Eiropas kongress, ievadnodarbība

Jautājums: Kāpēc tieši XXI gadsimta paaudzei jālemj visas problēmas? Kāpēc XXI gadsimts, nevis XXV? Ar ko tas ir tik īpašs?

Atbilde: Pirmkārt, šeit nav nekā jauna. Principā tā ir tā pati egoisma attīstība, kad tas pāriet no nedzīvā līmeņa uz augu, bet no augu uz dzīvniecisko. Tur taču arī viss balstīts uz integrāciju.

Bija elementārdaļiņa, un piepeši tā sāka veidot asociāciju ar pārējām daļiņām – atoms. Pēc tam šie atomi savstarpēji savienojās noteiktos ķīmiskos elementos, turpretim ķīmiskie elementi – augu veidojumos. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Lekcija Šauļu universitātē

Jautājums: Jūs teicāt, ka cilvēks – it kā vēža audzējs dabas ķermenī. Pirms cik gadiem tas notika?

Atbilde: Lieta tā, ka egoisms mūsos attīstās pakāpeniski. Mēs esam izgājuši dažus attīstības posmus.

Sākot ar 5. gs. pirms m. ē. līdz m. ē. 5. gs. cilvēce attīstījās tieksmē pēc bagātības. No 5. gs. līdz 15. gs. – tieksmē pēc varas, varenības. Un pēdējos gadsimtos, sākot ar 15. – 16. un līdz 20. gs. beigām – tieksmē pēc zināšanām. Tās ir galvenās tendences.

Jau 20. gs. sākumā akadēmiķis Vernadskis raksturoja mūsu attīstību kā beigu posmu, kas ved pie noosfēras – līdzsvara ar dabu. Vēlāk šo ideju atbalstīja daudzi citi zinātnieki. Tālāk šīs iestrādes turpināja visiem pazīstamais „Romas klubs”, bet pēc tā parādījās arī citi atzarojumi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Eiropas kongress, ievadnodarbība

Jautājums: Ar ko atšķiras egoisms no lielas pašpārliecinātības?

Atbilde: Vispār egoisms – tā ir gluži laba lieta. Tas ir dabas centrālais spēks, kas attīsta jebkuru matēriju un visu virza uz priekšu.

Lieta tāda, ka tikai mūsdienās, kad mēs turamies pretī dabai, tas kļūst par negatīvu.

Līdz mūslaikiem pats par sevi tas nebija negatīvs. Mēs virzījāmies uz priekšu, attīstījām zinātni, tehnoloģiju, dzīvi, sabiedrisko valsts iekārtu. Tas viss bija tikai mūsu labā. Jo lielākā vēlme bija cilvēkam, jo augstāk viņš atradās: zinātnieks, izgudrotājs, dzejnieks – nav svarīgi kas, bet viņš virzīja attīstību uz priekšu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā raksturot cilvēka attīstības nedzīvo, augu un dzīvniecisko līmeņus?

Atbilde: Nedzīvais līmenis – periods, kad cilvēkam piemīt ļoti neliels egoisms, kurš nekādā veidā nemudina viņu uz saikni ar citiem. Viņš pasīvi eksistē dabā, praktiski neko nemainot sev apkārt, bet tikai nedaudz apstrādā zemi ar savām rokām vai ar primitīviem darba rīkiem (praktiski to vēl arī nav) un iegūst sev uzturu.

Tas ir nedzīvais attīstības līmenis, proti, tāds, kas nepilnveidojas, pastāvīgi atrodoties vienā līmenī, vēl neaug kā nākamais līmenis. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība - Nav komentāru→

Mūsdienu pasaulē cilvēks dzīves krustvārdu mīklā var ierakstīt tikai vienu pareizu vārdu, kaut arī viņš uzskata, ka var brīvi rakstīt jebkuru.

Alberts Einšteins

Replika:… cilvēks dzīves krustvārdu mīklā var ierakstīt tikai vienu pareizu vārdu… – cilvēkam ir tikai viena brīva rīcības iespēja – izveidot vai atrast sev vidi, kurā viņš varētu augt cieņā un mīlestībā pret citiem, tas ir, arvien vairāk pielīdzināties Dabai (Radītājam). (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Jautājums: Jūs klāstāt, ka visa mūsu attīstība paredzēta, lai ieaudzinātu mūsos apzināšanos par to, kas mēs esam. Kas tad mēs esam?

Atbilde: Pirmkārt, mēs neesam dzīvnieki, kuri eksistē savā ķermenī un rūpējas tikai par to, kā to aizpildīt.

Otrkārt, mēs esam ne vien egoistiskas būtnes, kurām jāizdabā savam ego, kurš rotaļājas ar mums un grūž uz dažādiem maldīgiem mērķiem, kuri mums sagādā vienas ciešanas visas dzīves laikā. Kā sacīts: „Cilvēks nomirst nesasniedzis pat pusi vēlamā”. Tas ir, neviens nav apmierināts ar savu dzīvi un nomirstot neko nepaņem līdzi. Turklāt patreiz mēs nonākam pie tāda stāvokļa, kad paliksim tukšā pat vēl līdz miršanai. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ar egoismu tiek saprasta nevis parasta cilvēka vēlme sasniegt savu ķermenisko vēlmju (pārtika, sekss, ģimene) un sabiedrisko vēlmju (bagātība, vara, zināšanas) piepildījumu, bet gan viņa pretestība attiecībā uz vienotību, atdevi un mīlestību pret cilvēkiem.

Tāda atstumtība izpaužas tikai tad, kad viņš piedalās integrālās audzināšanas grupā, atbilstoši viņa pūlēm attiecībā uz vienotību ar grupas dalībniekiem.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs - Nav komentāru→

Jau tūkstošiem gadu mēs veidojam visas iespējamās mūsu savstarpējās saiknes sistēmas, kuras mums ļauj kaut kā sadzīvot līdzās, nenogalinot viens otru, bet katrreiz sasniegt kompromisus: es tev, tu – man, tas ir mans, bet tas – tavs, un var kaut kā viens otram palīdzēt.

Saskaņā ar šīm saiknes un attālināšanās formām, mēs tiekam dēvēti kā tuvāki vai tālāki viens no otra – par tautām, civilizācijām. Pastāv vairums tādu apļu, kas mūs sasaista vai attālina vienu no otra. Tadā veidā mūs sadalīja sašķelšanās spēks, kurš kādreiz bija starp mums izlauzies. Tas strādāja kā centrifūga, kas mūs sadragāja un atsvieda vienu no otra.

Taču sacīts: „Ejiet un pelniet viens no otra”. Un mēs jūtam, ka vinnēsim, ja apvienosimies. Tādēļ mēs sanākam kopā pilsētās, veidojam kopējas sistēmas, lai nodrošinātu sevi ar ūdeni, elektrību, dažādām ērtībām, būvējam fabrikas, rūpnīcas. Tas viss mums ir izdevīgi. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Krīze un globalizācija, ZOAR - Nav komentāru→

Kādreiz pie kabalas nonāca tikai tie, kuri vēlējās uzzināt par dzīves jēgu, tās būtību: kādēļ mēs piedzimstam un mirstam, kādēļ dzīvojam tik grūtu dzīvi. Cilvēks to vēlas zināt, un pat ja viņa dzīve būs materiāli pilnīgi nodrošināta, viņam jebkurā gadījumā radīsies šie jautājumi, jo tie nāk no cilvēciskās pakāpes, ne dzīvnieciskās. Cilvēks nav suns, pat ja apmetīsies pieczvaigžņu viesnīcā, viņam tāpat būs slikti un viņš vēl kaut ko vēlēsies priekš dvēseles.

Tas labi redzams Eiropā – līdz tam, kā sākās krīze, attīstītākajās valstīs ar augstu labklājības līmeni bija visaugstākais pašnāvību procents. Patreiz, kad šīs valstis pārdzīvo problēmas, pašnāvību procents samazināsies. Cilvēki augstāk vērtēs dzīvi, viņiem radīsies vēlmes: vēl kāds neliels uzlabojums, – un tas jau sniedz dzīves sajūtu. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc augstākā pakāpe mums sūta signālus tieši ar ekonomikas starpniecību?

Atbilde: Augstākais zina, kur ir mūsu sirds. Ekonomika – mūsu egoistisko savstarpējo attiecību projekcija. Mēs ar tevi esam saistīti pēc principa „dod un ņem”. Ja esam tuvi, tad stingrais aprēķins tiek „pasaldināts”, taču rezultātā viss paliek tas pats. Ekonomiskākās saites burtiski nokopētas no mūsu egoisma.

Iepriekš viss bija ļoti vienkārši: mēs ar tevi dzīvojām vienā ciematā un kā kaimiņi palīdzējām viens otram. Pēc tam sākās sarežģījumi, parādījās jaunas tehnoloģijas, jaunas sociālās attiecības, bankas, aizdevumi, visi iespējamie pirkšanas un pārdošanas veidi, uzskaites likmes… Citādi sakot, atbilstoši savas attīstības pakāpei, mūsu saņemošā vēlme meklēja arvien lielākus labumus. Turklāt, jo vēlme komplicētāka, jo vairāk tajā atklājas tukšumi, kuri prasa piepildījumu. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Ekonomika un finanses, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→