augstāk par zināšanām, arī veido šo vidējo līniju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Bailes var būt dažādas: par savu stāvokli šajā pasaulē, par saviem radiniekiem, visu pasauli. Taču tās visas ir pasaulīgas bailes, kuras izriet no tā, ka cilvēkam pagaidām vēl nav pareizās saiknes ar Radītāju, lai saprastu, ka viss atrodas Viņa rokās un nav neviena cita, izņemot Viņu.

Viņš nesaprot, ka pilnībā iekļaujas Radītāja pārvaldē, tādējādi bīstas par sevi šajā pasaulē. Saiknes ar Radītāju trūkuma dēļ, viņš sevi un šo pasauli jūt it kā atdalītu no Augstākā spēka. Viņam šķiet, ka šī pasaule pastāv pati par sevi.

Pēc tam ir nākamais posms, kad cilvēks sāk baidīties par stāvokli nākamajā pasaulē: par sevi pašu, radiniekiem, par pasauli. Tas ir, viņš atdala sevi un pasauli no Radītāja, it kā visi šie jēdzieni pastāvētu atrautībā viens no otra. Un tāpēc viņš meklē starp tiem kādu saikni, kas spēs garantēt viņam vislabāko eksistenci. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 172. p.: …”Cilvēka tēls” – kā cilvēka sejas attēls, kas ietver visas formas, tas ir, trīs sejas, lauva-vērsis-ērglis. Tie ietverti cilvēka sejas attēlā no Malhut puses tajā, jo cilvēks (adam) ietver Zeir Anpin un Malhut.

…”Cilvēka tēls”, kas ietver noslēpumus, kuri līdz pasaules radīšanai tika izteikti un ieviesti septiņos ķēniņos, kuri valdīja mainīgajā pasaulē, neskatoties uz to, ka viņi sašķēlās un nespēja pastāvēt.

Cilvēka tēls – tas, ko mēs veidojam saiknē starp mums, līdz izveidosies Ādams Rišons. Pūles, kuras katrs pieliek, lai apvienotos, veido šo jauno tēlu, dēvētu „Ādams Rišons”.

Ādams Rišons, kas radīts no augšienes pasauļu lejupnākšanas laikā, bija it kā prototips, eņģelis, par cik radīts bez mūsu pūlēm. Turpretī, pateicoties mūsu pūlēm, tas pārvēršas no dzīvnieka par cilvēku. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, ZOAR - Nav komentāru→

Israēls ir augsta pakāpe. Ikviens cilvēks, kurš atdalās no materiālajām interesēm un virza sevi tikai uz saplūsmi ar Radītāju, atdeves spēku atbilstoši īpašību līdzības likumam un  tikai tam velta katru mirkli – tāds cilvēks tiek dēvēts „jašar-eļ” (taisni pie Radītāja), Israēls.

Viens no šī ceļa posmiem ir Savienības noslēgšana, kad cilvēks iekļauj sevī tuvākos – citus, kuri arī tiek dēvēti par Israēlu. Kādreiz viņi jau bija savienoti, taču viņos iespraucās vēlme baudīt, ļaunā sākotne viņus atdalīja. Turklāt tagad, neskatoties uz to, ka viņi atklāj šo ļauno sākotni, tomēr pastāvīgi strādā, lai savienotos kopā, lai varētu sasniegt apvienošanos, lai dotu Radītājam tilpni baudas saņemšanai.

Radīšanas mērķis – sniegt baudu veidojumiem. Tā ir darbība no Radītāja puses, taču tādā gadījumā, kāpēc tas izvirzīts par uzdevumu radījumam? Tāpēc, ka radījumam jāvirza sevi uz tādu stāvokli, lai ļautu Radītājam sniegt baudu radījumam. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules skolniekiem (Nr. 50): Valdzinošās un lolotās nākotnes sākums tuvojas mums ar Radītāja palīdzību. Tādējādi es vēlos un ļoti ilgojos pēc tā, lai jūs būtu man līdzās ar miesu un dvēseli (tas ir, lai jūs pietuvinātos man, nevis es jums, par cik pēdējais ir izslēgts un pat bezjēdzīgs – un saprotošajam ar to ir pietiekami).

Cik ļoti es tagad nožēloju par svētku mēnesi pagājušā gada sākumā. Tas bija ļoti lielas vēlmes periods, taču jūs tajā laikā neatradāties man līdzās. Un tāpēc pilnīgi saprotama tā nožēla, kas dēļ tā pavadīja mani  visu gadu. Tā iemesls ir lepnība un iedomība, kas jūsos ielavījās. Un tādā pašā mērā starp jums radās nemotivēts ienaids. Un saprotams, ja jūs ienīstat vienu no grupas, tad tā ir skaidra pazīme, ka arī ar mani jūs neatrodaties absolūtā mīlestībā.

Šie vārdi uzrakstīti saskaņā ar mīlestības likumu, saplūsmes likumu: gluži kā ģimenē, kurā nav mazie un lielie – mīlestības likums vienlīdzīgi saista kopā visus. Tādējādi ikvienam jāpaceļas pār savu kritiku, jo viņš nosoda, pateicoties personīgajiem trūkumiem. Ar mīlestības acīm neviens netiks novērtēts kā mazāks salīdzinājumā ar pārējiem. Ja tu  savienojies saskaņā ar mīlestības likumu, augstāk par zināšanām, tad spēsi pareizi savienoties ar visiem vienlīdzīgā pakāpē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Mīlestība pret sevi un mīlestība pret Radītāju”: Pastāv egoistiskā mīlestība pret sevi un ir mīlestība pret Radītāju. Pārejas stadija starp tiem – mīlestība pret tuvāko. Caur mīlestību pret tuvāko nonāk pie mīlestības pret Radītāju.

Par to sacījis Rabīns Akiva: „Mīli tuvāko kā sevi pašu, par cik tas ir dižais Toras likums”. Un viedais Gilels, stāvot uz vienas kājas, atbildēja cilvēkam, kurš palūdza apmācīt viņu Toras zinībām: „Mans padoms: nedari otram to, kas nīstams tev pašam – visu pārējo piedomā pats”. Pateicoties mīlestībai pret tuvāko, tiek sasniegta mīlestība pret Radītāju, un tad visa Tora un visa gudrība atklājas tavā sirdī.

Cilvēkam ļoti grūti pieņemt un iekšēji piekrist tam, ka ceļš pie Radītāja ved caur mīlestību pret tuvāko. Un patiešām, tā ir tā pati mīlestība, tikai divās dažādās tilpnēs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā epigrāfu rakstam „Miers” Bāls Sulams min citātu no pravieša Jesajas sacītā: „Vilks dzīvos līdzās jēram, un tīģeris gulēs līdzās kazlēnam un telēns un jauns lauva, un vērsis būs kopā, un mazs zēns pār tiem valdīs”. Tad, kad šis laiks pienāks, kam būs grūtāk: vilkam līdzās jēram vai jēram līdzās vilkam?

Atbilde: Ikvienā no mums dzīvo vilks un jērs – vēlme saņemt un vēlme atdot. Saņemošā vēlme ir vilks, bet atdodošā – jērs. Viņi nevar dzīvot kopā abpusējas nesaderības dēļ. Vilks zina, ka spēj pieēsties, piepildīt sevi tikai ar jēru; bet jērs baidās, ka vilks viņu apēdīs. No otras puses, vilks zina, ka viņš neizdzīvos bez jēra, bet jērs zina, ka nespēs bez vilka virzīties uz priekšu – tā arī paliks par aitu.

Lūk, sanāk, ka viņi nevar pastāvēt viens bez otra un nespēj sadzīvot kopā. Kā lai viņi atrod tādu savstarpējo līdzsvaru, kad „vilks dzīvo ar jēru”? Kā divas pretējas vēlmes – egoistiskā un altruistiskā – var sadzīvot zem viena jumta? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→