Category Archives: Ekonomika un finanses

Izejas no šī strupceļa nav

Viedoklis (M.Ļeontjevs, analītiķis, publicists, prēmijas „Zelta Krievijas spalva” laureāts, raksts „Izejas no šī strupceļa nav”): Topošā ekonomiskā kolapsa algoritms ir acīmredzams. Eiropa aizies pirmā, jo tā nav spējīga tikt galā ar tādiem izaicinājumiem, kaut arī Eiropas finansiālā politika ir atbildīgākā par amerikāņu. Tomēr Eiropas konstrukcija nav radīta krīzes pārvarēšanai, tā ir radīta laimei.

Nav iespējams sinhronizēt tik nelīdzsvarotu ekonomiku uzvedību, kuras  apvienotas vienā sistēmā. Tās sinhronizēt varēja tikai naudas pārliešanas ceļā. Pārliešanas sekas – sistēmas aktīvi pārvērtīsies sistēmas parādos. Tā ir simetriska shēma. Mēs varam novest pie bankrota Grieķiju, taču atklāsim, ka sabruka Francija un Vācija, jo tās kreditēja Grieķiju (Itāliju, Spāniju, Portugāli, Īriju, Islandi, Beļģiju un citas valstis). (vairāk…)

Egoistu savienība – visas pasaules ļaunums

Viedoklis (S.Steiplzs, ZPI „Rido” prezidents, Kanāda):

Ekonomiskā nevienlīdzība pieaug – tādā veidā arī pieaug jaunu konfliktu daudzums.

Globālās ekonomiskās integrācijas piekritēji apgalvo, ka globalizācija sekmē mieru un trešās pasaules valstu ekonomisko attīstību. Viņi apgalvo, ka „paisums paceļ visas laivas”, korporāciju peļņa noved pie kopējās labklājības pieauguma. Tomēr pastāv nopietni pierādījumi par pretējo.

Valstu ekonomiskā nevienlīdzība pasliktinājās, trešajās pasaules valstīs noris vairāk karu, vairākums no tiem ir pilsoņkari. Masu mēdiji apgalvo, ka to cēloņi ir reliģiski vai etniski, taču visu karu pamatavots – ekonomika. (vairāk…)

Vai mūsu pasaule sabrūk?

Viedoklis (L.Brauns, grāmata „Pasaule uz robežas”): Vai spēsim nomainīt virzienu ātrāk pirms būsim pārkāpuši robežu? Pasaule atrodas nelaimē. Bizness štatu režīmā nestrādā. Ir nepieciešams veikt pārmaiņas kara laika tempos, lai novērstu lielu katastrofu daudzumu, kuras gulstas viena uz otru ceļā uz neatgriezeniskām pārmaiņām.

Replika: Viņš uzrakstīja par to jau dažus gadus iepriekš, taču tiktāl viņā neviens neieklausās, kaut arī viņš ir pazīstams publicists. Laikam tikai satricinājumi piespiedīs ieklausīties, taču vai nebūs jau par vēlu – nevis attiecībā uz pilnīgu civilizācijas iznīcināšanu, bet lai nonāktu pie pilnīgas labošanās mierīgā ceļā.

Avots krievu valodā

Cilvēces globālās problēmas

Viedoklis (M.Deljagins, globalizācijas problēmu institūta dir.): Globālā finansiālā krīze – tikai cilvēces visaptverošo izmaiņu ārējā izpausme uz principiāli citu cilvēciskās sabiedrības organizāciju.

Informācijas tehnoloģijas rada nelielu vadošo eliti. Tādēļ 70% iedzīvotāju ir lieki un nepieciešams veikt to utilizāciju – fizisko vai sociālo.

Globālā komunikācija radīja visizdevīgāko biznesu – cilvēciskā uzskata formēšanu. Tas kvalitatīvi maina cilvēciskās attīstības raksturu: ja agrāk visā savas eksistences laikā cilvēce attīstījās uz apkārtējās vides pārveidošanas rēķina, tad tagad tai pirmoreiz ir obligāti jāizdzīvo un jāattīstās izmainot sevi pašu. (vairāk…)

Pasaules ekonomikas pieci globālie satriсinājumi

Viedoklis (Šons O’Greidijs, Independent, 28.06.2011): ESAO pasludināja piecus „globālos satricinājumus”, kuri ar pieaugošu biežumu destabilizēs pasaules ekonomiku tuvākajos gados.

„Tādu tradicionālu draudu vietā kā iekarošana, karš, bads un mēris, ESAO nosauc vīrusu pandēmijas, kiberuzbrukumus, finansiālās krīzes, sociāli ekonomiskos saviļņojumus un magnētu vētras”.

Par pirmo epizodi no prognozējamās sērijas bija 2008. gada finansiālā krīze. Krīžu biežuma palielināšanos viņi skaidro ar „savstarpējās atkarības pieaugumu” globālās ekonomikas ietvaros. (vairāk…)

Lai izglābtu eiro, krīzei ir jāpadziļinās

Viedoklis (A.Kaleckis, The Times komentētājs): Ir tikai divi veidi noregulēt grieķu krīzi: vai nu Grieķija pasludina defoltu vadoties no saviem parādiem un iziet no eirozonas, vai arī ES uzņemas kolektīvo atbildību par Atēnas parādiem.

Jāpieņem otrais variants, jo eirozonas sabrukums nav iedomājams, taču Grieķijas defolts  un devalvācija izsauks ķēdes reakciju: visas ES valstis savus ietaupījumus pārcels uz vācu bankām, kas veicinās to nacionālo banku izputēšanu.

Eiro glābšanas dēļ kredītspējīgas Eiropas valstis ir spiestas uzņemties atbildību par Grieķijas, Īrijas un Portugāles (500 miljardi eiro) parādiem. Taču šim nolūkam ES nāksies radīt vienotu finanšu ministriju visām ES valstīm. (vairāk…)

Uz 500 Zemes iedzīvotājiem ir viens miljonārs

Ziņojums (Boston Consulting Group aģentūra): Par spīti ekonomiskajai krīzei miljonāru daudzums pasaulē turpina palielināties.

Šodien ir 12,5 miljoni fizisku personu, kuru manta pārsniedz 1 miljonu dolāru. Dotā līmenis sastāda 0,2% no visiem planētas iedzīvotājiem, vai, citiem vārdiem, uz 500 zemes iedzīvotājiem ir 1 miljonārs.

Replika: Tendence uz miljonāru skaita palielināšanos nozīmē ātru virzību uz ļaunuma, nevienlīdzības, kas saskaņā ar dabas pamatlikumu ir pilnīgs pretstats tās līdzsvaram, apzināšanos. Tomēr kad mēs to apzināsimies – ar katastrofām vai prātu? Apzināsimies līdz tādai pakāpei, ka ieviesīsim vienu likumu – saprātīga patēriņa vienlīdzību un vienotību.

Avots krievu valodā

Pasaules liberālās sistēmas sengaidītais sabrukums

Viedoklis (A.Dugins, no jaunas grāmatas „Krīze, ekonomiskās teorijas beigas”): Krīze nav ekonomiskā. Sabruka ekonomiskās sistēmas liberālais modelis. Tas ir pasaules kapitālistiskās sistēmas krahs – visi meklē glābiņu un reāli ir jāgatavojas pašam sliktākajam.

Ir jāvilcina laiks, lai tauta paspētu apzināties visu notikušo procesu nopietnību un neatgriezeniskumu, un lai izstrādātu alternatīvu glābšanas plānu, izstrādātu jaunu ekonomisko sistēmu. (vairāk…)

Evolūcija virza uz sadarbību

Jautājums: Ideja par divu pretstatu mijiedarbību reti pārkāpa tīri filozofisko pētījumu un kulturoloģiskā diskura ietvarus… Jūs to atkal reanimējat, kaut arī cilvēce nogura no tās realizācijas mēģinājumiem.

Atbilde (tas, kas uzdod jautājumu droši vien ir filozofs, tādēļ minu fragmentu no manas jaunās grāmatas): Pati ideja par to, ka evolūcijas gaita tiek nosacīta ar divu pretstatu mijiedarbību, parādījās sen. Pietiekami atcerēties duālu in-jan opozīciju ķīniešu mitoloģijā un filozofijā, Empedokla „karu-mīlestību”, Labā un Ļaunā cīņu ābramiskajās reliģijās, Hēgeļa dialektiku. (vairāk…)

Finansiālais Bābeles tornis

Viedoklis (R.Metjūzs, prof., Starptautiskās Līgas stratēģiskās pārvaldes prezidents): Bībeles stāstā Bābeles iedzīvotāji mēģināja uzbūvēt patērētāju torni līdz debesīm. Projekts izgāzās: tornis sagruva, kad cilvēki zaudēja spēju saprasties.

Rezumējums: Pasaules ekonomika sadūrās ar īpaši dziļu krīzi kopš Lielās depresijas brīža: pārmērīgs parāds, pastāvīga pieprasījuma radīšanas nepieciešamība, nav sapratnes par to, ka finanšu sektors – tā ir kazino rulete, bet mūsdienu biznesa modelis, kas izveidots uz alkatības principiem, būtībā ir nenoturīgs.

Pasaules ekonomika ir maksātnespējīga: parāds pārsniedz maksātspēju par 100%. Defolts ir neizbēgams un skars ģeopolitisko situāciju. Saasināsies domstarpības, nacionālisms, terorisms. Nesekmīgi būs mēģinājumi novērst klimata izmaiņas. No citas puses, krīze var izsaukt visai iespaidīgu attīstības fāzi, atvērt jaunus esamības ceļus. (vairāk…)