Viedoklis (M. Desaī, Augšnama biedrs, Londonas ekonomikas skolas prof.): Kapitālisms dzīvo un plaukst, taču nevis rietumu valstīs, tas emigrēja uz Austrumiem, pārklejoja uz Ķīnu, Indiju, Indonēziju, Koreju un Japānu.

Rietumu kapitālisms XX gadsimta pusi dzīvoja plaši, taču apstrādes rūpniecība pārvietojās uz Austrumiem, bet finanšu sistēma izrādījās par nedrošu draugu. Mums nāksies atgriezties pie vecā modeļa, citādi mēs mainīsim mūsu labklājību uz viņu labklājību. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis: (F. Desertins, franču ekonomists, profesors, Parīze): 2009.gadā notika privātā parāda krīze, banku bankrots. Šodien ir valstu bankrots. Francija kļūs par nākamo Eiropas valsti, kuru skars parādu krīze. Grieķijas un Portugāles krīzes izplatās ātrāk, nekā tas tika paredzēts.

Kas attiecas uz Franciju, tā ir nākamā sarakstā. Jautājums nav tajā, vai mūs skars krīze, bet tajā, kad tas notiks. Eiropas Centrālās bankas sabrukums draud ar starptautiskās tirdzniecības sabrukumu un dziļu ģeopolitisko krīzi, kura var novest pie pasaules kara.

Tieši tas notiek, kad valstis saduras ar preču apmaiņas neiespējamību, kas ir iespējama tikai tad, ja ir spēcīga starptautiskā valūta.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: Atgriešanās pie nacionālām valūtām – tādu soli arvien biežāk rekomendē pazīstamie ekonomisti problemātiskajām Eiropas valstīm. UBS analītiķi aprēķināja:

1. kādā apmērā ES valstīm apiesies atteikums no vienotās valūtas, – un viņus pārņēma šausmas – līdz 50% no IKP. Pie tādas notikumu attīstības Eiropu gaida banku sistēmas kolapss, tirdzniecības krahs, masveida nemieri. Nākamajos gados zudumi sastādīs vēl līdz 150% no IKP.

2. ja no eiro atteiksies tikai vadošā ES ekonomika – Vācija (parastie vācieši uzskata to par vēlamu), tas apiesies Vācijai pirmā gada garumā līdz 25% no IKP, un 15% no IKP nākamajos gados. Vācijai 10-15 reizes izdevīgāk dot aizdevumu Grieķijai, Portugālei, Īrijai.

3. Jebkuras valsts iziešana no eirozonas radīs spekulācijas attiecībā uz citu vājo valstu iespējamo iziešanu, kas spēcīgi iedragās visas ekonomikas. Eiropas ietekme pasaulē vājināsies. Valūtu savienību krahs vienmēr ir gājis kopsolī ar pilsoņkariem.

Tādēļ investoriem nav nozīmes paļauties uz līdzīgu scenāriju, jo vinnējušo valstu nebūs.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (S. Karaganovs, Krievijas ārējās un aizsardzības politikas padome, politologs, vēsturisko zinātņu doktors, Eiropas Institūts):

Globālā krīze tikai sākas un skars visus. Taču tiktāl nav skaidrs, kā un kad visas valstis apvienosies, lai kopīgiem spēkiem uzsāktu tās pārvarēšanu.

Šī krīze, jauns posms pasaules vēsturē, draud novest līdz trūkumam miljardiem cilvēku, var novest pie konfliktiem. Tā ir ne tikai finansiālā un ekonomiskā krīze, bet arī globālās pārvaldes sistēmas, pasaules attīstības ideju, starptautisko institūtu kopējā krīze. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis: (Kristīne Lagarda, Starptautiskā valūtu fonda izpilddirektore): Ja ASV pasludinās savu parādsaistību defoltu, tas kļūs par „īstu šoku” pasaules ekonomikai. Tas apdraudēs ASV ekonomiku un stabilitāti kopumā.

ASV valsts parāds sasniedza kārtējos griestus, kurus noteica Kongress $14,3 trln. apmērā, un kļuva vienāds ar IKP. Tas nozīmē, ka ASV vairāk nevar izlaist savu parādu obligācijas (pārkreditēties). Tas nozīmē valsts bankrotu… ja nepiekritīs paaugstināt valsts aizņēmumu limitu, t.i., tālāko parāda pieaugumu.

Replika: Bet tālāk – „Lai būtu kā būdams”! Galvenais ir atstumt liktenīgo atmaksas stundu! Visi pasaulē vienkārši vēlas turpināt šo spēli, jo neredz alternatīvu – un neieraudzīs, kamēr ciešanas nemudinās viņus izdzirdēt kabalas rekomendācijas pārejai uz saprātīga patēriņa un sadales sabiedrību.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Mums nepieciešams izlabot pašu sistēmu, lai tā līdzinātos Radītājam, atdevei, Dabai. Šodien netrūkst pētījumu, kuri parāda, ka kapitālisms – sava veida egoistiskās slimības uzliesmojums uz zināmu laiku, un šīs slimības beigas mēs redzam mūsdienās. Īpaši tas izpaužas ekonomiskajā krīzē un ekoloģiskajās katastrofās.

Tālāk tā nevar turpināties. Cita lieta, ja mums būtu neizsmeļamas dabas bagātības un enerģētiskie resursi. Taču to nav. Mēs tērējam pēdējo un iedzenam sevi strupceļā: aug plaisa starp bagātajiem un nabagajiem, sabiedrība sabrūk, bet Zeme kļūst arvien neviesmielīgāka vieta. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Viedoklis: (Džulio Tremonti, Itālijas finanšu ministrs): Bez struktūru reformām Itālija līdzināsies „Titānikam”. Bez sabalansēta budžeta drausmīgais parāds, kas atnāca pie mums no pagātnes, aprīs ne tikai mūsu nākotni, bet arī mūsu bērnu nākotni. Šodien Eiropa tiekas ar likteni.

Replika: Tā nav jautra satikšanās, ja skatīties uz pasaules stāvokli ar ierastu skatienu, un pretēja, ja saprast, ka uzdevums, kuru mums uzdod daba kā cilvēces attīstību uz integrālu savienību, mums jārisina pašlaik, neslinkojot, nevelkot garumā risinājumu. Citādi saņemsim vēl grūtāku „darbu kļūdu labošanā”. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: „Plēsiet nodokļus no bagātajiem”, „Nauda veselības aprūpei, nevis korporāciju bagātināšanai”, – tādus plakātus nesa demonstranti. Protesta akcijā piedalījās aptuveni tūkstotis cilvēku. Tie galvenokārt bija studenti un bezdarbnieki. Viņi vainoja amerikāņu ekonomikas krīzē ietekmīgas finansiālās korporācijas un sacēla sašutumu par budžeta izdevumu samazinājumu sociālajai jomai.

Cilvēki soļoja no Manhetenas finansiālā kvartāla līdz Union skvēra vienam no galvenajiem laukumiem. Daži demonstranti sita bungas un skandēja: „Ieņemiet Volstrītu – uz veselu dienu, uz visu nedēļu”. Viņiem tuvojoties Volstrītai, kur atrodas Ņujorkas fondu birža, policija sāka rīkoties. Desmitiem cilvēku tika aizturēti, dažus īpaši aktīvus mītiņa dalībniekus kārtības sargi piekāva ar nūjām. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ar savu lēmumu, lūkoties uz visiem kā uz vienu ģimeni, mēs mainām savstarpējās attiecības starp visiem tautas slāņiem. Tās ir ļoti nopietnas, iekšējas, sāpīgas pārmaiņas, – jo mēs neesam radīti tā, lai domātu par visiem, lai katra partija piekāptos, tiecoties būt kopā ar visiem.

Taču nevienam nav jāmainās un jāatsakās no savas pārliecības. Vieta ir visām pārliecībām un pieejām, – tikai jāatceras, ka mēs visi – viena ģimene, saprotot, ka arī citam tajā ir vieta, kā arī rūpēties par to, lai mēs sasniegtu integrāciju.

Rezultātā mums jānonāk pie tā, lai sasniegtu savstarpējo vienošanos, to pilnībā saprotot, apzinoties un pieņemot. Visai tautai jāpiekrīt tam, ka tieši tā mums šodien jārīkojas, vadoties no līdzdalības un mīlestības jūtām.

Tā ir mūsu dzīves apspriešana, „darbam pie apaļā galda” nepārtraukti jāturpinās. Pārmaiņu gaismā, kuras norisinās katru dienu, mums pastāvīgi jāapspriež mūsu problēmas, tās jāapsver un jāatbalsta pēc pieņemamās skalas, kas nosaka nepieciešamības, lēmumus par palīdzību un līdzekļu pārvietošanu. Šim „apaļajam galdam” jākļūst par piemēru visai tautai – kā patiešām kļūt par vienotu ģimeni. Tādam iekšējam garam ir jāvalda ikvienā, citādi panākumu nebūs. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Izraēla un pasaules tautas, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Viedoklis (A.Gurria, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālais sekretārs, ESAO): Vai rietumu kapitālisms ir cietis neveiksmi? Mana atbilde uz šo jautājumu – nē. Domāju, ka mums neizdevās ieviest nepieciešamos spēles noteikumus, neizdevās nodrošināt kontroli un efektīvi īstenot korporatīvo pārvaldi. Mēs netikām galā ar risku pārvaldi un nespējām pareizi sadalīt pienākumus starptautiskajās ekonomiskajās organizācijās.

Mūsu finansiālās neveiksmes nekavējoties izplatījās uz reāliem ekonomikas sektoriem. No finansiālās krīzes mēs pārgājām pie ekonomiskās paralīzes, pie strauja bezdarba pieauguma. Tādējādi krīze atstāja pēc sevis mantojumā neiedomājami augstu bezdarba līmeni, milzīgu budžeta deficītu, uzkrāto valsts parādu, kurš turpina pieaugt, bet ekonomiskā lejupslīde samazina budžeta ienākumus, turklāt masveida bezdarbs palielina sociālos izdevumus. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→