Viedoklis (V. Vutjanovs, Krievijas tautsaimniecības akadēmijas docents, valsts dienestā pie KF prezidenta): No 2008. gada beigām, kopš iestājās krīze, Krievijā ceļas viss, izņemot darba algas un dzīves līmeni.

Nenākas gaidīt pozitīvas pārmaiņas, par to liecina visi pasaules dati, un mēs esam atkarīgi no pasaules ekonomikas konjunktūras: Grieķijā, Spānijā un Itālijā ir problēmas, Eirozona pati par sevi ir problemātiska, ASV turpina dzīvot uz citu valstu parāda. Mēs tuvojamies kārtējam kolapsam, un tas, pirmām kārtām, iedragās budžeta ienākumu daļu – naftas un gāzes cenas.

Replika: Nav iespējas radīt neatkarīgu ekonomiku, pasaule ir saistīta vienotā sistēmā, izeja – kopējā saprātīgā vienotībā, jo visas valstis atrodas vienu draudu priekšā. Taču egoistiskā inerce neļauj sākt risināt kopīgo problēmu. Kā cilvēki pat draudu priekšā nevar viens otram pasniegt roku – egoisms, lepnība neļauj… Tā arī, lūk, vienatnē, katrs pats par sevi – uz bezdibeni…

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Ukrainas prezidents V. Janukovičs tēvzemes un ārvalstu investoru padomes sēdē): „Es nespēju teikt, ka krīze pagājusi. Tā nav beigusies. Mēs redzam, kā globālajā pasaulē rodas veselu valstu jauni konglomerātu uztraukuma piemēri.

Ja lūkoties uz Grieķiju, Spāniju, Portugāli, tad neviens nespēs atbildēt, kad tur beigsies krīze. Nav arī galīgās receptes, kā noregulēt šīs krīzes. Taču ekonomika pasaulē ir savstarpēji saistīta. Arī pašzemes biznesam, starptautiskajām korporācijām, investīciju kompānijām un bankām pastāv savstarpējas saistības”.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: The Financial Times nopublicēja Gideona Rahmana rakstu „America and Europe sinking together” („Amerika un Eiropa slīkst kopā”) – par krīzes līdzībām un dažādībām abās Atlantijas pusēs.

Kamēr Vašingtonā strīdas par valsts parāda maksimāli pieļaujamo robežu, Briselē nonāca līdz parāda bezdibenim.

Taču pamatproblēma okeāna abās pusēs ir viena un tā pati. Gan ASV, gan ES ir budžeta līdzekļi, kuri izgājuši no kontroles, kā arī izjauktās politiskās sistēmas, kuras nav spējīgas atrisināt šo problēmu. Amerika un Eiropa nokļuva vienā „slīkstošā laivā”. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Hosē Luiss Rodrigess Sapatero, Spānijas premjerministrs, ekonomiskajā forumā par ES): Ja tā vai cita valsts izjūt problēmas, citām valstīm tā ir jāatbalsta. Tādai šodien jābūt valstu līdzās pastāvēšanai.

Tas novedīs mūs pie pasaules bez konkurences starp valstīm. Perspektīvā mums jābūt vienotiem un solidāriem un, ņemot vērā pagātnes mācības, kopā mainīt nākotni. Vēsture parāda, ka ja mēs esam vienoti, mēs esam spējīgi risināt problēmas un garantēt drošību. Pašlaik Eiropa pārdzīvo šīs apvienošanās problēmas risināšanu. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Haralds Šumans, viens no galvenajiem vācu speciālistiem globalizācijas jomā): Eiro zonai ir nepieciešama vienota ekonomiskā politika un vienota ekonomiskā valdība. Citādi nacionālie balansi, kas ir atšķirīgi viens no otra, sagraus visu projektu kopumā.

Mums ir jārada koordinēta ekonomiskā, sociālā, nodokļu politika, citādi eiro ir nolemts neveiksmei. Pašlaik mēs atrodamies fāzē, kad vāciešiem, francūžiem, holandiešiem ir jāsaprot, ka nedrīkst tiekties uz eksporta pārākumu laikā, kad citas valstis iegrimst parādos. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: KZA prezidija projekts „Pasaules dinamikas kompleksā sistēmu analīze un matemātiskā modelēšana”. Pamatsecinājumi:

1. ASV saudzējošā naudas politika noveda pie burbuļu uzpūšanas izejvielu tirgos, kas noveda pie pasaules cenu pieauguma uz pārtiku, zeltu un izejvielu precēm, kas izraisīja inflācijas spiedienu uz attīstošajiem tirgiem, un provocē pasaules ekonomikas globālās krīzes otro vilni.

2. Otrais krīzes vilnis iestāsies 2011.g. vidū-otrajā pusē, izsauks atkārtotu recesiju Eiropas Savienības ekonomikās un novedīs pie recesijas. Otrais krīzes vilnis būs līdzīgs 1970.gadu krīzēm, t.i., stagflācijas atgriešanās risks, kas pazeminās investīciju aktivitāti un saīsinās pieprasījumu. Tādēļ iziešana būs lēna, bet pieaugums slābans. 

3. Trešais krīzes vilnis iestāsies pēc 10 mēnešiem pēc otrā, taču būs arvien ātrāks un vājš. Tajā brīdī līdzīgu krīžu secība, iespējams, beigsies, noslēdzoties ar sava veida fāžu pāreju. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (A.Kobjakovs, MVU docents, līdzautorībā ar M.Hazinu grāmatas „Dolāra impērijas noriets” autors): Šī krīze neaprobežojas ar finansiālo jomu, tā atnāca reālajā ekonomikā.

Mēs tagad dzīvojam finanšu varā, apvērstā pasaulē. Marksa reālā ekonomika – tā ir bāze, ražošana, taču finansēm ir jāizpilda apkalpojošās funkcijas. Šodien bāze un virsbūve mainījušās vietām. Finanses kļuvušas pašpietiekamas.

Eksistē veids, kā izvilkt ekonomiku un dot darbu visiem – ar militāro tehnoloģiju palīdzību. Militāri rūpnieciskais komplekss periodiski iznīcina vecos ieroču krājumus (provocējot karus), lai tādā veidā saņemtu jaunus militārus pasūtījumus. Tas arī ir vēl viens veids, kā bagātināties.

Replika: Kabala nenoliedz karu kā jaunas pasaules dzimšanas veidu, taču brīdina, ka nebūs iespējams aprobežoties tikai ar lokālu karu, jo jebkurš lokālais karš pāraugs globālajā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (M.Mandelbaums, Dž.Hopkinsa institūta ārpolitikas spec., no grāmatas „Taupīga lielvalsts, vai Amerikas pasaules līderisms naudas trūkuma laikmetā”): Pasaulē vienīgā lielvalsts, kas apgrūtināta ar parādiem, kļūst vājāka.

ASV ārpolitikas svarīgākā īpatnība bija pasaules nodrošināšana ar diplomātiskiem un kara ceļiem, ar atvērto jūru un atvērtās tirdzniecības labumiem, komunisma apturēšanu, cīņu ar terorismu – ASV tika uzskatītas par pasaules stabilitātes faktoru.

Replika: Šī stabilizējošā loma „naudas trūkuma laikmetā” samazinās un, iespējams, izzūd. Pasaule kļūs neparedzama. Amerikas aiziešanai no Irākas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm var būt negatīvas sekas (terors, narkotrafiks) attiecībā uz visu Eiropu un Āziju.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (A.Repins, f. z. k.): Globalizācijas fenomens satur:

1. Globalizācija ekonomiskajā jomā – pasaules saimnieciskās sistēmas izveidošana uz pasaules tirgus bāzes.

2. Vienota informācijas telpa – vienota planetārā informācijas tīkla izveidošana.

3. Vienota sociāli vēsturiskā telpa – planetārā sociuma izveidošana, kas iekļauj daudzveidīgus sociālos subjektus, kas attīstās kopējos vēsturiskajos apstākļos.

4. Politisko institūtu globalizācija – vienotas varas un tiesību sistēmas izveidošana, valsts robežu dzēšana.

5. Vērtību globalizācija – planetārā līmeņa kulturālā identiskuma izveidošana, kas pamatojas uz universālām vispārcilvēciskajām vērtībām. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Džordžs Soross, miljardieris): Eirozonai nāksies izstrādāt vājo valstu iziešanas mehānismu no bloka. Mēs esam uz ekonomiskās lejupslīdes robežas, kas sākas no Grieķijas, taču izplatīsies uz citām valstīm. Eiropas krīze ir koncentrēta ap eiro, un tā turpina attīstīties.

Mēs atrodamies uz kraha robežas. Jāņem vērā, ka ES izdzīvošana ir principiāli svarīga visiem, taču tāda plāna nav. Notiekošā cēlonis ir tajā apstāklī, ka Eiro no paša sākuma tika radīts ar principiālu pārrēķināšanos – bez politiskās savienības un kopējās kases atbalsta. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→