Category Archives: Audzināšana un bērni

Vilku barā…

Jautājums: Pieņemsim, kāda uzņēmēju sabiedrība, pateicoties savstarpējam atbalstam, nonāca pie secinājuma par integrālās mijiedarbības nepieciešamību un nolēma mainīt virzienu. Kādas stratēģiskas izmaiņas viņi varētu veikt, ja to apzinātos?

Atbilde: Problēma ir tajā apstāklī, ka uzņēmēji dzīvo egoistiskā sabiedrībā, kā vēža audzējā un ir šīs sabiedrības daļa. Tāpēc ir grūti iedomāties, ka viņi kaut kādā veidā sāktu reformēt to biznesa sabiedrību, kurā atrodas. Tas iespējams, ja tikai viņu būs daudz un viņi pakāpeniski apzināsies pārmaiņu nepieciešamību, kurām jānotiek viņos un viņu savstarpējos sakaros. (vairāk…)

Apzināta sabiedrības reformēšana

Jautājums: Vai ir iespējams izstrādāt integrālās ekonomikas modeli?

Atbilde: Lai izstrādātu integrālās ekonomikas modeli, nepieciešams cilvēks jau ar „izlabotām smadzenēm”, viņa domām jābūt altruistiski virzītām. Tādam cilvēkam jāatrodas citā savas iekšējās attīstības līmenī.

Tādā mērā, kādā cilvēki apzināti sevi pāraudzinās, viņiem pašiem radīsies pareizas pārveides idejas attiecībā uz visām sabiedriski ekonomiskām, politiskām un cita veida attiecībām. Tādējādi, lai kādi modeļi patlaban tiktu radīti, integrālajā sabiedrībā tie visi būs absolūti nederīgi. (vairāk…)

Homeostāzes stāvoklī

Jautājums: Pieņemsim, esam nonākuši pie homeostāzes ar dabu. Taču šis stāvoklis nevar ilgt mūžīgi.

Atbilde: Tas nav pareizi. Mēs nonākam tādā līmenī, kad dabas pozitīvie un negatīvie spēki pilnībā līdzsvaro viens otru un eksistē vienotā simbiozē, vienotā saiknē, vienotā harmonijā. Tas ir nerimstošs akords, kas sevī nepārtraukti attīstās.

Iekšējā iekļūšana šajā stāvoklī, kad šo divu spēku arvien lielākie atsevišķie spēki nonāk pie savstarpēja līdzsvara un atklājas, ir bezgalīga. Taču tā vairs nav mūsu pasaules labošana, bet jaunu augstumu izzināšana. Cilvēka iekšējā pasaule ir ļoti maza, ļoti primitīva, tādējādi nav problēma līdzsvarot mūsu vēlmes, centienus un tieksmes. (vairāk…)

Egoisms – mūsu vadītājs

Jautājums: kādu lomu egoisms spēlēs pārejas posmā uz jaunu formāciju, ņemot vērā to, ka tas ir pilnīgi attīstījies?

Atbilde: Egoisms mums palīdzēs, demonstrējot, kur un kādā veidā pievienot tam pretējo, labestības spēku, lai tie savstarpēji līdzsvaroti attīstītos.

Egoisms ir mūsu vadītājs, kurš parāda, kas jādara. Egoistiskās vēlmes vienalga noteiks cilvēka darbību, mēs nekādā gadījumā šeit neko nenovācam, neatmetam to, ko esam radījuši. Mēs tikai pievienojam pozitīvo sastāvdaļu visam, kas patlaban pakāpeniski mirst un to atdzīvinām. (vairāk…)

Nepieļaut cilvēces degradāciju

Es ne reizi vien sacīju, un šodien mēs acīmredzami pārliecināmies, ka miljoniem cilvēku nonāk aiz aktīvās darbības borta. Viņi saņem minimālo pabalstu, sēž mājās un nezina, ko darīt.

Cilvēks degradē! Vairākus mēnešus atrodoties bez darba, turklāt vēl vairākus gadus, viņš jau ne uz ko nav spējīgs. Viņš kļūst par nelietderīgu sabiedrības elementu, jo atrod no darba. Darbs radīja cilvēku! Meklējumi, saspringums, mācības!

Tāpēc viņš pakāpeniski degradē, pārvēršoties vienkārši par olbatumvielu masu. Un ko ar šo masu darīt?! Tādā veidā tā izies ielās un demolēs visu no vietas. Mēs jau to redzam. (vairāk…)

Bāla Sulama brīdinājums

Ja pietuvoties cilvēkam vispiemērotākajā brīdī, kad viņš ir izmisis un nezina, kā pāriet uz jauniem kritērijiem, lai rūgtuma vietā sajustu saldmi, tad viņš ieklausīsies. Šeit arī ietverta krīzes būtība.

Iepriekš mēs pastāvīgi meklējām un atradām līdzekļus, kas ļauj to izdarīt, pateicoties tam, cilvēce auga un virzījās uz priekšu. Gluži kā bērni, kas aug, pateicoties rotaļlietām, kas kļūst arvien mērķtiecīgākas un tādā veidā viņos pakāpeniski mainās gaume, sapratne, apzināšanās par to, kas tiek dēvēts par saldmi, bet kas par īstenību.

Tad, kad mēs sasniedzam savas egoistiskās attīstības beigas, tad atklājam, ka atrodamies rūgtā stāvoklī, kuru nav iespējams pārvērst saldā. Nav nekādas īstenības un melu, kuri var līdzēt un mūs mainīt, lai mēs rūgtuma vietā sajustu saldmi. (vairāk…)

Mierīgie cilvēki – visegoistiskākie

Pētījums: Impulsīvas personības daudz labvēlīgākas salīdzinājumā ar ārēji mierīgajiem. Ģimenes pāros neiecietīgais dzīvesbiedrs ar zemu paškontroles līmeni vienmēr ir gatavs vairāk atdot savam partnerim, nekā prasīt sev.

Tādi cilvēki ar lielāku varbūtību upurēs laiku un enerģiju tuvākajiem salīdzinājumā ar tiem, kas saglabā mieru problemātiskā situācijā un rūpīgi apdomā visus iespējamos tās risinājuma variantus, pirms izvēlēsies piemērotāko. Turpretī impulsīvais ar grūtībām piedod partnerim pat nenozīmīgas kļūdas.

Replika: Tie ir divi egoisma tipi un abi ir netikumīgi, ilgās attiecībās dod priekšroku mierīgajiem, īsās – impulsīvajiem, jaunībā – impulsīvajiem, vecumdienās – mierīgajiem, tāpat arī atkarībā no otrā partnera puses, taču vienmēr ir svarīgi līdzsvarot. Turpretī garīgajā izaugsmē šie divi personības tipi ārēji izpaužas vēl vairāk, bet iekšēji – līdzsvarojas pašā cilvēkā, otrajā būtībā, kuru cilvēks iegūst.

Avots krievu valodā

Mīlestība mostošo vēlmju gaismā

Kongress Sanktpēterburgā, ievadnodarbība

Jautājums: Mīlestība nozīmē draudzību, turpretī draudzība – mīlestību. Kāpēc starp vecākiem un bērniem ir mīlestība, taču nav draudzības?

Atbilde: Principā šodien nav ne viena, ne otra. Mēs atrodamies tādā paaugstināta egoisma stāvoklī, kad bērni un vecāki pārstāj sajust mīlestību viens pret. Mēs neesam vainīgi, vienkārši tā tas ir.

Šodien cilvēcē mainās daudzas lietas. Cilvēki nevēlas, lai viņiem būtu bērni, nevēlas dibināt ģimeni. Ir tādi, kas piekrīt dibināt ģimeni, taču nevēlas bērnus. Un otrādi, vēlas bērnus, taču nevēlas veidot ģimeni. Vispār viss nav kā vajag. (vairāk…)

Dzīvot otra vēlmēs

Jautājums: Bērnībā man ļoti patika lasīt romānus un rezultātā manī radās kaut kāds ideālu, romantisku attiecību tēls. Kļūstot pieaugusi, es, acīmredzot, pūlējos šo ideālo tēlu īstenot dzīvē un pastāvīgi kļūdījos. Taču sanāk, ka šim tēlam nebija nekā kopīga ar to, kas man patiešām bija vajadzīgs.

Atbilde: Protams,  jo šie romāni ir pilnīgi izdomāti un neapraksta patieso iekšējo saikni. Viss mūsu darbs ir tajā, lai atbrīvotos no šiem maldīgajiem tēliem. Daba tīšuprāt liek mums aizrauties ar šiem romāniem, lai mēs viltos un atbrīvotos no šī apmāna, turklāt atbilstoši šim romānam uzzinātu, kā atklāt autentisko mīlestību. Pretējā gadījumā mums šādas iespējas nebūtu.

Patlaban mēs vēl atrodamies šo maldu varā, savu mākslīgo iedomu ielenkumā. Taču attīrot ārējo čaulu un pakāpeniski atklājot sevi, savas vēlmes un īpašības tīrā, „netto” veidā, mēs sasniedzam autentisku iekšējo saikni. Tā būs jau ne iemīlēšanās, bet īsta mīlestība, tāpēc ka mēs vēlēsimies savienot mūsu dvēseles atbilstoši katra garīgajām īpašībām.

Mēs sapratīsim, kādā veidā varam savstarpēji viens otram atdot. Viss mūsu prieks un pārdzīvojumi ir tajā apstāklī, ko es jūtu, kā piepildu savu dzīvesbiedri, bet viņa – mani: katrs dzīvo otrā.

No 198. sarunas par jauno dzīvi, 20.06.2013.

Avots krievu valodā

Integrālā veselība

Jautājums: Integrālajā sabiedrībā katra cilvēka personīgā labsajūta pāraug sabiedriskajā. Kas ir “sabiedriskā labsajūta”?

Atbilde: Patlaban pasaulē atklājās kopējā savstarpējā saikne. Visi zinātniskie pētījumi runā par to, ka mēs esam vienota organisma daļas. No šī organisma kopējās darbības ir atkarīgs viss, un katra tā daļa ir atbildīga ne vien par sevi, bet arī par to ļaunumu, kuru tā nodara visam organismam ar savu nepareizo funkcionēšanu.

Tāpēc ikvienan cilvēkam, katrai atsevišķai cilvēces daļai tas ir jāsaprot, turklāt pareizu sapratni dod tikai integrālā audzināšana un izglītība, kas skaidro kopējās savstarpējās saiknes sistēmas darbu. (vairāk…)