Daba sniedz mums iespēju pacelties
Cilvēks garīgā ceļā piedzīvo lielus kritumus. Un, ja viņš nejūt saikni ar grupu, tad var šo ceļu atstāt. Viņš uzstāda lielas pretenzijas skolotājam, biedriem, visai pasaulei un Radītājam, uzskatot, ka tikai viņam vienam ir taisnība. Taču patiesībā tas ir viņa egoisms, kurš uzbrūk.
Viņš varētu iegūt spēkus no grupas, lai to pārvarētu, bet nevēlas, jo uzskata sevi gudrāku un stiprāku par citiem. Lepnums grauj cilvēku līdz tādai pakāpei, ka viņš izrādās aprakts zem sava egoisma smaguma un garīgi mirst. (vairāk…)
Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība
Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība
Mīlestības pret tuvāko kā pret sevi pašu likums nāk no paša radīšanas sākuma, kad augstākā gaisma piepildīja visu Universu.
Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība
Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība
Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība
Es vēlos, lai manas ciešanas būtu mīlestības ciešanas: no tā, ka es nemāku mīlēt biedrus un mīlēt Radītāju. Ja es vēlos nomainīt ciešanas uz mīlestības ciešanām, lai naida un atstumtības vietā pret biedriem un Radītāju nonāktu līdz mīlestībai, tad tādējādi visu ļaunumu pārvēršu labajā.
Nav nekā lielāka, augstāka un pilnīgāka par saiknes nepietiekamību ar Radītāja. Ja man trūkst saliedētības ar Radītāju, tad kas var būt labāks?
Garīgais darbs spēj nest iedvesmu un baudu vēl pirms cilvēks nonāk līdz Radītāja atklāšanai, ja vien mēs viens otru ietekmējam ar mērķa diženumu un grupas svarīgumu. Un tas viss tās krīzes fonā, kuru mēs redzam pasaulē – izmisums un apmulsums, kas aptvēris cilvēci.