Category Archives: Ekonomika un finanses

Kā risināt inflācijas problēmu

Viedoklis (V.Rožankovskis, IG „Nord-kapital” analītiskā departamenta direktors): Ekonomikas situācija Britānijā ir vēl sliktāka kā ASV. Lieta ir tā, ka nav iespējams līdzīgi kā ASV, „drukāt” rezervju valūtu.

Tādēļ problēmo obligāciju izpirkšanas mēģinājumi veicina strauju inflācijas pieaugumu naudas masas pieauguma dēļ. Citiem vārdiem, ja ASV ar naudas drukāšanu eksportē inflāciju, tad Britānija to uzņemas. Problēmas risinājuma nav…

Replika: Problēmas risinājuma nav arī ASV. Šo problēmu var risināt tikai kopā, ar visu pasaules sabiedrību, kopējiem spēkiem un uz vienādiem nosacījumiem, lai visiem būtu labi kā vienam organismam. Tāpēc ka pasaule ir kļuvusi kā vienots organisms. Kamēr tas netiks apzināts, lēmumu neatradīs.

Avots krievu valodā

Globālā krīze un liberālās ideoloģijas pārvērtējums

Viedoklis (O. Bogomolovs, ekonomists, politiķis, PSRS ZA akadēmiķis): Krīze, kuru mēs pārdzīvojam, ir pasaules kārtībā nobriedušo kardinālo pārmaiņu apliecinājums. Ekonomikas joma ienāk pārejas stadijā uz jaunām regulēšanas formām un tehnoloģisko iekārtu, kurā info-nano-bio-tehnoloģijas, trīsdimensiāli izstrādājumu printeri iegūst pamatnozīmi. Briest pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, tiek globalizētas ražošana, kultūra, starptautiskās attiecības.

Vienpolārā pasaule ar ASV priekšgalā piekāpjas daudzpolārajai, kas pieprasa līdztiesību, daudzu valstu interešu ievērošanu un piekrišanu. Arvien vairāk krājas cilvēces garīguma un tikumības krīzes simptomi. Cilvēce pārdzīvo pāreju pasaules izpratnē un dzīves iekārtošanā. (vairāk…)

Priekšā – kritums

Viedoklis (M.Hazins, analītiķis): Baņķieri un finansisti baidās pazaudēt varu pār pasauli. Tādēļ viņi visādi mēģina apturēt notikumu dabisko attīstību. Visa Eiropas finanšu sistēma tiek pakļauta agresīvam uzbrukumam, kuru veic spekulanti un starptautiskās reitingu aģentūras.

Var turēt aizdomās noziedzīgu vienošanos, taču procesa dalībniekiem ir nopietns pamats: parāda apjoms ir tik liels, ka to atdot vairs nebūs iespējams. Turklāt tas tika izveidots, paredzot tā refinansēšanu, nevis atgriešanu.

Šodien pasaules finanšu sistēma atrodas jautājuma priekšā: ko darīt ar parādiem? (vairāk…)

Eiropas Savienībā nav īstu eiropiešu!

Viedoklis (Džordžs Soross, amerikāņu finansists): Eiropas integrācijas process sasniedza apogeju, kad tika ieviesta vienotā valūta. Taču eiro izrādījās par nepilnvērtīgu valūtu: tam bija vienotā centrālā banka, taču nebija vienotās finanšu ministrijas. Vācija uzstāja, ka nav ES kopējo garantiju, t.i. integrācijas.

Būdama lielākā kreditora lomā, Vācija diktēja tai izdevīgus palīdzības nosacījumus, ar to veicinot parādnieku maksātnespēju. Eiro maiņas kursa pazemināšana padarīja tās ekonomiku vēl spēcīgāku. Tādējādi integrācija pārtapa dezintegrācijā. (vairāk…)

Viss vēl ir priekšā

Viedoklis (M.Koroļuks, IFK „Solid” pārvaldes nodaļas vadītājs): 2008.gadā mēs iestājāmies kredītu cikla samazināšanās fāzē. Tā ilgs minimums līdz 2015.gadam. Šī perioda laikā pasauli satricinās banku krīzes, „jostu savilkšanas” politika novedīs pie vāja ekonomiskā pieauguma.

Kredītu krīze Eiropā, ASV sāks cīnīties ar savu kolosālo kopējo parādu, izpaudīsies Ķīnas parādu problēmas (nākamā lielā pasaules krīze var sākties tieši tur). Tā kā viss vēl ir priekšā…

Replika: Tomēr nez kāpēc visiem liekas, ka liktenis, pat bez mūsu pūlēm, izvilks mūs no visām problēmām! Kā sacīt, tiksim tam pāri paši neko neuzsākot. Tādā veidā mēs noslīdam līdz karam. Turklāt mēs arvien vairāk esam pretstatā dabai, kura mums izpaužas kā vienota sistēma.

Avots krievu valodā

Eiropas Savienības skaistā modeļa beigas

Viedoklis (M.Hazins, analītiķis): Žans-Klods Trišē, ilggadējs Eiropas Centrālās bankas vadītājs, aicināja pastiprināt budžeta kontroli: „Eiropas savienības valstis izrādīja noziedzīgu nolaidību ignorējot eiropas Stabilitātes un pieauguma pakta prasības, kas noteica stingri ierobežot valsts budžeta deficīta apmēru. Tā pārkāpšana bija nepieciešama sociālo izmaksu turpināšanai”.

Taču tad, krītošā pieprasījuma apstākļos, kritīs arī iedzīvotāju dzīves līmenis. Proti, viņa aicinājums ir tīra demagoģija: viņš apzināti dod neizpildāmus padomus, gatavojas „nomazgāt rokas”. Kāpēc viņš klusēja, kad valstis un pilsoņi ņēma kredītus, zinādami, ka neatdos? Trišē taisnojas, ka viņš šeit nav vainīgs – „es sacīju, taču viņi manī neieklausījās”. (vairāk…)

Ne jau naudā ir laime

Viedoklis (R.Skidelskis, britu Augšnama jeb Lordu palātas biedrs, politekonomijas profesors. Avots: Aljazeera): Rietumu civilizācija atdzisa no mērķa iekrāt bagātību, atklājot, ka tas nogalina iespēju gūt baudījumu no šīs mantas. Kapitālisms bagātās valstīs izsmēla sevi. Pieredze rāda, ka peļņa vairs nepadara cilvēkus par laimīgiem. Kapitālisms ir brīnišķīga sistēma, lai pārvarētu deficītus. Veicot efektīvu ražošanu, tas palīdzēja daudzām valstīm izkļūt no nabadzības. Taču kad preču deficīts pārvēršas to pārmērībā, sistēma turpina izgudrot un ražot jaunas preces. Cik ilgi?

Tas ir amerikāņu dzīves stils, kur nauda un preces „runā”. Kapitālisma beigas nozīmē, ka vairs nav nepieciešamības tajos ieklausīties. Cilvēkiem jāsāk vērtēt to, kas viņiem ir, tā vietā, lai pastāvīgi vēlētos kaut ko vairāk. Bagātie pārstāj tiekties kļūt vēl bagātāki. (vairāk…)

Septiņi miljardi mājinieku

Kabalas pieeja ir augstākā pakāpē zinātniska. Taču mēs to neuzspiežam. Mēs tikai vēlamies norādīt savstarpēji saistītajā pasaulē uz acīmredzamiem faktiem, kurus nav iespējams ignorēt.

No šiem faktiem mēs virzīsimies tālāk, uz pārmaiņām cilvēka būtībā. Turklāt patreiz, saņemot integrālo izglītību, viņš sāk domāt integrālās sistēmas terminos. Iepriekš viņš redzēja un centās visu aptvert no sava egoisma skatpunkta: „es un pārējie”.

Taču tagad viņš pakāpeniski caur šo prizmu sāk sajust pasauli, kura iesūc sevī visus redzamos starus. Viņš noskaņots nevis uz personīgo labumu, bet uz labumu visas cilvēces labā. Viņa rakurss kļūst kopējs, prāts iegūst citādu domāšanas veidu, sajūta iziet cauri visiem. (vairāk…)

Eiropas līderiem ir vērts „nolaisties uz zemes”

Viedoklis: (Džefrijs Zakss, Kolumbijas universitātes prof.) : Grieķu krīze turpināsies, ja Eiropas politiķi „no debesīm nenolaidīsies uz zemi” un nefokusēsies uz problēmas ilgtermiņa risinājuma meklējuma.
Replika: Nekādi aizdevumi lietu kārtību neizlabos. Sekos citu ES valstu bankrots. Lēmums palikt kopā un būt atsevišķi – nav lēmums, nošķirties – katastrofa. Vienīgais lēmums – iet uz priekšu līdz pilnīgai vienotībai. Taču to īstenot bez veselas kopējās eiropas audzināšanas programmas nav iespējams. Ir jāsāk mācīt cilvēkus dzīvot jaunos apstākļos!

Avots krievu valodā

Pasaule ir parādos

Viedoklis (A. Lozovaja, IK Vector Securities analītiskā departamenta dir.): Pasaulē jau notiek parādu krīzes izplatīšanās. 2008. gada beigu posma krīze noveda pie tā, ka privātā sektora būtisku parādu daļu, pamatā banku, uzņēmās valsts, izpērkot „toksiskos” aktīvus.

Korporatīvajam sektoram patiešām izdevās palīdzēt, taču valsts parādi nesamērīgi palielinājās. Tiktāl var glābt tādas valstis kā Grieķija, taču kurš glābs ASV vai Japānu? Turklāt ASV parādu disbalansi ir pasaules ekonomikas galvenais risks.

Replika: Daba, pakāpeniski atklājot mums īsto ainu, dod iespēju novērtēt notiekošo un izvēlēties labošanās ceļu, atrasties ar to līdzsvarā, nevis sasniegt šo līdzsvaru ciešanu ceļā.

Avots krievu valodā