Jautājums: Pēdējā laikā, tiekoties ar cilvēkiem, es redzu, ka viņi vairs nemeklē panākumus kā iepriekš, necenšas kaut ko sasniegt. Egoisms it kā apstājas un pat pagriežas atpakaļ – cilvēki kļūst pieticīgi. Kāpēc?

Atbilde: Nav viegls jautājums. Kāpēc egoisms pārstājis augt? Pie tam, kāpēc tas „atstāj pozīcijas”, samazina savu spēku? Un vai patiešām samazina?

Lieta tajā apstāklī, ka egoisms ir kļuvis citādāks – „apaļš”, integrāls. Mēs šķiramies no individuālistiskā egoisma veida, no vienkāršas, „lineāras”, taisnas pieejas: „Ņem no dzīves, cik gribi” – un pārejam uz citu veidu, kuru vēl neizprotam. Tas pagaidām mūsos vēl nav atklājies tā pa īstam, proti, integrālais egoisms, kam līdzās nāk savstarpējā saikne, taču mēs to jau izjūtam, bet nezinām, kā ar to tikt galā. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Pētījums: Antropologs piedāvāja bērniem no āfrikāņu cilts rotaļu. Viņš nolika pie koka grozu ar augļiem un paziņoja: „Tas, kurš pirmais aizskries līdz kokam, saņems visu”. Tad, kad viņš deva zīmi, bērni cieši satvēra viens otru aiz rokas un… skrēja visi kopā, un pēc tam visi kopā sēdēja un baudīja saldos augļus.

Zinātnieks bija izbrīnīts un jautāja bērniem, kāpēc viņi tā darīja, jo katrs no viņiem taču varēja saņemt balvu vienpersoniski. Uz to bērni atbildēja: „Obonato! Vai iespējams, lai viens justos laimīgs, ja visi pārējie ir apbēdināti?” „Obonato” (vai ubuntu) viņu valodā nozīmē „es pastāvu, tāpēc ka mēs pastāvam”.

Ubuntu – āfrikāniešu ētiskā mācība, humānistiskā filozofija, pasaules uzskats, kura pamatā ir cilvēku uzticība un viņu savstarpējā saikne. Tā ir mutiskā mācība, tā tiek dzīvota, nevis klāstīta presē. Vārds „ubuntu” var tikt iztulkots kā „cilvēciskums attieksmē pret citiem”, „ticība Visuma dalības spēkam, kas apvieno visu cilvēci”. Jēdzienam „ubuntu” sarežģīti atrast ekvivalentu rietumu valodās. Tad, kad Āfrikā saka, ka „Šim cilvēkam piemīt ubuntu”, tas nozīmē, ka viņš ir dāsns, viesmīlīgs, draudzīgs, rūpējas par citiem, līdzcietīgs, dalās ar visu, kas viņam ir. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Ar ko egoisms ir labs un kā to izmantot labiem mērķiem?

Atbilde: Egoisms ir labs ar to, ka tā ir vienīgā mums piederošā enerģija. Tas virza mūs uz priekšu, audzina mūs. Evolūcijas gaitā egoisms mūs pastāvīgi attīstīja no dzīvnieciskā līmeņa līdz mūsdienām

Taču šodien mēs atrodamies tādā konverģences punktā, kad principā maināmies. Mēs sākam saprast, ka egoisms iepriekšējā formā, kurā mēs to izmantojām, ir sevi nodzīvojis. Mēs vairs nevaram ar to strādāt, tāpēc tas arī mums parāda pašreizējo krīzi.

Tā ir pagājušā egoisma krīze, kad mēs to izmantojām un šķita, ka viss ir labi, viss normāli un tādā veidā var turpināt tālāk līdz bezgalībai. Taču piepeši atklājās, ka egoisms noslēdzās, ietina mūs vienā vienotā sistēmā – pilnīgā savstarpējā atkarībā. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Un sadrumstalojās tautas spēks: daži sekoja egoistisko ķēniņu un augstmaņu pēdās, bet daži sekoja kabalistiem. Un šī šķelšanās turpinājās līdz Tempļa nopostīšanai.

Un izveidoja saduķeju sektu – bagātos un augstmaņus, kas remdēja savas alkas. Viņi karoja ar tiem, kuri pārvarēja egoismu un tieši viņi uzsūtīja Romas impēriju Israēlam, un pēc tam nevēlējās noslēgt mieru ar iekarotājiem, kā ieteica viedie. Rezultātā tika nopostīts Templis un Israēla tautas labākie devās trimdā.

Kabalists vēsturi nestudē universitātē. Viņš aptver ar skatienu visu sistēmu, paceļoties pāri laika ierobežojumiem. „Laiks” viņam nozīmē darbību secību. Viņš redz garīgos cēloņus un to materializāciju šīs pasaules zaros, viņš redz procesa gaitu. (vairāk…)

Filed under: Baušļi, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Israēla tauta nespēj pastāvēt trimdā. Tā neradīs sev mieru trimdā līdzīgi pārējām tautām, kuras sajaucās ar citām, atrada mierinājumu un izzuda tajās bez vēsts. Ne tāda ir Israēla tauta. Tai nebūs miera tautu vidū, līdz piepildīsies sacītais: „No turienes meklēsi Radītāju un atradīsi, ja meklēsi Viņu ar visu sirdi un dvēseli”.

Israēla tauta sākās no Ābrama grupas mācekļiem, kas nāca no Senās Babilonijas. Pārējie babilonieši izklīda visā pasaulē un savstarpēji sajaucās – tā, ka šodien pat nav iespējams atrast to septiņdesmit tautu pēdas, kuras apdzīvoja Babiloniju. Robežas izzuda, jo viss norisinājās saņemošajā vēlmē.

Israēla tauta arī sastāvēja no divpadsmit paaudzēm, un tajā arī notika sajaukums, taču tā neizzuda starp citām tautām. Ārēji tā izsijājās starp tām, taču iekšēji – neslīkst šajā masā. To šai tautai apsolīja Radītājs, un mēs ar jums jau saprotam, par ko iet runa: nav iespējams saliedēt vienā veselumā saņemšanas tilpnes un atdeves tilpnes. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Visbeidzot cilvēks atzīst, ka jāmainās viņam pašam.

Tāda sapratne nenāk uzreiz – kurš tad sākumā to vēlēsies? Taču pakāpeniski noskaidrojas, ka krīze nevājinās un nelaimes tikai pieaug. Šodien mēs jau redzam: visās mūsu darbības jomās cilvēce pieļāvusi milzums kļūdu un nonākusi pie kraha. Tādējādi rodas jautājums: kur slēpjas notiekošā cēlonis? Kāpēc viss, ko esam izveidojuši, strādā pret mums?

Visu sistēmu trūkumi atklājas diendienā – mūsu egoisms tās bojā arvien vairāk. Piemēram, veselības aprūpe: milzīgais zāļu daudzums būtībā ir inde, kas sagrauj mūsu organismu. Tās speciāli tiek izstrādātas tā, lai mēs uz tām „uzsēstos” un lietotu tās visu atlikušo dzīvi, pievienojot aizvien jaunus nosaukumus.

Speciālisti rada jaunākās medicinīskās iekārtas un aparātus izmeklēšanām un analīžu veikšanai. Lai gan tie nav nepieciešami: cilvēku jau bez tā nogurdina un nogāž gar zemi tik lielā mērā, ka viņš vairs nezina, kur viņam likties no tādas dzīves. Un to dēvē par „žēlsirdību”? Mēs arī paši nezinām, ko vēlamies. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Novērojot cilvēsisko vēsturi, mēs redzam dabisko procesu, evolūciju, pret kuru jāattiecas kā pret likumu, kas nezina kompromisu un kas nerēķinās ar mūsu jūtām. Tas īstenojas negrozāmi, „mehāniski”.

Ceļā mēs izjūtam ciešanas, balansējam materiālajā pasaulē starp dzīvību un nāvi, taču lai kā nebūtu, likums ir likums. Tas nemainās to vai citu apstākļu dēļ, un ja pār mani nāk cunami vilnis, mana lūgšana to neapturēs.

Jāatceras, ka jūsos ielikti rešimot – „attīstības gēni”, kuriem jārealizējas. Taču, iekļaujoties šajā realizācijā, mēs paši varam izpildīt darbības gaismas vietā. Tā atnāk, lai mūs izlabotu, un ja mēs virzīsimies tai pretim, ja rīkosimies, vēloties izlaboties, tad spiediens uz mums no gaismas puses kļūs vājāks, maigāks, elastīgāks. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Pastāv tikai viena radīta vēlme – saņemt labpatiku un baudu, bez tā nav nekā cita, ko varētu attiecināt uz radījumu. Viss pārējais – tie ir labojumi attiecībā pret radījumu, ārējā forma, kuru var pieņemt tā pati vēlme, pateicoties tam, ka uz to iedarbojas gaisma.

Pastāv augstākais – atdeve, zemākais – saņemšana un šis zemākais var saņemt tādu ietekmi no augstākā, kas mainīs zemākā ārējo formu. Gluži kā vilks, kas pārģērbjas par aitu. Taču viņš paliek vilks! Tieši to būtībā mēs darām ar savu ego, ar to ļaunumu, kas atrodas mūsos, cenšoties piedot tam formu, kas līdzinās Radītājam.

Svarīgi ir saprast, ka viss norisinās vēlmes baudīt iekšienē, jo tas uzskatāmi nostāda mūs tā vienīgā fakta priekšā, ka viss atkarīgs tikai no mums, viss tiek uztverts iekšēji. Nav nekā, kas atrastos ārpus mums, visa realitāte jau eksistē mūsos, mūsu vēlmē. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Galvojums”: Tikai Isrēla dēli uzņēmās prasīto galvojumu, nevis citas pasaules tautas, kuras neņēma tajā nekādu līdzdalību.

Tādā veidā sāka dalīties saņemošā vēlme. Senajā Babilonijā dzīvoja vienota tauta, bet pēc tam tā sašķēlās atsevišķās grupās, kuras izklīda pasaulē, par cik Augstākais spēks vairs neturēja tās kopā. Šī izsijāšanās nozīmē, ka saņemošās vēlmes atklāja savstarpējās atšķirības. Citādāk sakot, sāka izpausties daudzveidīgas vēlmes, kas attiecas uz dažādām pakāpēm: „Sīrija”, „Aizjordāna”, „Israēla zeme”, „Ēģipte” utt. Atkarībā no to atklāsmes mēs jutāmies arvien vairāk nošķirti, līdz atklājās, cik lielā mērā mēs tomēr esam iekšēji saistīti viens ar otru. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Apziņa – tā ir jauna kategorija, kas dzimst no īpašību neatbilsmes sajūtas. Es sāku apzināties, kas es esmu tajā brīdī, kad man ir slikti un cenšos analizēt: kas tieši man nepatīk un kāpēc man ir slikti? Pēc tam es sāku meklēt, no kurienes nāk ļaunums, no kā?

Visas 125 pakāpes izveidotas uz īpašību neatbilsmes, no šīs sajūtas pastāvīgi rodas jautājumi: „Ko dod šis darbs un kas ir Radītājs, lai es Viņu klausītu? Faraons mums pastāvīgi uzdod šos jautājumus, bet mēs noskaidrojam atbildi. Tādā veidā Radītājs ar mums spēlē no divām pusēm un māca arvien lielāku jutību attiecībā uz atdeves nolūku.

Radītājs pievieno mums arvien kvalitatīvāku īpašību neatbilsmes sajūtu – no pakāpes līdz pakāpei. Ja kādreiz es uztvēru labestību un ļaunumu tikai attiecībā pret materiāliem kritērijiem, spriežot pēc tā, cik daudz man izdevies no kāda nozagt, tad tagad es spriežu par labestību un ļaunumu pēc saviem nolūkiem attiecībā pret Radītāju vai to cilvēku, no kura reiz zagu. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→