Jautājums: Integrālās audzināšanas procesā cilvēkam paaugstinās viņa maņu orgānu jutība. Pēc tam viņš ienāk mūsu pasaulē, kur viņam nepieciešama kāda aizsardzība, tāpēc ka šeit viņu gaida nepatīkamas sajūtas. Kā iemācīt cilvēkam tikt galā ar apkārtējo pasauli, kurā viņš atgriežas pēc integrālās audzināšanas nodarbībām?

Atbilde: Cilvēks citādi izturēsies pret šo pasauli, savādāk to uztvers. Taču mums viņš nav jāapmāca, kā uztvert pasauli. Mums tā ir jāmaina. Tad, balstoties uz šo pārmaiņu sevī, viņš citādi uztvers pasauli.

Principā, mēs nepareizi audzinām bērnus, pamācot: „Nesit, nekaujies, nelamājies”. Tā nav audzināšana, bet gan tā pati dzīvnieku dresūra. Mums viņi ir jāmaina iekšēji, tā lai viņi nevarētu iesist, lamāties, kādu aizskart. Tādējādi nepieciešamas iekšējās pārmaiņas, pacelšanās uz nākamo līmeni, nevis vienkārši aizliegumu sistēmas pildīšana. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Jautājums: Saskaņā ar integrālo teoriju Universā pastāv tikai vienīgā Zemes civilizācija. Uz Zemes dzīvojošie cilvēki ir vienīgie bezgalīgās laiktelpas gigantiskās ainas subjekti. Sanāk, ka viss Visums radīts tikai ar vienu nolūku, lai mēs izaugtu un sajustu sevī ko citu?

Atbilde: Visums ir radīts, lai mēs sasniegtu nākamo eksistences līmeni – augstāk par šo dabu, kuru mēs atklājam un esam ienākuši tās nākamajā, vissmalkākajā līmenī. Tas ir mūžības, bezgalības, pilnības, absolūtas harmonijas līmenis.

Lai sasniegtu šādu līmeni, mums no dabas ir jāmācās tās harmonija, pilnība, tās savstarpējās mijiedarbības, savstarpējība un tas jāatdarina. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kā cilvēciskās smadzenes papildina zaudētās jūtas un sajūtas, kuras kādreiz  mums bija dotas no dabas?

Atbilde: Smadzenes to nespēj kompensēt. Tādā veidā strādā Augstākā vadība. Jūs domājat, ja mēs esam radījuši laboratoriju, kas pārbauda visus mūsu fiziskos parametrus un sniedz kādu rezultātu par mūsu relatīvo veselību, tad ar to ir pietiekami? Ja mēs dzīvotu normālā vidē, mēs neslimotu un mums nebūtu nekādu lieku vajadzību.

Citiem vārdiem, tas viss iekļaujas vispārējā sistēmā, vispārējā programmā un cilvēks izjūt ciešanas visos līmeņos un visas šīs ciešanas ir kā izaicinājums, kas viņam ir jāpieņem, lai sevi izlabotu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā jūs komentēsiet Rambama postulātu: „Nekad neēd, kad esi dusmīgs”?

Atbilde: Ja uzņemot barību cilvēks dusmojas, viņa organismā ieslēdzas tādas iekšējās sistēmas, kas visu viņā sadedzina un ēdiens netiek sagremots. Tiek uzskatīts, ka līdz ar to gremošanas procesā cilvēks ienes papildus traucējumus. Ja maltītes laikā viņš dusmojas, tad šis traucēklis, dusmas, it kā sagremojas asinīs un cilvēks sadedzina ēdienu, tā vietā, lai organisms to pareizi sagremotu.

Turklāt šādā stāvoklī viņš nespēj barību pareizi sagremot un norīt. Viņam ir grūti izturēt nepieciešamo gremojumu skaitu. Vidēji cilvēkam jāveic 32 gremošanas kustības, lai samaltu barību, taču ja ne, tad vismaz 14.

Kurš no mums normāli,  koncentrēti veic 14 gremošanas kustības, pirms norīt barību? Ja mēs to nedarām, mēs norijam indi. Viss ir savstarpēji saistīts. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Jautājums: Pieņemsim, mēs apvienojam cilvēkus veselības centrā saskaņā ar integrālo metodiku. Mēs veicam seminārus, apvienojošas spēles un rīkojam kopīgu maltīti. Kā uz to  vajadzētu noskaņoties?

Atbilde: Maltīte – nopietns iekšējās apceres brīdis, kad cilvēks domā par to: kamdēļ, kāpēc, ar ko viņš pie tam ir saistīts, kā viņš patlaban piepilda sevi fiziski, fizioloģiski, garīgi.

Mūsu gremošanas sistēma sastāv no noteiktām daļām. Kāpēc mums ir tieši 32 zobi? – Tas nāk no 32 gudrības avotiem. Kāpēc, sagremojot barību, mēs to saberžam ar zobiem, bet pēc tam norijam?

Interesanti, kā iekārtots mūsu kakls, jo viss taču sakoncentrēts tieši tur. Nevienam no dzīvniekiem nav šāda iekārtojuma. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Jautājums: Ja mans bioloģiskais ķermenis sastāv no atomiem un molekulām, un es lietoju uzturā kādu vielu, kas sastāv no tiem pašiem atomiem un molekulām, taču citā proporcijā, vai tādā gadījumā notiek enerģiju apmaiņa?

Atbilde: Tas ir viens no mijiedarbības veidiem starp mums un apkārtējo vidi: visspilgtākais, visstiprākais.

Pastāv, protams, visi iespējamie viļņi: bioloģiskie, siltumviļņi utt. Taču tas ir pats redzamākais. Tu piedalies šajā procesā, gatavo ēdienu vai arī tev to pagatavo un tu to ēd. Tu šajā situācijā esi tiešs dalībnieks.

Jautājums: Cik lielā mērā ir svarīgi, lai ēdienu gatavotu cilvēki, kurus es pazīstu, kuri pret mani labi izturas? (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

“Ēdienu nepieciešams rūpīgi sagremot, saņemot baudu, un pateikties par to Visaugstākajam. Jāēd klusējot, savu biedru pulkā vai ģimenes lokā, katru brīdi jūtot pateicību”. (Rambams)

Šo postulātu apstiprinās jebkurš mūsdienu dietologs.

Taču ir labi, ja man ir pusstunda pusdienas pārtraukumam: desmit minūtes, lai aizskrietu pēc fāstfuda un desmit minūtes, lai atskrietu atpakaļ. Tur starp divām bulciņām man ieliks salātlapiņu, kotleti no zirga gaļas un tas viss man jāsagremo lēni, ar pateicību, labu cilvēku lokā, izbaudot aromātu, klausoties mūziku, guļot uz kreisā sāna?

Šodien mūsu apkārtējā vidē tas ir tik nereāli, gluži kā lasīt grāmatu par gardu un veselīgu ēdienu, kurā ir daudz novēlējumu un padomu. Taču, kurš tos var ievērot? Kurš ar to var nodarboties? (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

„Ēd un dzer tikai tad, kad vēlies. Izdzen sārņus pēc pirmā organisma sauciena”. (Rambams)

Visiem sārņiem – siekalām, sviedriem, dabiskiem izdalījumiem – pastāvīgi ir jāizvadās no cilvēka organisma, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst tos aizturēt, kad organisms tiecas tos no sevis izdalīt.

Turklāt cilvēkam ir jāatbrīvojas no nervu saspringuma un citiem emocionāliem uzliesmojumiem; nevari sēdēt – nesēdi, nevari stāvēt – nestāvi, tev ir jāskrien – skrien. Proti, neuzkrāj sevī nekādus sasprindzinājumus, nekādus sārņus: garīgos, morālos, fiziskos, mentālos utt.

Tas liecina par daudzām lietām, jo cilvēkam ar sevi ir jāstrādā, lai pilnībā sevi līdzsvarotu. Principā, ja viņš nopietni domā par personīgo līdzsvaru, viņš domā par saplūsmi ar Radītāju, par to, kā pareizi nodibināt saikni ar apkārtējo pasauli. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Cilvēce nevar pāriet uz nākotni, iekāms netiks izjaukts vecais.

Daudz no vecā izjūk pats – ģimene, kultūra u.c., taču tas, kas ir izdevīgi valdošai elitei, pats neaiziet un noturas, lai gan velk visiem spēkiem atpakaļ.

Ja elite apzinās pārejas nepieciešamību, tad arī veidojas ideja, kas nepieciešama pāriešanai uz nākotni.

Pagātnē pārejas, parasti, notika revolūciju, sabiedriskās cīņas veidā.

Tas norisinājās tāpēc, ka jaunais stāvoklis netika izprasts, trūka tā redzējums, rašanās iemesls un nebija uz to virzības spēku. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Šodien daudzi domājoši cilvēki mierina sevi „ar ekoloģiskiem” sapņiem: „Mēs aprijam planētas resursus. Apstāsimies un saglabāsim mūsu bērniem apkārtējo vidi…”

Atbilde: No vienas puses, tāpat arī es biju domājis. Taču, no otras puses, mēs atklājam, ka tas īsti nav pareizi. Patiesībā, interesentu netrūkst abās „zaļās” frontes pusēs. Reizēm cīņa par „zaļumiem” maksā daudz dārgāk nekā ekoloģiskais zaudējums.

Vispirms ir janoskaidro, ka tieši mēs nopostām dabu: ar savām savstarpējām attiecībām vai tehnogēno iedarbību?

Savā laikā maltusiānisti un demogrāfi kliedza, ka Zeme nespēs mūs nodrošināt ar iztiku. Taču rezultātā mums ir pārtikas pārpalikums un dažām valdībām jāsubsidē fermeri, lai viņi neražotu par daudz. Patiesībā, ja ēdienu nemest atkritumos, tas pietiktu visiem. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ekonomika un finanses, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→