Jāmaksā par katru mirkli
Novosibirskas kongress, 5. nodarbība
Rakstā „Miers” Bāls Sulams min šādu citātu: Viss ir ieķīlāts, un lamatas izliktas uz visu dzīvi. Veikals ir atvērts, un veikalnieks dod uz parāda. Grāmata atvērta un roka raksta, – tas ir, Radītājs visu pieraksta. Ikviens, kurš vēlēsies, varēs ņemt uz parāda – ieeja ir brīva, var nākt un paņemt. Taču nodokļu piedzinēji nepārtraukti atgriežas un no cilvēka tiek ņemta samaksa, vai viņš to apzinās, vai nē. Un viņiem ir pamats, – proti, viss ir pierakstīts. Turpretī notiekošā tiesa, kas izlemj, uz kāda pamata tiek ņemta no cilvēka samaksa, ir īstenības tiesa, un viss ir sagatavots maltītei.
Tādā veidā kabalisti pauda mūsu saskarsmes jēgu ar Radītāju..
No vienas puses, „viss ir ieķīlāts”, tas ir, nekas netiek dots bes maksas. Tas ir dabas likums, kurā mēs pastāvam un kurā visas daļas precīzi saistītas ar cēloņu un seku saiknēm. (vairāk…)
Bāls Sulams „Miers”: Vienkārša izpratne parāda, ka cilvēciskajai dzimtai nepieciešama sociālā dzīve. Citiem vārdiem, bez sabiedrības palīdzības cilvēks nevar pastāvēt un iegūt līdzekļus savai eksistencei.
Bāls Sulams „Sešsimt tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv sešsimt tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele dalās vairums dzirkstelēs. Šeit ir jāsaprot: kā garīgais var dalīties daļās, ja sākotnēji bija radīta tikai viena dvēsele – Ādams Rišons?
Mums nāksies garīgajā darbā iziet vairums stāvokļu. Pirmais un pats vieglākais nepieciešamais solis – kā no „ES” izveidot „MĒS”. „Mēs” ietver arī vēl mani un tajā ietverts mūsu kopīgais lepnums. Šajā jēdzienā pazūd visi, ne tikai es. Savā ikdienas dzīvē mēs redzam, ka cilvēkam salīdzinoši nav grūti sevi identificēt šādā veidā ar grupu, kara pulku, ģimeni – saistīt sevi ar citiem ķermeņiem.
No Rabaša raksta „Kapēc taisnīgie izpaužas pateicoties grēciniekiem”: Lai cilvēks virzītos uz priekšu garīgajā ceļā un sasniegtu pilnīgu atdevi, nevis apstātos pacēluma stāvoklī, uzskatot, ka tālāk nav kurp virzīties, Radītājs pārvērš viņu par grēcinieku, sūtot viņam noziedzīgas domas par to, ka nav vērts strādāt Radītāja labā, bet gan tikai savā labā.
Jautājums:
No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 107. p.: Pēc tam, kad cilvēks izpelnas Radītāja gaismas atklāsmi tādā mērā, ka katrs viņa izdarītais pārkāpums, tostarp ar ļaunu nolūku, pārvēršas viņam bauslī, viņš kļūst jautrs un priecīgs par visām izciestajām mocībām, rūgtām ciešanām un vairums raizēm, kuras izgājis savas dzīves laikā, sākot no divkāršās un vienkāršās apslēptības.
Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 99. p.: „Un nostājās kalna pakājē”. Tā notiks pēdējās atbrīvošanās laikā, tas ir, mācekļu vadībā, kas mantojuši zināšanas no viedajiem, līdzīgi vergam, kurš iet līdzās sava kunga zirgam.
No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 96. p.: Un tie, kuri izpelnījušies, vairs nevar atkāpties no pienācīgas baušļa izpildes, līdzīgi cilvēkam, kurš nespēj atkāpties no brīnišķīgas baudas, kas nāk viņam rokās. Turpretī no pārkāpuma viņi bēg prom kā no ugunsgrēka.