Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība

Es ceru, ka jums bija laiks sagatavoties kongresam un sajusties daudz patstāvīgākiem. Pacentīsimies aizvadīt kongresu tā, lai patiešām sajustu to kli (tilpni), kuru mums kopā jāizveido, lai tajā atklātu Radītāju. Tas ir pats galvenais.

Kongresa nosaukums runā pats par sevi – „Pacēlums virs sevis”. Tas, principā, ir tas, kas jādara katram un visiem kopā, savstarpējā palīdzībā. Un tad mēs sajutīsim to pasauli, kurā mēs patiesībā atrodamies, pastāvīgi eksistējošā – nevis mūsu sašķeltās jūtās, uztverēs, bet gan Radītāja radītajā, kurā mēs patiešām eksistējam.

Patiesībā nekas netika sašķelts, viss eksistē tikai mūsu sajūtās. Ja mēs tās izlabosim, sajutīsim īstu, mūžīgu, nesadalītu radījumu.

Nedzīvā, augu, dzīvnieciskā un cilvēciskā daba ir viss, ko mēs šodien uztveram mūsu sašķeltajās sajūtās. Mēs no tā nekur nevaram aizmukt. Tas ir viss, kas mūsos ir, un tie esam mēs. Mūsu sajūtas sadala mūsu pasauli ikvienā no mums un pārējos.

Taču no kabalas mēs zinām, ka patiesībā nekas netika sašķelts, viss eksistē viengabalainā veidā, taču sašķeltība eksistē tikai mūsos. Tieši šis ir pirmais pamatpunkts, no kura mums jāsāk: viss, kas eksistē – eksistē manī.

Un, ja es izlabošu savu pasaules uztveri, tad es sajutīšu citu pasauli. Tas atkarīgs tikai no manis. Tāpēc mūsu metodiku dēvē par „kabalas zinātni” – kā saņemt, uztvert, izjust sevi un visu apkārtējo.

Kabalisti – cilvēki, kuri apguvuši šo īpašo uztveres īpašību, kura nav „saduļķota” ar mūsu egoistiskām īpašībām, saka, ka iespējams uztvert pasauli tādu, kāda tā ir patiesībā, nevis tādu, kāda tā mums šķiet un atspoguļojas mūsu maņu orgānos.

Mēs varam noskaņot savus maņu orgānus, lai izjustu pasauli citādāk, pakāpeniski uzlabojot un uzlabojot mūsu uztveri, neiejaucot tajā egoistiskus traucējumus. Un tad mēs uztversim pasauli kā vienu vienotu, labu augstāko spēku, ko attiecībā pret sevi dēvējam par Radītāju.

Pasaule („olam”) no vārda „alama” – apslēptība. Proti, mūsu pasaule ir apslēptība. Tāpēc mūsu uzdevums ir mūs tā savstarpēji noskaņot, lai mēs uztvertu šīs pasaules vietā, kuru sajūtam tagad, to, kas slēpjas aiz tās – pašu Radītāju.

Kā mēs to varam izdarīt? Sevi uz to noskaņot. Kā sevi uz to noskaņot? Novākt traucēkļus. Taču traucēklis ir tikai viens – mēs paši.

Tāpēc mums jāuzbrūk Radītāja apslēptībai vai jāuzbrūk mūsu egoismam, kas mūs šķir, fragmentē visu mūsu uztveri gabalos, atsevišķās daļās, līmeņos – tuvāk, tālāk utt.

Mums jārīkojas tā, lai mēs uztvertu pasauli viengabalainu, nevis sadalītu caur mūsu egoistiskiem maņu orgāniem.

No starptautiskā kongresa „Pacēlums virs sevis” 1. nodarbības, 06.01.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere | Add Comment →